«Pirmoreiz ienākot šajā mājā, sajutu, ka tajā ir pasakaina aura. It kā netverams lielums, taču būtisks, izdarot izvēli,» ir pārliecināta kādreizējā Latvijas Televīzijas ētera režisore Rasma Dumpe.
Jau piecarpus gadu viņa kopā ar meitu Lindu un māti Margu bauda dzīvi gaišā un jaunā mājoklī Mārupē.
Pirms tam ģimene dzīvojusi 1930. gadā celtā savrupmājā Āgenskalnā, kas atrodas ļoti jaukā vietā – mierīgā, zaļā rajonā, turklāt – tuvu Rīgas centram. «Šajā mājā dzīvoja mans vectēvs, tā ka mana meita ir ceturtā mūsu ģimenes paaudze, kas tajā mita. Kaut vieta pasakaina, taču es vairs nespēju tikt galā ar ievērojamu laiku nokalpojušo māju – kad remontēju vienu tās galu, otrā jau kaut kas sāka brukt. Tas man lika izšķirties par kardinālu rīcību. Pirms astoņiem gadiem Āgenskalnā sāka strauji pieaugt nekustamā īpašuma cenas. Parēķinot sapratu, ka, pārdodot savu veco māju, par iegūto summu varēšu nopirkt jaunu mājokli. Tas bija viens apsvērums, bet otrs pamudinājums rīkoties bija vēlme sākt jaunu dzīvi.»
Ēku Āgenskalnā esot izdevies pārdot 2005. gada rudenī, kad spēkā sāka pieņemties nekustamā īpašuma tirgus bums, taču jaunās mājvietas meklējumi vēl turpinājušies. Rasmas un viņas ģimenes locekļu galvenā prasība esot bijusi, lai māja atrastos Pierīgā. Apskatījuši vairākas jaunbūves Stopiņu pagastā, Langstiņos, vēl šur un tur, bet, ienākot divu stāvu namā Mārupē, atviegloti nopūtušies, jo ieraudzītais esot apmierinājis. «Tajā laikā nekustamo īpašumu cenas šāvās debesīs kā raķetes. Kamēr meklēju jauno mājvietu, par divu stāvu mājām prasīja jau 25 000 latu vairāk nekā līdz tam. Turklāt pircēju bija tik daudz, ka, nenopērkot īpašumu tajā dienā, kad to apskata, nākamajā nams varēja piederēt jau citam.»
Iegādātajai mājai bijis uzcelts tikai karkass, ievilktas komunikācijas un apkure, bet apkārt pavēries skats kā īstā būvlaukumā. «Bija vientuļa ēka vientuļa lauka vidū, jo pārējās mājas kaimiņos parādījās vēlāk, arī asfalta un apgaismes stabu nebija.»
Tā kā īpašums Āgenskalnā bijis jau pārdots, māju Mārupē vajadzēja savest kārtībā ļoti ātri. «Pateicoties draugiem (viņi man ir lieliski!), varēju sarunāt prasmīgus meistarus, kas veica iekšējās apdares darbus, tāpat tiku pie laba amatnieka no Rojas, kas uztaisīja durvis (mājā to ir daudz), un vēl kāda vīra, kas uztaisīja trepes.» Interjeristes un sagādnieces pienākumus esot uzņēmusies Rasma pati. «Kopā ar meistariem braukāju pa lielākajiem būvmateriālu veikaliem, meklējot vajadzīgo. Ja blakus ir remontdarbu speciālists, zinot telpas parametrus, uzreiz var aprēķināt, cik daudz flīžu, tapešu vai krāsas nepieciešams, un izvairīties no situācijām, ka sienas vai grīdas noklāšanai pietrūkst flīžu vai paliek pāri.»
Tikpat svarīgi esot zināt, kur kādas komunikācijas mājās atrodas. «Ēkas tehniskajā plānā nebija norādīta ne elektrības vadu, ne ūdens vadu, ne kanalizācijas izvadu atrašanās vieta, tāpēc, plīstot ūdens caurulei, izsauktais meistars nezināja, vai, meklējot vainīgo, nevajadzēs nojaukt māju. Labi, ka tomēr izdevās sadzīt pēdas mājas cēlājiem.»
GAISMAS PIELIETA. Pirms ķerties pie mājas iekšējās apdares darbu veikšanas un telpu iekārtošanas, Rasma esot apmeklējusi vairākas atbilstošas tematiskās izstādes, kā arī pārlapojusi dizaina žurnālus. «Uz veikaliem devos, jau zinot, ko gribu. Tā kā, ceļoties nekustamā īpašuma cenām, par māju vajadzēja maksāt vairāk, nekā iepriekš biju plānojusi, interjera izveidei atlika mazāk naudas,» atklāj Rasma Dumpe un piebilst, ka vēlējusies, lai mājoklī dominētu gaišie toņi. «Man šķiet, ka tad dvēselei tiek dota lidojuma sajūta.» Balto ādas mēbeļu komplektu esot noskatījusi kādā mēbeļu izstādē. Dīvāni un pufs ražoti Lietuvā.
APZAĻUMOŠANA. Mājas saimniece neslēpj, ka ēkas apkārtnes labiekārtošanai esot ņēmusi kredītu. «Biju spiesta to darīt, jo vajadzēja uzvest daudzas kravas melnzemes, iekārtot zālienu, iestādīt tūjas un teritoriju no kaimiņu īpašumiem atdalīt ar žogu.» Aptuveni 200 kvadrātmetrus plašās mājas pirmajā stāvā atrodas liela halle, dzīvojamā istaba, kas apvienota ar virtuvi, darbistaba un tualete, bet otrajā stāvā – trīs guļamistabas, divas vannas istabas, garderobe un saimniecības telpa, ko izmanto veļas mazgāšanai, žāvēšanai un gludināšanai.
TRĪS PAAUDZES. Gaišajā un sievišķīgi iekārtotajā mājā dzīvo trīs paaudžu sievietes: Rasma Dumpe ar savu māti Margu, meitu Lindu un visu mīluli Ķīnas hina šķirnes puiku Fernando Alonso.
BUDUĀRS. Rasmas guļamistabā dominē persiku krāsas toņi. «Šajā telpā vēlējos uzburt buduāra gaisotni,» viņa nosmej. Mēbeles esot Kates mēbeles draugiem ražojums, tapetes iegādātas veikalā KRauta, bet aizkaru drapējumu uzskicējusi kāda salona speciāliste.
Salonā Kates mēbeles draugiem noskatītā guļamistabas iekārta Rasmas uzmanību piesaistījusi ar noapaļotajām formām.
DĀVANA. Uz bāra letes novietots vīna baudīšanas piederumu komplekts, ko Rasma esot saņēmusi dāvanā. «Tuvākie zina, ka esmu iecienījusi Čīlē, Austrālijā un Dienvidāfrikā darināto sarkanvīnu. Ar draudzeni runājām, ka vajadzētu apmeklēt kādus kursus, lai varētu labāk orientēties vīnu pasaulē.
NEPIEMĒROTS AUGSTUMS. «Ar meitu izdomājām, ka virtuvē gribam bāra leti. Bet, tā kā darbi notika lielā steigā, nevarēju būt klāt, kad virsmu stiprināja pie dūmvada. To pielika pārāk augstu vai arī krēsli ir par zemu, jo, sēžot pie letes, šķiet, ka tā ir līdz ar degunu. Tāpēc šo virsmu izmantojam cienasta servēšanai.
MEITAS GUĻAMISTABA. «Linda šo telpu iekārtoja pēc sava prāta,» saka viņas māte, bet meita turpina, norādot, ka istabas iekārtošanas brīdī viņai paticis sarkanās, melnās un baltās krāsas salikums. «Tapetes ar interesanto faktūru veikalā pamanīju es, bet tumšās krāsas mēbeles pasūtījām pēc kataloga. Atklājās, ka veikalos gultu vai kumodi šajā krāsā ir grūti atrast.» Linda kā veiksmi piemin gultas augsto galvgali, pret kuru var ērti atbalstīties, kad lasa, savukārt gaismekļi esot vairāk stilīgi nekā praktiski.
CĪNĪTĀJA. «Ja iepriekšējais mājas īpašnieks šo mitekli būtu būvējis sev, noteikti virtuves zonā ierīkotu apsildāmās grīdas. Tā kā betons jau bija ieliets, negribējām to lauzt ārā un vilkt vadus,» skaidro Rasma, piemetinot, ka aukstajos gada mēnešos izjūtot apsildāmās grīdas trūkumu. Savukārt enerģiskās sievietes cīnītājas raksturs izpaudies, kad virtuves iekārtas virsmai nolūkotā materiāla vietā uzlikuši citā – sarkanā, nevis riekstkoka – krāsā, kas galīgi neesot iederējusies interjerā. «Labi, ka es biju saglabājusi salona pārstāvja uz lapiņas ar roku pierakstīto materiāla numuru. Tas man palīdzēja panākt uzvaru, kad ar sūdzību devos uz Patērētāju tiesību aizsardzības centru.» Uz galda – Rasmas tamborēts galdauts. «Savulaik ļoti aizrāvos ar rokdarbiem.
DARBISTABA. Sākumā šo telpu esot izvēlējusies Rasmas māte, jo gribējusi dzīvot pirmajā stāvā. Taču pēc plūdiem, ko noorganizējis pašu kaķis, sirmā kundze pārcēlusies uz augšstāvu. «Mūsu rudais persietis ļoti pārdzīvoja šķiršanos no iepriekšējām mājām, kur bija aizvadījis lielu daļu sava mūža. Šis pārdzīvojums izpaudās arī biežā un ilgstošā ņaudēšanā. Vienā šādā reizē es viņu ienesu veļas telpā, lai kaķis nomierinās. Taču viņš nevis nomierinājās, bet, lēkdams uz izlietnes malu, bija uzsitis pa krānu, no kura sāka gāzties ūdens. Šo faktu konstatējām tikai tad, kad darbistabā no griestiem sāka pilēt ūdens.
DEKORATĪVI. Rasmas vecmāmiņa bijusi šuvēja. Par to laiku, kad viņa aktīvi darbojās, liecina manekens, kas nu stāv Rasmas garderobē, un Singer šujmašīna, kuras kājas paredzēts izmantot dārza galdam.
GLEZNAINAS. Dzīvojamā istabā ziedu pilnas ir vairākas orhidejas. «Kad man uzdāvināja pirmo orhideju, redzēju, ka šim augam manas mājas klimats ir ļoti piemērots. Nu mūs priecē jau septiņas orhidejas,» saka Rasma.
SILTĀKA SAJŪTA. «Istabās ir līmētas tapetes, jo šķita, ka tad telpā ir siltāka sajūta,» ievedot mātes istabā, izvēli pamato Rasma. Omulību rada arī viņas tamborētais galdauts. «Tam speciāli pasūtīju apaļas formas galdu, kādu mūsu mājās līdz tam nebija.
KATRAI SAVA. Rasma nosmej, ka vairs nav kā iepriekšējā mājā ar meitu jāsacenšas, kura pirmā iespurgs vannas istabā, jo nu ir katrai sava. «Linda savējā gribēja duškabīni, bet manā vannas istabā ir džakuzi.» Flīzes, krāsas sienām un lamināts iegādāti būvmateriālu veikalā Kurši.
DAUDZ PALĪGTELPU. Rasma stāsta, ka, pirmoreiz apskatot māju, esot pamanījusi un atzinīgi novērtējusi kādu būtisku faktoru – daudzās palīgtelpas, kā bieži vien jaunajos projektos pietrūkstot. «Ir dārza istabiņa, kur uzglabāt darba rīkus, grilu, dārza tehniku un mēbeles, ir divvietīga garāža, ir apkures iekārtas telpa, kur var salikt puķupodus, lai pārziemo, ir veļas telpa, kur iespējams gan ērti izžāvēt veļu, gan to nogludināt, ir garderobe – katras sievietes sapnis – un vēl plaša pažobele,» uzskaita mājas saimniece.
PIEMIŅA. «Šis krēsls ir saglabājies no manas jaunības. Vecāki ēdamgaldu, bufeti un vairākus krēslus iegādājās tad, kad tēvs dienēja Daugavpilī, viņš bija Latvijas armijas kapteinis,» atklāj Margas kundze.
