Rīdzinieku Asnātes un Jāņa Avotnieku ģimene ar meitām Līnu (4 gadi) un Elzu Betu (1 gads un 9 mēneši) par savu mājvietu dēvē nelielu dzīvokli klusā vietā, netipiski Rīgas centram, aiz kura logiem pagalmā viss ir sazaļojis.
Mājoklis ir stilīgi iekārtots, ar kičīgiem interjera elementiem, saglabājot arī vēsturiskās iezīmes.
«Kopš dzīvoklis ir izremontēts, šeit dzīvojam sešus gadus. Pirms tam dzīvoju šeit ar mammu, sākot no sešu gadu vecuma. Mums dzīvokli piešķīra tādēļ, ka iepriekšējā mājvietas ēka atradās avārijas stāvoklī, bet pēc tam ilgāku laiku šis dzīvoklis tika izīrēts,» stāsta Asnāte. 2006. gadā Asnāte un Jānis izlēmuši, ka vēlas dzīvot tajā, tāpēc nācās domāt par dzīvokļa remontu. «Mans tētis arhitekts Gints Freimanis palīdzēja gan ar padomu, gan praktiski.» Uzsākot remontdarbus, saimnieki vēlējušies atsegt vecos ķieģeļus un sijas, restaurēt senos koka logus. «Tā ir mana tēva veidoto dizainu raksturīga iezīme, kas arī mums ir ļoti tuva. Noteikti, ja pārceltos dzīvot kur citur, tad mājvietā izvēlētos līdzīgus stila elementus. Un to var izdarīt tikai vecās mājās.» Dzīvokļa saimniece neslēpj, ka izīrēšanas periodā – nepilnu desmit gadu laikā – dzīvoklis ticis diezgan nolaists. Tas bijis iekārtots mūsdienīgā 90. gadu stilā – uz sienām izlīmētas tapetes, uz grīdas uzklāts finieris un paklāji.
Asnāte atzīst, ka ēkas trešais stāvs, kur mitinās četru cilvēku ģimene, savulaik bija atvēlēts kalpiem, bet kungi dzīvojuši ielas pusē. Viņa neslēpj, ka dzīvoklis kļūst par šauru, tāpēc, visticamāk, kad vecākā meita uzsāks skolas gaitas, tikšot apsvērta iespēja par lielāka dzīvokļa iegādi. «Iepriekšējā mājvieta bērnībā bija tepat blakus, pagalmā, tāpēc man šī vieta ir īpaši mīļa,» ar nostalģiju atzīst Asnāte. Protams, tiekot apsvērta ideja par jaunu ģimenes māju ārpus Rīgas, taču, no praktiskā viedokļa, tas nebūtu ērts risinājums. «Labāk lai ir šāda kombinācija – mazāks dzīvoklis centrā un lauku māja. Mūsu ģimenei ir vasarnīca un pieder arī zeme, uz kuras var būvēt māju laukos.» Asnāte teic, ka atrast interjeram interesantus priekšmetus neesot bijis problemātiski. Jaunajai ģimenei iecienīta iepirkšanās vieta esot Saulkrastos tā sauktais krāmu tirdziņš. «Mūsu sapņu māja ir divstāvu jumta dzīvoklis ar terasi Rīgā. Dažkārt par to pasapņojam,» uzsver Asnāte.
Avotnieku ģimene – Asnāte, Jānis un viņu meitas Elza Beta un Līna – ļoti labi jūtas nelielajā mājoklī. «Mūsu sapņu māja ir divstāvu jumta dzīvoklis ar terasi Rīgā. Dažkārt par to pasapņojam,» saka viņi.
Viesistabā, kas vienlaikus kalpo arī kā dzīvojamā telpa, biežāk sanākot ieslēgt lielo apgaismojumu, taču Asnāte un Jānis nesūdzas, ka dzīvoklī būtu par maz gaismas. «Mums drīzāk vairāk patīk, lai apgaismojums radītu noskaņu.» Šī istaba visiem esot mīļākā pulcēšanās vieta. Mēbeles pārsvarā iegādātas veikalā Jysk. «Sapratām, ka vēlamies koka mēbeles. Bērni ir mazi un visur netīšām vēlas zīmēt, tāpēc domājam, ka mēbeles varēs uzlabot vēlāk.» Plānots, ka nākotnē, kad meitas paaugsies, dīvāniem tikšot nomainīts pārklājums. Gleznas ir Asnātes vectēva Ivara Bumbiera veidotas. Stāvlampa nesen atceļojusi uz Avotnieku dzīvokli. «Mēs šādu sapņu lampu noskatījām Alan Deko. Tā kā vīrs Jānis ir fotogrāfs, tad lampa uz trīs kājām lieliski sasaucas ar viņa nodarbošanos.» Lāde uz grīdas iegādāta Saulkrastos tirdziņā. Uz plaukta pie loga novietotā skārda lejkanna ir uzlabota – nopūsta ar zelta krāsu. Asnāte uzskata, ka tādējādi vecām lietām var piešķirt jaunu veidolu un vērtību.
KOKS KĀ ŽALŪZIJA. Pie logiem istabās aizkari netiekot likti, tikai romiešu žalūzijas, kas iegādātas Ikea. Radiatorus saimnieki izlēmuši atstāt vecos čuguna, atjaunota tikai tiem krāsa. «Domājam, ka drīzumā meitām būs divstāvīga gulta – tas būs labs risinājums.» Tikai tad Līnai nākšoties šķirties no leļļu mājas, kas novietota blakus viņas gultai un esot krustmātes dāvana. Padziļinājumi sienā arī esot Asnātes tēta ideja. «Tiem, kuri vēlas atstāt dabisko ķieģeļa sienu istabā, ieteikums izvērtēt, cik tā būs silta. Mums guļamistabai ir divas ārsienas, tāpēc ziemā šī ir visvēsākā telpa. Šāds risinājums ir skaists, bet nav praktisks.» Uz sienas virs gultas izveidots dekoratīvais apmetums. «Žalūzijas nav nepieciešamības aizvērt, jo par dabisko žalūziju kalpo ozols. Kādreiz pa logu bija redzama tā galotne, tagad tas ir paaudzies un sakuplojis.» Ziemā varot pie loga barot putniņus.
KENIJAS LAIVAS. Kāzu ceļojumā Asnāte un Jānis devušies uz Keniju un tur ieraudzījuši mazas laivas, ar ko tur pārvietojas. «Šādas unikālas laivas ieraudzījām veikalā Alan Deko un nopirkām pirms trīs gadiem ar 50 procentu atlaidi. Veikalā laiva bija zilganzaļā krāsā, bet no iekšpuses bija izsmērēta balta, bet mums atveda zaļu un zilu.» Viena laiva kalpo kā plaukts, bet otra veic vīna skapja funkcijas. Ienākot dzīvoklī, pilnībā mainīts grīdas segums, nedaudz pārbūvēts oriģinālais kamīns – Asnātes vectēva Ivara Bumbiera darbs. Viņš ir arhitekts un kamīnu meistars, šogad atzīmēja 80 gadu jubileju. Kad ar mammu pārcēlusies pirmo reizi uz šejieni dzīvot, kamīna vietā bijusi krāsns. Gandrīz pirms gada Avotnieki nolēmuši atteikties no televizora. «To darījām ne ar tādu nolūku, lai bērni neskatītos ekrānā, bet sapratām, ka televizors aizņem daudz laika, enerģiju un arī vietu. Filmas bērni skatās datorā, izmantojot projektoru, vai ejam uz kino.» Asnāte joko, ka viņu televizors tagad esot kamīns, ziemā tas tiekot iekurināts bieži. Tas rada romantiku visai četrotnei. Asnātei un Jānim patīk gatavot ēst un uzņemt ciemiņus, un šādos brīžos abi apzinās, ka dzīvoklis esot par mazu – pietrūkstot gan tikai vienas istabas bērniem. «Kamēr šeit dzīvojam, esam pārvietojuši mēbeles – dīvānus nolikām pretējā pusē – tie it kā sadalīja telpu.
Fiziskās aktivitātes Avotnieku ģimenē ir populāras. Velosipēdus ziemā izjaucot un glabājot citviet, bet vasarā tos īsti neesot, kur novietot, tāpēc tie tiekot nolikti turpat nelielajā dzīvoklī.
MĀJU SAJŪTA. Asnāte uzskata, ka mājoklī ļoti svarīga ir virtuve. Tā piešķir māju sajūtu. «Gaisma un siltas krāsas to izceļ. Nekad nevarētu dzīvot, kur virtuvē ir stikls, betons un balta krāsa. Tad būtu sajūta, ka nekam nedrīkst pieskarties, un šķistu, ka tajā negatavo ēdienu.