Deviņdesmitajos gados Duntes Urdziņu saimnieki Dagmāra un Romualds Lučkovski, domājot par pelnītu atpūtu vecumdienās, no Rīgas nolēma pārcelties uz laukiem. Tad arī radusies doma pievērsties tūrismam – piedāvāt interesentiem atpūtu glītā, sakoptā un klusā vietā pie jūras, kas šai vietai piešķir savu burvību.
«Šeit dzīvoja mana vecmamma, šīs mājas ir mantotas. Jaunības gados te dzīvoju galvenokārt vasarās. Tagad būtu grūti iedomāties dzīvot lielpilsētā,» stāsta Dagmāra Lučkovska. Tur, kur tagad iekārtota māja viesiem nakšņošanai, bijusi kūts un siena šķūnis. Turējuši nelielu saimniecību savām vajadzībām, Romualds sākumā pats gatavojis piena produktus, kas bijuši pieprasīti tuvākajā apkaimē. «Kaimiņi nodarbojās ar lauku tūrismu, mums arī vairs darba nebija, domājām, ko darīt tālāk,» pirmsākumu pirms 15 gadiem atceras Dagmāra. Romualds neslēpj, ka ņēmuši arī kredītu, un šis lēmums bijis pareizs. Ar lopiem vairs nebija laika ņemties, pirts ēka jau bijusi, un tajā vajadzējis ierīkot tikai telpu labierīcībām. «Lielākā veiksme laikam ir tā, ka mums tagad nav parāda bankai,» smaida saimnieks. Labiekārtošanas darbus veikuši, izmantojot ne tikai savus, bet arī palīgspēkus. «Interjeru veidojām paši, lai gan savu reizi gribējās saņemt profesionāļu padomu. Tie, kuri brauc ciemos, brīnās, vai neesam mākslinieki.» Viesu mājas interjerā gan iekštelpās, gan pagalmā ir daudz interesantu senatnīgu priekšmetu, kas atceļojuši no dažādiem braucieniem, lielākoties no Sāremā Igaunijā. «Uz turieni ik pa laikam aizbraucam, ieejam antikvariātā un bieži atrodam senatnīgas lietas – ratus, pūra lādi, telefonu un citas. Šādā stilā arī cenšamies visu veidot.» No Sāremā atceļojusi arī ideja par dzirnavām, kas īstenota pa godu mazdēlam Jānim Kristoferam pirms astoņiem gadiem, kad viņš piedzimis. Tās sākotnēji bija domātas mazbērniem izklaidei kā štābs, taču viņiem tas sajūsmu neesot radījis. Tagad tur ierīkota telpa nakšņošanai, kur var baudīt romantiskus mirkļus divvientulībā.
CEPURU KOLEKCIJA. Pirts telpās iekārtota arī cepuru kolekcija. Tās atceļojušas no Taizemes, Krētas, Francijas, Spānijas un citām pasaules valstīm. Tās dāvina arī draugi. Turpat vieta atvēlēta arī vērpjamajam ratiņam, kas nācis no savas puses senatnīgo lietu mantojuma. Gleznas ir vietējā mākslinieka Borisa Samusa darbs.