Artis Ulmanis un Lauris Bukovskis, divi armijas biedri un draugi, pirms desmit mēnešiem Rīgas centrā atverot konditoreju restorānu Fazenda, steidzīgajiem rīdziniekiem un Rīgas viesiem ir radījuši vietu, kur valda lauku miers un omulība.
«Iepriekš mūsu konditoreja, kur cepām kūkas un cepumus, atradās Teikā. Gribējām savā biznesā jaunu izaicinājumu, tāpēc izdomājām, ka varētu izveidot restorānu, kur tiktu piedāvātas mūsu konditorejā ceptās kūkas, smalkmaizītes, plātsmaizes, cepumi un citi labumi,» stāsta Artis Ulmanis. «Telpas restorānam meklējām ilgāk nekā pusgadu. Mūsu galvenās prasības bija – lai topošais restorāns atrastos centrā un lai vieta mūs uzrunātu. Kādā ziemas dienā abi ar Lauri nejauši ieklīdām veikalā – kafejnīcā Muhamors. Mums iepatikās senajā koka ēkā radītā vide un noskaņa, tāpēc interesējāmies, vai nav brīvu telpu, ko mēs varētu izmantot sava restorāna iekārtošanai.»
Tajā reizē telpas iznomāšanai neesot bijušas, bet pēc kāda laika pamanījuši sludinājumu, ka saimnieks meklē īrniekus. «Izstāstījām mājas saimniekiem savu konceptu, viņam tas patika, tāpēc vienojāmies par nomas līguma slēgšanu,» atceras Fazendas līdzīpašnieks. Pirmā uz jaunajām telpām esot pārcēlusies ceptuve. Tā jau strādājusi ar pilnu jaudu, kamēr pārējās telpās (to kopējā platība ir 150 kvadrātmetru) ritējis remonts un ticis veidots interjers. «Dabisko koka dēļu grīdu saglabājām, arī logu rāmjus nevajadzēja mainīt, taču sienu pelēkais krāsojums gan mūs neapmierināja, jo šķita pārāk depresīvs,» skaidro Artis. «Ar interjera izveidi mēs ar Lauri vieni paši nebūtu tikuši galā, tāpēc pieaicinājām savu labu paziņu Zitu Popmani, kurai piemīt izcila restorāna iekārtojuma izjūta. Viņa mūs uzlika uz trases. Starp citu, vairāki valstī atzīti arhitekti, kas ir apmeklējuši Fazendu, mums jautāja, kam ir izdevies tik meistarīgi iekārtot telpas.»
Konditorejas restorāna atvēršanas brīdī pērnā gada 10. jūnijā apmeklētājiem tika nodotas divas telpas, bet vēlāk – Ziemassvētkos – tām piepulcējās vēl viena, kas iepriekš kalpoja produktu uzglabāšanai, bija liels ledusskapis. «Mēs diezgan ilgi domājām, kā lai nosauc restorānu. Kad ienāca prātā, ka nosaukums varētu būt Fazenda, daudz raitāk veicās telpu iekārtošana.»
Lielāko telpu restorāna īpašnieki iesaukuši par dzīvojamo istabu, vidējo – par ēdamistabu jeb rožu istabu (par godu rožainām tapetēm un aizkariem), bet trešo, mazāko – par verandu (sākumā to esot dēvējuši par guļamistabu). «Cilvēki tiecas pēc mīļuma un mājīguma. Šķiet, ka mums Fazendā ir izdevies radīt tādu vidi.»
DETAĻĀS IR SPĒKS
«Tā tiešām ir,» apliecina Artis un atklāj, ka dekoratīvos šķīvjus, nelielas glezniņas un gobelēniņus esot atraduši dažādās piparbodītēs Latvijā un arī Lietuvā. «Šīs lietas varētu iegādāties arī interjera preču veikalos, bet tad būtu jātērē daudz lielāka naudas summa, nekā mēs izdevām.»
Ideja, kā veidot lielākās telpas interjeru, esot radusies, tajā novietojot balto bufeti, kas esot tapusi «pēc labākajiem franču paraugiem». «Tādā pašā stilistikā ieturējām garo trauku skapi, kas darināts no egles koka pēc mūsu skicēm. Bet galdu virsmas ir tapušas no masīviem dēļiem, kurus atvedām no manām lauku mājām,» uzskaita restorāna saimnieks un piebilst, ka daļu krēslu (gaiši pelēkos) esot atraduši Lietuvā, savukārt pītos – pēc sludinājumiem tepat Latvijā. «Visas lietas ir savāktas pa vienai vien.» Par sievišķīgām interjera detaļām – puķu podiem pie aizkaru stangām, uz plaukta un vēl citiem mīļiem nieciņiem, kas vidi padara personiskāku, esot gādājusi viņu draudzene Zita Popmane.
Šāds savdabīgs risinājums ir vienam no gaismekļiem restorāna priekštelpā.
PĀRBAUDĪJUMS
«Zināt, kas bija visgrūtākais, iekārtojot restorānu? Atrast labus meistarus, kas laikā pabeigtu viņiem uzticētos darbus. Dažādu aizķeršanos dēļ mēs vairākas reizes dabūjām pārcelt Fazendas atvēršanu,» ironiski nosmej Artis Ulmanis un tad secina – «bet dzīvē jau viss notiek tā, kā tam jānotiek».
ROŽU ISTABA
Artis norāda, ka šo telpu gribējuši radīt tādu, lai, tajā ienākot pirmo reizi, iekārtojums paliktu prātā vēl ilgu laiku. Šajā nolūkā uz sienām līmējuši tapetes ar rožu rakstu (tās esot ražotas vienā no senākajām tapešu fabrikām Lielbritānijā), un ar šo pašu rakstu ir arī apdrukāts audums, no kā darināti aizkari. «Gan tapetes, gan aizkarus pasūtījām no Londonas, izmantojot katalogus,» atklāj Artis un izstāsta, ka mēbeles uz restorānu esot atceļojušas pa dažādiem ceļiem. «Ovālo galdu uzdāvināja Igo, ar kuru esmu sen pazīstams, mīksto mēbeļu grupu atradām kādā no antikvariātiem (atpūtas krēsli un sofa nākuši no Francijas), bet galds ar metāla kājām un masīvkoka virsmu ir tapis pēc pasūtījuma, izmantojot mūsu zīmētās skices.» Uz grīdas ir saglabāts koka dēļu segums, bet sienas apmestas, līdzinātas un krāsotas. Savukārt durvis darinātas pēc ārdurvju parauga, izmantojot egles koka dēļus. «Konkursa kārtībā atradām galdniekus, kas veica mūsu pasūtījumu.»
IESPAIDS. Daudz ideju esot smēlušies ārvalstu interjera dizaina žurnālos un arī internetā, pēc tam redzēto pārveidojot pēc sava prāta. «Šeit ir daudz citātu, bet nekas nav tieši kopēts,» atzīst uzņēmējs. Verandā pie griestiem dižojas latviešu mākslinieku zīmola mammalampa gaismeklis, pie sienas stiprinātais plaukts esot no IKEA, bet puķu poda turētājs no metāla – no Otilie Home. Apjomīgais galds pēc pasūtījuma darināts no egles, par paraugu izmantojot mēbeli, kas acīs iekritusi kādā reklāmā. Par papildu dekoratīvo elementu ir kļuvusi ventilācijas caurule, ko speciāli neesot pieseguši, ka arī pagājušā gadsimta stilistikā darinātais firmas Gorenje ledusskapis.
BŪTĪBA
Gan dzīvojamā istabā, gan ēdamistabā jeb rožu istabā ir saglabāta podiņu krāsns. «Mums pat tādas domas nebija, ka varētu tās noārdīt. Ja senatnīgās mājās nav krāsns, telpas zaudē savu būtību jeb identitāti,» uzskata Fazendas līdzīpašnieks un piemetina, ka drēgnās dienās, kad centrālā apkure jau esot izslēgta, krāsnis iekurinot un pat mazliet paverot durtiņas, lai var redzēt dzīvu uguni. Dekoratīvos interjera priekšmetus esot nolūkojuši vairākās vietās: Otilie Home, Alan Deko, Spice Home, kā arī antikvariātos Rīgā, Talsos un Lietuvā.
Koka šūpuļzirdziņam, to nenopirkuši, neesot varējuši paiet garām veikalā Alan Deko.
***
MUZICĒ. «Starp maniem draugiem ir diezgan daudz mūziķu un mākslinieku. Kad šeit notiek kāds pasākums, klavierēm tiek pacelts vāks un spēlēta mūzika. Mākslinieki un pusmākslinieki ar saviem pirkstiem noglauda mūzikas instrumenta taustiņus,» poētiski nosaka Artis. No liepas darinātā bufete esot iegādāta Lietuvā kādā dizaina veikalā. Mēbeli rotā mākslīgo ziedu pušķis. «Kad Zita par to ieminējās, es biju panikā – kādi mākslīgie ziedi?! Bet vēlāk, ieraudzījis, cik šis pušķis labi izskatās, norimu.»
***
IECIENĪTĀKĀ. Šo galdiņu, kas atrodas verandā, restorāna apmeklētāji esot visvairāk iecienījuši, tad sekojot ovālais galds un mīksto mēbeļu grupa ar nelielo galdiņu rožu istabā. Katrā telpā dēļu grīda krāsota atšķirīgi. Mazākajā uzkrāsoti rombi, kas vizuāli atgādina flīžu klājumu, rožu istabā ir klasisks grīdas tonis, bet lielākajā telpā jeb dzīvojamā istabā dēļi nosegti ar gaišu krāsu, zīmējot ģeometriskus rakstus. «Zem krāsas kārtas ir segts aizsarglīdzeklis, kas dēļus pasargā no dažādiem bojājumiem.