Aizkraukles bankas klientu apkalpošanas speciāliste Judīte Pavlovska un Jānis Pavlovskis, filozofijas un kultūras vēstures pasniedzējs J. Rozentāla mākslas vidusskolā, kopā ar dēliem Reini un Kārli, kā arī vecmāmiņu izbauda dzīvi savā ģimenes mājā, ko nesen uzcēluši Jūrmalā.
Novērtējuši, ka ģimenei un mājdzīvniekiem kļuvis par šauru pilsētas dzīvoklī Rīgā, Judīte un Jānis Pavlovski bijuši gatavi uzņemties atbildīgu pienākumu - uzcelt māju. Pie šī lēmuma nonākuši pirms vairākiem gadiem, bet dzīvi jaunajā miteklī bauda pirmo gadu. „Mana vecmāmiņa padomju gados iegādājās nelielu mājiņu Mellužos, kas bija celta 1912. gadā. Tā bija diezgan miniatūra būve, kur lielākā istaba bija tikai divpadsmit kvadrātmetrus liela, bet divas pārējās - ne vairāk par sešiem kvadrātmetriem.”
Kad māju iegādājušies, Judītei bijuši seši gadi, vēlāk to saņēmusi mantojumā no vecmāmiņas. „Sākumā mums bija doma ēku restaurēt, taču speciālisti, kurus uzaicinājām novērtēt mājas stāvokli, teica, ka tā esot pārāk cietusi no laika zoba, tāpēc labāk esot celt jaunu māju.”
Vienstāva ēkas vietā uzcēluši 220 kvadrātmetrus plašu divu stāvu mājokli, lai tajā varētu dzīvot augu gadu, ne tikai pa vasaru, kā iepriekš, turklāt lai katram ģimenes loceklim būtu pa istabai. Pirmajā stāvā atrodas liela halle, virtuve, vecmāmiņas istaba, vannas istaba un saimniecības telpas, bet otrajā stāvā - abu dēlu istabas, vecāku guļamistaba, darba kabinets, vannas istaba un vieta, kur Judīte meditē.
Mājas projektu izstrādāja arhitekts Andris Ģērmanis, bet būvdarbu vadītājs bija Jānis Caune. „Mums ļoti paveicās ar viņu, jo Jānis ieteica daudz labu ideju. Piemēram, pateicoties viņam, mums ir tik veiksmīgs kāpņu novietojums un to konstrukcija. Būvdarbu vadītājs arī ieteica otrajā stāvā pacelt mazliet augstāk griestus, nevis veidot pusstāvu, kā mēs bijām iecerējuši. Tagad jumta slīpums netraucē ne izvietot mēbeles, ne pašiem pārvietoties, citādi pažobelē būtu jāpieliec galva.”
Mājas saimnieki Judīte un Jānis Pavlovski ir apmierināti ar paveikto, bet atzīst, ka vēl esot daudz darāmā. „Ir jāiekārto dārzs, arī mājas interjerā nav salikti visi punktiņi uz „i”,” saka mājastēvs, bet sieva papildina viņa teikto. ”Māja jau ir dzīves organisms, nevis kaut kas statisks un nemainīgs.”
Virtuve ierīkota tur, kur vecajā ēkā atradusies veranda. „Jaunbūvei bija kultūrvēsturiskā mantojuma apgrūtinājums. Tas nozīmē, ka ēkas ārpusei vajadzēja atbilst Jūrmalas vēsturiskās apbūves arhitektūras standartiem, bet iekšpusē drīkstējām rīkoties, kā gribam. Ievērojot šos noteikumus, virtuves logiem vajadzēja pasūtīt rāmjus, kas atbilda vēsturiskajiem,” skaidro Pavlovski.
Virtuves galda virsma balstās uz vecmāmiņas šujmašīnas kājas, kas nokrāsota zelta krāsā. „Man šķita, ka šo telpu mājīgāku var padarīt tamborēti aizkariņi, kas, tāpat kā sendienās, uzvērti uz metāla stienīšiem,” norāda Judīte un piemetina, ka viņai esot prieks arī par veiksmīgi sakombinētajām flīzēm, kas iegādātas Hanzas flīžu tirgū.
„Vēlējāmies, lai virtuves iekārta būtu ieturēta senlaicīgā lauku stilā, bet pati telpa un tās iekārtojums būtu maigos, savstarpēji saskaņotos pasteļtoņos,” stāsta mājas saimniece Judīte Pavlovska. „Daudzas idejas, kādu veidot virtuvi, smēlāmies angļu interjera žurnālā Country Home.”
Virtuves iekārtu noskatījuši salonā Akmentiņš, kur moduļi jau bijuši gatavi, tāpēc tos varējuši komplektēt pēc savas patikas un vajadzības. Mēbelei ir ozolkoka finierējums, kam piešķirts vecinājuma efekts.
Jaunā ģimenes māja būvēta tajā pašā vietā, kur iepriekš atradies mazais, necilais namiņš. „No tā nekas nepalika pāri, nevarējām izmantot pat pamatus, kas gadu gaitā bija nolietojušies,” stāsta ģimenes galva Jānis. Jaunbūves projekts veidots Jūrmalai tipiskajā krusta formā, ievērojot t.s. zelta griezumu. Ēka apšūta ar egles koka dēļiem, logiem ir slēģi, kas viens pret vienu atbilst vēsturiskajiem. „Šī ir vecās mājas palielināta kopija,” norāda tās tagadējais saimnieks.
Mājokļa interjera veidošana vēl turpinās. Pirmā tikusi iekārtota virtuve, arī vannas istabas ir kārtībā, bet halle un ēdamistaba pagaidām top. Šobrīd plašajā telpā atrodas no Jāņa radiem mantota kumode, no Indijas atceļojusi pūralāde (viss, kas saistās ar šo zemi, esot Judītes interešu lokā) un televizors. Halles vienā daļā uz grīdas segts ozolkoka parkets, bet otrā daļā, kur ir dzīvāka kustība, - klātas flīzes.
„Tajā brīdī, kad ir tikai plikas sienas, diezgan grūti vizualizēt telpu gan izkārtojuma ziņā, gan krāsu ziņā. Tad, balstoties uz žurnālos redzēto un savām vēlmēm, jācenšas pēc iespējas labāk konkrēto telpu iekārtot,” stāsta Judīte, atrodoties savā guļamistabā.
Guļamistabā, tāpat kā visā otrajā stāvā, uz grīdas segts ozolkoka parkets, sienas (izņemot vienu), krāsotas. Gulta un nakts skapīši nāk no mēbeļu salona Zunda.
GANDARĪJUMS. Mājas saimnieki Judīte un Jānis Pavlovski ir apmierināti ar paveikto, bet atzīst, ka vēl esot daudz darāmā. „Ir jāiekārto dārzs, arī mājas interjerā nav salikti visi punktiņi uz „i”,” saka mājastēvs, bet sieva papildina viņa teikto. ”Māja jau ir dzīves organisms, nevis kaut kas statisks un nemainīgs.”
Ozolkoka kāpnes uz otro stāvu ir ļoti pārdomāti novietotas, tāpēc netraucē, pārvietojoties pa pirmo stāvu, kā arī ir ērtas kāpjot. „Man tuvs ir Dienvidfrancijai raksturīgais interjera stils, kas varbūt nav īsti lauku jeb kantrī stils, ir mazliet elegantāks. Tādā stilistikā centāmies ieturēt arī šīs kāpnes,” saka Judīte un atklāj, ka tās darinājis viens no Amatniecības vidusskolas pasniedzējiem.
MEDITĀCIJAS VIETA. Jau vairākus gadus Judītei esot liela interese par vēdisko kultūru, tāpēc mājas otrajā stāvā viņa iekārtojusi sev meditācijas vietu, kur atrodas gan kristietības simboli, gan Krišnas un Šivas tēli, gan mandalas un paklājiņi, kas tiek izmantoti, ne vien nodoties meditācijai un lūgšanām, bet arī kad kopā ar draudzenēm dzerot tēju.
No otrā stāva halles ved durvis uz ģimenes locekļu guļamistabām, kabinetu un vannas istabu. „Mēs māju ļoti pamatīgi nosiltinājām. Tas ir tā vērts, jo šoziem par gāzes apkuri mēnesī maksājām tikai 50 latu. Divu stāvu ēkai tas nav daudz,” spriež Jānis.
Otrā stāva vannas istabā ir viss šīs telpas iekārtojumam nepieciešamais, sākot ar izlietnēm, vannu un dušas kabīni un beidzot ar tualetes podu un pisuāru. Telpas ir tik plaša, ka ir kur novietot arī mākslas darbus un sīkus, dekoratīvus nieciņus