Pārdomāts pirkums

"Radu atbalstīti, mēs šo dzīvokli nopirkām, pirms Latvija tika uzņemta Eiropas Savienībā. Zinātāji brīdināja, ka pēc šā notikuma daudz kas kļūs dārgāks, arī nekustamais īpašums.

Viņiem izrādījās taisnība," sešus gadus senus notikumus atceras SIA?Rīgas ūdens projektu vadītāja un līnijdejotāju kluba Jautrie zābaciņi valdes priekšsēdētāja Irita Rumbeniece. Tagad viņa ar savu otru pusīti Ingu Rūķi, portāla draugiem.lv programmētāju, un dēliem?– trīs gadus vecajiem dvīņiem Jāni un Kārli?– dzīvo 72?kvadrātmetrus lielā dzīvoklī Baložos daudzstāvu mājā, kas celta pirms sešiem gadiem.

"Kad bijām studenti, dzīvojām Āgenskalnā, kur atrodas Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes kopmītnes. Vēlāk, nobriestot iegādāties savu dzīvokli, sapratu, ka noteikti negribu dzīvot Rīgas centrā, jo nāku no Kuldīgas, tāpēc esmu radusi pie citas vides un ritma," skaidro Irita un piebilst, ka izdarīt galīgo izvēli palīdzējusi draudzene. "Tā kā mūsu meklējumu loks aptvēra Pierīgu, ņēmu vērā draudzenes teikto, ka jauka vieta esot Baloži, jo atrodas tuvu Rīgai, ir daudz zaļumu un netālu mežs."

Pirms sešiem gadiem jaunu dzīvojamo ēku būve bija aizmetnī, tāpēc piedāvājums nebija tik bagātīgs kā dažus gadus vēlāk. Taču Baložos ticis celts piecu stāvu nams, kuru apskatot secinājuši?– būs labi. Pateicoties radu sniegtajam materiālajam atbalstam, varējuši veikt pirmo iemaksu, bet pārējo daļu seguši, izmantojot bankas izsniegto hipotekāro kredītu. Tas jau esot atdots, Irita atviegloti nopūšas. "Kad mēs ienācām dzīvoklī, izņemot četras sienas un logus, nekā cita nebija. Mēs paši varējām izvēlēties apdares materiālus un noteikt, kādu gribam telpu plānojumu."

Dzīvokļa īpašniekus neesot apmierinājusi projekta attīstītāju piedāvātā telpu plānojuma versija. "Mums nepatika tas, ka, pārkāpjot ārdurvju slieksni, virtuve, viesistaba un koridors būtu kā uz delnas. Tāpēc teicām, lai ar sienu norobežo šīs telpas."

Dzīvoklī ir arī bērnu istaba, guļamistaba, garderobe, vannas istaba un tualete. "Kaimiņiem tualete un vannas istaba ir apvienotas, bet mēs izdomājām, ka būs ērtāk, ja tās būs šķirtas."

Irita atzīst, ka esot apmierināta ar savu mājokli, kaut nācies veikt šādas un tādas korekcijas. "Kad ēkas pamati sēdās, uz sienām parādījās plaisas. Sazinājāmies ar projekta attīstītājiem, un viņi šo defektu novērsa."

***

"Esam apmierināti ar savu dzīvokli un vietu, kur tas atrodas. Tiesa, ja atkal būs treknie gadi un lielāka pārticība, iespējams, uzcelsim māju laukos. Ikdienai dzīvoklis ir labs, bet atpūtai derētu vēl kāds miteklis," spriež Irita Rumbeniece, kura ar dzīvesbiedru un dēliem Jāni un Kārli mīt trīsistabu dzīvoklī Baložos.

"Šis stūra dīvāns bija viena no pirmajām mēbelēm, ko iegādājāmies kādā no mēbeļu veikaliem Rīgā, netālu no Dailes teātra. Tajā laikā Jautro zābaciņu līnijdejotāji pēc pasākumiem manās mājās nereti nakšņoja, tāpēc vajadzēja lielu dīvānu, uz kura vairāki cilvēki varētu rindiņā sagulties," stāsta jaunā sieviete. "Patiesībā esmu pat izbrīnīta, ka šī mēbele tik ļoti labi turas, jo uz tās ir ne vien daudzi gulējuši, bet nu jau pāris gadus dēli dīvānu izmanto kā batutu.".

ROŽU ZIEDLAPIŅAS. "Mana omīte kādreiz stāstīja, ka ar rožu lapiņām vajagot pildīt spilventiņus zīdaiņiem?– nolikt blakus pagalvim kā veiksmes un laimes simbolu," interesantu faktu atklāj Jāņa un Kārļa māmiņa. "Tagad šis paradums krāt rozes ir saglabājies?– tās izkaltējam un izmantojam kā dekoru. Savukārt ozollapu vainagu sataupījām piemiņai no dēliņu pirmajiem Jāņiem.".

DAUDZFUNKCIONĀLS. Pēc Iritas skices tapusī mēbele viesistabā apzināti pasūtīta ar vairākām durvīm, nevis ar atvērtu plauktu sistēmu. "Kad sākām šeit dzīvot, vēl studējām. Tas nozīmē, ka ir daudz pierakstu, mācību grāmatu, dažādu citu materiālu, kas vajadzīgi mācību procesam, taču vizuāli nav īpaši pievilcīgi. Lai šo papīru un grāmatu kaudzes visiem nerēgotos acu priekšā, pasūtījām sekciju ar vairākām durvīm un atvilktnēm." Tagad mēbeles plauktus piepilda arī daudzie kausi un citas atzinības zīmes, ko Irita kopā ar saviem līnijdejotājiem izcīnījusi dažāda mēroga sacensībās.

Dzīvokļa saimniece esot vēlējusies ietilpīgu bufeti, lai ir kur novietot traukus un citus galda piederumus. "Virtuves iekārta nav tik liela, lai tajā varētu uzglabāt visu saimniekošanai nepieciešamo. Tajā ir novietotas gan veļas mašīna, gan trauku mazgājamā un žāvējamā mašīna, gan iebūvēts tvaika nosūcējs, gan taisītas atvilktnes un plaukti pannām, katliem, pārtikas produktiem, ko var uzglabāt ārpus ledusskapja. Visa kā tik daudz, ka traukiem neatlika vietas, tāpēc vajadzēja bufeti.".

"Varbūt esmu nedaudz vecmodīga, taču gribēju, lai virtuvē būtu pamatīgas mēbeles no dabiskā koka, nevis darinājums no lamināta," saka Irita un piebilst, ka īsts riņķa dancis esot izvērties, kamēr atraduši galdnieku, kas būtu gatavs izpildīt pasūtījumu. "Vienam nodega darbnīca, otrs pats pazuda, trešajam gadījās vēl kāds misēklis, līdz tikai ceturtais meistars realizēja mūsu ieceri. Virtuves iekārtu no oša taisīja pēc manas skices. To biju uzzīmējusi, iepriekš apskatot vairākus interjera dizaina žurnālus un no mēbeļu modeļiem paņemot tās detaļas, kas man iepatikās.".

PUFI. Viesistabā dižojas arī divi apjomīgi pufi, kurus Irita vērtē kā ērti izmantojamus interjera priekšmetus. "Tos izgatavoja dzīvesbiedra darba kolēģi. Kad piedzima dēli, atklājām, ka uz pufiem var droši likt mazuļus, jo viņi tajos iegrimst, tāpēc nevar nokrist zemē, kā tas nereti notiek, ja bērnu noliek uz dīvāna. Pufi ļoti patīk arī ciemiņiem?– kā iesēžas, tā paliek.".

"Skapīšus vannas istabai atradām kādā no būvmateriālu veikaliem Mūkusalas ielā netālu no lielveikala Debesmanna, bet flīzes iegādājāmies Hanzas flīžu tirgū. Tās meklējām ar rakstu, lai siena neizskatītos pārāk monotona," atceras jaunā sieviete un atklāj, ka vannas istaba esot viņas mīļākā vieta dzīvoklī, jo tur varot pabūt vienatnē, relaksēties, iegremdējoties vannas putās.

BĒRNISTABA. Trīsgadīgie vīriņi nesen esot tikuši pie jaunām gultām, kas stājušās redeļgultiņu vietā. "Gribējām pirkt divstāvu gultu, taču dēli ir ar tik izteiktu ego, ka neko nespēj sadalīt, tāpēc noteikti būtu karš, kurš gulēs augšstāvā, bet kurš?– apakšstāvā. Mums nekas cits neatlika kā pirkt katram savu gultu. Tās noskatījām Čiekurā," stāsta dvīņu māte.

ROTAĻĪGI. "Kad iekārtojām bērnistabu, īsti nebijām droši, vai dzims puikas vai meitenes, tāpēc tapetēm izvēlējāmies kompromisa variantu?– tās ir ar pīlītēm, bet sienas lampiņas?– ar pelītēm," smejoties stāsta Irita un piebilst, ka dēliem tapetes nepatīkot, tāpēc sākot tās jau knibināt nost. "Laikam ir izauguši no mazuļu vecuma.".