Ieva Alpa-Eizenberga un Sandris Eizenbergs ir jauna ģimene – šovasar svinējuši kāzu pirmo gadadienu, taču kopā zem viena jumta viņi dzīvo tikai kopš pavasara, kad nolēmuši atjaunot vecas lauku mājas Svētciemā, Salacgrīvas novadā.
Sandris Eizenbergs, pērkot zemi, lai paplašinātu savu zemnieku saimniecību Robežnieki, kas nodarbojas ar piena lopkopību un augkopību, esot ticis arī pie lauku sētas – pirmajā Latvijas laikā celtas dzīvojamās mājas, kūts, saimniecības ēkas un pagraba. Celtnes bijušas diezgan nolaistas, jo vairākus gadus stāvējušas tukšas. "Sākumā man nebija tādas domas, ka es te varētu dzīvot, bet, kad apprecējāmies, plāni mainījās. Tā kā gribējām patstāvīgi saimniekot, vajadzēja vietu, kur to darīt. Iepriekš Ieva dzīvoja Valmierā, es – Svētciemā pie mātes, tāpēc kursējām no vienām mājām uz otrām," stāsta Sandris, bet Ieva piemetina, ka jauno mājvietu bijis loģiski meklēt Svētciemā, kur atrodas vīra vadītās zemnieku saimniecības iekoptie lauki un ferma ar 100 liellopiem, no kuriem 55 ir slaucamas govis.
Dzīvojamo ēku atjaunojuši paši saviem spēkiem, talkā aicinot radus un draugus un ņemot nelielu kredītu. "Vajadzēja mainīt pamatus, logus, griestu sijas, siltināt sienas, arī grīda bija izpuvusi. Iekštelpu sienas un griestus dzīvojamā istabā un guļamistabā apšuvām ar priedes koka dēļiem, bet vannas istabā ar ģipškartonu," uzskaita Ieva. "Kad vajadzēja izšķirties, kā apsildīsim māju, to pateica priekšā iepriekš veiktie remontdarbi. Tā kā bijām izveidojuši divtik lielas logu ailas, jo bija izpuvuši baļķi, nezinājām, kur īsti novietot radiatorus. Nolēmām, ka labs risinājums būtu apsildāmās grīdas. Par 2800 latiem nopirkām vietējā ražotāja Grandegs apkures katlu, kas teicami kalpo. Tā bija viena no lielākajām investīcijām mājas pārveidē." Apkurei izmantojot pašu audzēto labību, kas patlaban esot lētākais kurināmais. "Graudi tonnā maksā 35 latus, bet granulas – 90. Ja ir auksts laiks, mēnesī mums nepieciešamas divas tonnas kurināmā."
Jaunie vecāki priecājas par siltajām grīdām. Jādomā, ka tās drīz, kad sāks rāpot, novērtēs arī viņu trīs mēnešus vecais dēliņš Madars. "Mēs iegādājāmies speciālu ierīci, ar kuras palīdzību var nodrošināt vēlamo temperatūru telpā. Šobrīd dzīvojamā istabā ir ieprogrammēti +19 grādi, bet vannas istabā +23."
Ēkas plānojumā nekas kardināli neesot mainīts (nojauktas vien pāris sienas), taču telpu izmantojums gan esot cits. Kādreizējā viesistaba nu pārtapusi par guļamistabu, bet dzīvojamā istaba par plašu vannas istabu, ar kuru Eizenbergi esot ļoti apmierināti. Pagaidām neizbūvēts ir bēniņu stāvs – tur jaunā ģimene tuvākajā laikā plāno iekārtot bērnu istabu. Vēl daudz darāmā ir arī mājas pirmajā stāvā un apkārtnes labiekārtošanā. Vecā augļu dārza vietā, kas bija pārvērties par džungļiem, jau ir izveidotas pirmās puķu dobes un iestādīti mūžzaļie augi. "Mēs visu sākām no nulles. Mums joprojām ir tikai trīs dakšiņas," nosmej Ieva.
Visu rakstu lasiet 24. oktobra izdevumā Māja.