Dzīvoklis balts un askētisks

© F64

"Man nav tāda talanta, mākslinieciskas izjūtas, lai es spētu modelēt mājokļa pārvērtības. Es bez špikera vai speciālistu padomu uzklausīšanas nemācētu iekārtot savu mājvietu, bet es zinu, kas man patīk.

Tā ir Rundāles pils, precīzāk, Baltā zāle," norāda finanšu menedžeris un dāņu valodas tulks Igors Andersens, kurš jau vairākus gadus mīt vienā no Rīgas kultūras pieminekļiem pilsētas centrā ar ekskluzīvu skatu uz Vērmanes dārzu. Šis daudzstāvu nams ir celts 1876.gadā pēc pirmā latviešu profesionālā arhitekta Jāņa Frīdriha Baumaņa (1834–1891) projekta.

Vairākus gadus nodzīvojis Dānijā, Igors Andersens pirms kāda laika atgriezās Latvijā, lai šeit strādātu kādā dāņu uzņēmumā. "Sākumā mitu firmas īrētā dzīvoklī, bet tad nobriedu iegādāties pats savu mājokli. Ienākot šajā dzīvoklī, man bija skaidrs– esmu atradis to, ko gribu," stāsta mājastēvs. "Es šos datus neesmu pārbaudījis, bet man zināja stāstīt, ka senāk šā nama visu otro stāvu esot apdzīvojusi pirmā latviešu izcelsmes farmaceita profesora Dāvida Grindeļa ģimene. Padomju gados tajā, protams, ierīkoja komunālo dzīvokli, bet pēc neatkarības atjaunošanas tas esot pieredzējis vairākus saimniekus. Tagad es esmu kļuvis par šīs 125?kvadrātmetrus lielā dzīvokļa īpašnieku."

Mājoklis esot bijis labā stāvoklī, tāpēc Igors veicis tikai dažas pārvērtības?– meistari nojaukuši vienu sienu, lai, apvienojot divas telpas, iegūtu vienu plašu, nokrāsojuši sienas atbilstoši jaunā dzīvokļa īpašnieka vēlmēm.

"Pēc Rundāles pils apskates es biju gatavs pārņemt vairākas šo grezno telpu interjera detaļas. Baltā zāle mani iedvesmoja dzīvokli ieturēt baltos toņos, jo uz tās fona izceļas gan interjera priekšmeti, gan tajā mītošie cilvēki, bet jo īpaši?– sieviešu tērpi. Būdams Rundāles pils iespaidā, pie logiem neesmu licis ne aizkarus, ne žalūzijas. Gribēju tāpat kā savulaik Kurzemes hercogs priecāties par apstādījumu krāšņumu, kas paveras aiz loga."

Uz sienām esot līmētas krāsojamās tapetes, bet plakņu monotonums mazināts ar moldingu palīdzību. "Domājot par to, kā iekārtot dzīvokli, es konsultējos ar Vēstures un kuģniecības muzeja speciālisti Olgu Dorofejevu, kas ir pētījusi arī jūgendstilu. Viņa man teica: "Ja tu gribi dzīvokli ieturēt jūgendstila tradīcijās, vajadzēs tērēt daudz naudas, jo būs nepieciešams iegādāties šā stila oriģinālus. Ar pakaļdarinājumiem nav iespējams panākt vajadzīgo efektu." Tas, manuprāt, ir vērtīgs padoms."

Meklējot savam dzīvoklim piemērotāko iekārtojumu, Igors esot iegriezies ne vienā vien mēbeļu un interjera preču veikalā. "Tajos gados to vēl bija daudz, tāpēc bija, kur smelties iedvesmu. Starp citu, veikalā Inspira es atradu lielisku špikeri?– skandināvu interjera dizaina katalogu. Tur redzamo Armani dizainēto dīvānu par 4000?latiem es nevarēju atļauties iegādāties, bet aplūkot fotogrāfijas, kur bija redzamas dažādas telpu iekārtojuma versijas, man neviens nevarēja liegt." Sapratis, ka daudz kas no redzētā viņam patīk, Igors esot devis fotogrāfijās redzēto mēbeļu dubultnieku medībās. "Ar baltu audumu apvilktos dīvānus es atradu Bērnu pasaulē, kur tagad ir Gerkena veikals. Savulaik viņš tirgoja arī mēbeles, kas ražotas Vācijā. Jūs neticēsiet, bet par trim dīvāniem samaksāju tikai... 450 latu jeb 150?latu par katru. Tas ir ļoti izdevīgs pirkums, ņemot vērā, ka dīvānu pildījumam izmantotas jūras zāles, nevis porolons," Igors atklāj, ka viņa mājoklī esot vēl vairāki šādi atradumi. "Es uzskatu, ka telpas nav jāpārblīvē ar mantām, kā arī dzīvoklis nav jāpārvērš par muzeju, kur nedrīkst pieskarties eksponātiem."

***

Iekārtojot savu dzīvokli, Igors Andersens esot ņēmis vērā arī savas draudzenes interjera dizaineres Agneses Rudzītes padomus.

Igors ar humoru izstāsta par katru no viņa mājās esošajiem eņģeļiem. "Šo es nopirku lielveikalā Maxima, jo nevarēju taču vienaldzīgs paiet garām eņģelim, kuram ap kaklu ir zīmīte ar uzrakstu Igor. Tātad viņš ir mans vārdabrālis. Savukārt pārējie divi eņģeļi simbolizē mani pirms tievēšanas un pēc tās, jo viens ir slaids, bet otrs?– ne tik slaids.".

GAISMAS AVOTI. Telpas apgaismošanai izmantoti vairāki avoti: vienādā stilistikā ieturētas stāvlampas, ļoti daudz sveču, kas stiprinātas lielākos un mazākos svečturos, dekoratīvi Ziemassvētku rotājumi uz palodzēm (tie ir IKEA ražojums) un griestu lampa. "Ir ļoti svarīgi katrā zonā ierīkot apgaismojumu, jo tādējādi iespējams gan mainīt noskaņu telpā, gan nodrošināt nepieciešamo gaismas daudzumu. Vēl ir būtiski pirms remonta izdomāt, kur būtu visērtāk pieejami elektrības slēdži. Man tie novietoti vienā vietā, lai nevajadzētu skraidīt pie katras lampas," skaidro Igors. "Kad biznesa darīšanās apmeklēju Rīgas domi, man ļoti iepatikās pilsētas mēra kabinetā esošie gaismekļi, tāpēc savām mājām atradu līdzīgus kādā no lampu veikaliem Brīvības ielā. Tiesa, griestu lampai vairāk ir dekoratīvs raksturs, tāpēc esmu nobriedis pasūtīt tādu apgaismes ķermeni, kas būtu jaudīgāks un līdzinātos Rundāles pilī esošajām kristāla lustrām (esmu atradis vēl vienu špikeri?– grāmatu par Rundāles pili). Bet to neuztveru kā principiālu jautājumu?– es neņemšu kredītu, lai tiktu pie greznas griestu lampas.".

VIESMĪLĪGS. Lai iegūtu lielāku viesistabu, nojaukta siena, kas iepriekš atdalījusi divas telpas. Tas darīts, saskaņojot ar atbilstošajām institūcijām. "Man patīk uzņemt viesus, viņus garšīgi pacienāt, tāpēc šāds risinājums bija pašsaprotams," uzskata Igors un piebilst, ka nejauša neesot arī apjomīga ēdamgalda izvēle. "To pēc pasūtījuma taisīja tik lielu, lai pie galda ērti varētu apsēsties 12?cilvēku. Man nav pieņemami, ka ciemiņi bauda maltīti, sēžot uz dīvāna. Dīvānam ir citas funkcijas." Mājastēvs atzīst?– viņa simpātijas piederot skaistām, kvalitatīvām lietām, kuras ir radījuši izcili savas nozares pārstāvji. Taču viņš arī neslēpj, ka šādas zīmola preces var atļauties iegādāties tikai nedaudzi, tāpēc Igors meklējot alternatīvu. "Kādā no skandināvu mēbeļu dizaineru katalogiem ieraudzīju galdu, kas man ļoti iepatikās. Protams, šis dizaina priekšmets nebija lēts, tāpēc no kataloga paņēmu ideju, bet mēbeli uztaisīja vietējie meistari. Galda virsma ir no dabiska koka, bet kājas?– no metāla. Atšķirībā no oriģināla, kuram galda kāju konstrukcija ir salokāma, šim galdam nav šādu iespēju. Toties metāla kājas ir tik smagas, ka galdu var pacelt tikai vairāki vīri un tas izturētu vairāku cilvēku svaru, ja viesi sadomātu dejot uz galda." Savukārt krēsli esot iekrituši acīs sava ergonomisko formu dēļ un tāpēc, ka ir no ādas. "Šajos krēslos ir ļoti ērti sēdēt," zina teikt mājastēvs un piebilst, ka tuvākajā nākotnē iecerējis tiem pasūtīt balta auduma pārvalkus, lai mēbeles būtu vienotā stilistikā ar blakus esošajiem dīvāniem.

IZMANTO RACIONĀLI. Pēc Igora pasūtījuma meistari logu palodzes veidojuši platākas, lai no MDF darinātā virsma būtu pāri radiatoriem. Izmantojot durtiņas un plauktus, iegūta vieta, kur novietot grāmatas un citas lietas. "Šo ideju noskatīju sievas vecāku mājās Dānijā. Tas ir ērti, jo var racionāli izmantot telpu, kas citādi paliktu neapgūta.".

"Franču interjeram ir raksturīgi šādi augsti griesti, baltas sienas, sienu rotājumi, moldingi, kas rada patīkamu interjera fonu, kas nekad neapnīk," uzsver Igora draudzene interjera dizainere Agnese Rudzīte. "Daudziem tik bagātīgi pārstāvēta balta krāsa interjerā varētu šķist nepieņemama, jo saskata līdzību ar slimnīcu, bet man tā neliekas, jo uz baltā ļoti labi izceļas gan mēbeles, gan citi interjera priekšmeti.".

VIEGLI TRANSFORMĒJAMS. "Ja gribēšu kādas pārmaiņas viesistabas interjerā, tās būs viegli panākt. Dīvānu baltie pārvalki ir noņemami, tos var aizstāt ar citas krāsas pārvalkiem. Var nomainīt tikai spilvenus pret košākiem vai pielikt pie logiem aizkarus, kas būtu krāsains akcents telpā," klāsta Igors un atklāj, ka esot iecerējis pie sienām likt mākslas darbus. "Mani suģestē mākslinieka Normunda Brasliņa gleznas, taču?– ak, vai!?– tās ir dārgas, tāpēc vajadzēs meklēt ko citu. Domāju par melnbaltām mākslas fotogrāfijām.".

"Kad uzņēmums, kurā es strādāju, sadarbojās ar arhitektu biroju Sarma&Norde, es bieži apmeklēju šo biroju, kas iepriekš atradās Jaunielā. Katru reizi, kad tur iegriezos, sajūsminājos par mākslas darbiem līdzīgajām senās Rīgas apbūves detaļu skicēm, kas bija šajā birojā pie sienām. Redzot, ka par tiem sajūsminos, biroja darbinieki man šos ierāmētos darbiņus uzdāvināja, kad viņi pārcēlās uz jaunām biroja telpām, kurā valda cits interjera stils un krāsas," izstāsta Igors Andersens.

Tāpat kā viss dzīvoklis, arī tualete viesiem ieturēta gaišā tonalitātē. "Te ir citāti gan no klasiskā interjera stila, gan renesanses laika akcenti," saka interjera dizainere, savukārt mājastēvs viņu papildina, ka ar šodienas pieredzi viņš būtu izvēlējies jaunākās paaudzes santehniku. "Šis tualetes pods man mazliet atgādina butaforiju.".