Dzīvoklis kā šokolādes tāfele

"Gribēju atbrīvoties no daudzajām mantām, kas bija šajā dzīvoklī, no padomju laika auras, kas tajā valdīja, un no astronomiski mazās virtuves.

Gribēju izveidot vidi, kas atbilst maniem priekšstatiem, kādam ir jābūt mājoklim," saka Inese Lukaševska, sabiedrisko attiecību speciāliste un daudzkārtēja Latvijas čempione un bronzas medaļas ieguvēja Eiropas čempionātā snūkerā.

Pirms neilga laika esot veikuši kapitālu remontu 60 kvadrātmetru lielajā trīsistabu dzīvoklī Latgales priekšpilsētā, to pārvēršot līdz nepazīšanai. "Māja ir celta padomju gados, tai vismaz sešdesmit gadu. Vieta, kur tā atrodas, ir klusa, nost no ceļa, bet apkārtnē daudz lielu koku. Veroties pa logu (miteklis atrodas otrajā stāvā), šķiet, ka atrodies privātmājā, nevis dzīvoklī," vidi raksturo Inese un piemetina, ka pirms lielu darbu uzsākšanas esot kādu laiciņu lauzījusi galvu, vai ir vērts atjaunot ģimenei piederošo īpašumu. "Tas bija diezgan bēdīgā stāvoklī, jo nebija remontēts vismaz 15 gadu. Atradāmies izvēles priekšā – ņemt kredītu un pirkt jaunu dzīvokli vai renovēt šo. Pēc rūpīgām pārdomām izšķīrāmies par otro variantu."

Meklējot cilvēkus, kam uzticēt remontdarbus, esot rīkojušies, Inese smejas, kā īsti latvieši?– uzrunājuši celtnieku brigādi, par kuru dzirdējuši, ka tai var uzticēties. "Protams, neiztikām bez kurioziem. Kā tas klasiski gadās ar celtniekiem, viņi neievēroja termiņus, jo strādāt traucēja... alkohols. Vēl viens aspekts, kas kavēja darbus un kas mums sadārdzināja remontu, bija grīdas līdzināšana. Atklājās, ka tās līmenis virtuvē atšķīrās pat par desmit centimetriem."

Inese stāsta, ka remonta laikā esot atbrīvojusies no visām mantām, kas atradušās dzīvoklī iepriekš. "Man bija cilvēciski saprotama vēlme pēc pārmaiņām un kaut kā jauna. Gribēju tikt vaļā no nesamērīgi mazās virtuves un nevajadzīgi lielā koridora. Šķita, ka tā dēļ nav nevienas lielas telpas dzīvoklī."

Kāds būs jaunais telpu plānojums, izdomājusi pati, bet par iekšējās apdares materiāliem un interjera izveidi esot konsultējusies ar draudzeni, interjera dizaineri. "Man šķiet svarīgi pielikt pirkstu, veidojot sava mājokļa iekārtojumu un veicot remontu. Tas nenozīmē, ka neuzticos cilvēkiem, taču nevarētu kā Mājokļa jautājumā atstāt savu mitekli citu rokās un atnākt uz visu gatavu," norāda Inese. "Man piemīt spējas saredzēt kopumu un komplektēt interjera priekšmetus. Šīs spējas esmu izkopusi, izvēloties sev un arī vīram apģērbu. Ieejot veikalā, es uzreiz redzu – ā, šo var komplektēt ar to un to."

Remonta gaitā esot bijis arī kāds vērtīgs ieguvums – atseguši logu, kas iepriekš bijis paslēpts aiz kartona, tapetēm un mēbelēm. "Mēs zinājām, ka šie logi ir, taču netiek izmantoti. Atsedzot tos, tagad telpā ieplūst vairāk gaismas."

Raksturojot mājokļa interjeru, Inese saka: "Šis dzīvoklis ir kā šokolādes tāfele, jo dominē brūnie, šokolādes toņi (es atzīšos, man ir atkarība no šokolādes, it sevišķi no tumšās) un pasteļtoņi. Man bija mērķis mitekli izveidot tādu, kurā būtu patīkami uzturēties un būtu vēlme vienmēr tajā atgriezties. Jo mājas ir tā vieta, kurā ir jāgrib atgriezties, kur var atslēgties no visa. Tas, ka neko negribas pārveidot jau pēc pusgada, liecina, ka ir trāpīts desmitniekā."

Izveidojot ģimeni, Inese ar vīru Jāni Lukaševski, finanšu speciālistu un kādreizējo profesionālo hokejistu, pārcēlusies dzīvot uz centru, bet dzīvokli šokolādes toņos izīrē draugu ģimenei, kas bijuši vedēji viņu kāzās. "Es nezinu, vai tagadējais dzīvoklis varētu būt pēdējā mana mītne. Domāju, ka ne. Tāpēc, ka man gribas realizēt daudzus un dažādus projektus."

"Es interjeru vairāk tveru ar sajūtām, ar pirkstu galiem. Tā es spēju pateikt, ir mans vai nav. Interjera dizainers var uzzīmēt ļoti skaisti, bet manis tajā vietā nav. Bet man ir svarīgi mājokli uztvert kā savējo," uzsver sabiedrisko attiecību speciāliste un Latvijas čempione snūkerā Inese Lukaševska.

"Lai telpu padarītu vēl plašāku, man ir nodoms nākotnē izvākt ārā vēl daļu mēbeļu, atstājot tikai minimumu. Padomju laikiem bija raksturīgi piebāzt telpu ar visu, ko tik var. Tagad man ir nepieciešamība pēc maksimāli tukšas telpas, bet man ir vajadzīga laba mūzika, laba skaņa, vieta, kur varu padomāt, pameditēt," norāda dzīvokļa īpašniece. Dzīvoklī viesistaba ir apvienota ar virtuvi, vēl ir guļamistaba, bērnistaba un vannas istaba. Uz grīdas segts dabīgais koks, arī logu rāmji un palodzes ir no dabīgā materiāla, bet uz sienām – krāsojamās tapetes.

"Kā daudzi šodien, virtuvi apvienojām ar viesistabu. Tas, manuprāt, ir ļoti korekti attiecībā pret mājasmāti, lai viņa, gatavojot maltīti, nebūtu nošķirta ne no ģimenes, ne no viesiem svinību reizē," skaidro jaunā sieviete. Virtuves iekārta esot tapusi pēc pasūtījuma. Paklausot meistaru ieteikumam, palodze un darba virsma ir sapludinātas.

Zinot, ka viesistaba tiks ieturēta šokolādes toņos, tika pakāpeniski atrastas mēbeles, kas iederētos šajā tonalitātē. "Plaukti un televizora galdiņš tika taisīti individuāli pēc pasūtījuma," stāsta Inese.

GAISMAS FAKTORS. Koridorā ir interesanti novietoti gaismas ķermeņi. Tie divās rindās iemontēti ģipškartona konstrukcijā, un to gaismas kūlis vērsts gan pret griestiem, gan uz grīdu, tādējādi telpu maksimāli izgaismojot. Plašajā koridorā ierīkoti divi skapji ar bīdāmām durvīm.

"Man ļoti mīļa ir sarkanā krāsa, tāpēc to gribēju vannas istabā salikumā ar melno. Kad draudzene parādīja skici, sapratu, ka šis salikums kožas ar pārējo interjeru, to noēd. Lai no tā izvairītos, vannas istabai izvēlējos zaļganīgas flīzes, tās kombinējot ar vēsi pelēko," atceras Inese un piebilst, ka esot apmierināta ar veidu, kā ierīkota duša. "Daudzās viesnīcās (piemēram, Francijā) dušu atdala no pārējās telpas ar nelielu sienas fragmentu. Nav duškabīne vai stikla sienas, bet ir šāds risinājums. Tas ir ērts un arī ekonomisks izbūvējot.".

"Ja man būtu liela māja ar logiem no griestiem līdz grīdai, es izvēlētos aizkarus, jo tie telpu padara mīlīgāku un mājīgāku. Taču šā dzīvokļa interjerā labāk iederas romiešu žalūzijas. Pa dienu tās netiek nolaistas, lai telpā varētu ieplūst maksimāli daudz gaismas," savu izvēli pamato dzīvokļa īpašniece.

ATPŪTAS ZONA. "Ar ko šajā dzīvoklī esmu visvairāk apmierināta? Manuprāt, ir izdevies tas, ko ir visgrūtāk panākt – ka neko negribas mainīt," vērtējoši saka Inese. "Mīļākā vieta dzīvoklī man ir viesistaba. Es nesaukšu konkrētas detaļas, kaut tām ir liela nozīme, bet teikšu, ka ir izdevies radīt tādu vidi, kas rada māju izjūtu." Mēbeles esot iegādājušies tepat Latvijā, dažas, piemēram, plauktus un virtuves iekārtu, pasūtījuši individuāli. "Es nepērku pirmo, kas pagadās, man vajag savu – to īpašo. Esmu pārliecinājusies, ka labu lietu, kvalitatīvu interjera priekšmetu var atrast šeit pat, nav jābrauc uz ārzemēm, tikai vajag laiku un pacietību, to meklējot.".

MINIMUMS. Guļamistabā ir mēbeļu minimums – plata gulta, naktsgaldiņš un iebūvētais skapis. Lai telpā varētu radīt intīmu noskaņojumu, griestos iestiprināta arī led apgaismojuma čūskiņa.

"Virsma, kurā ievietota izlietne, tika speciāli pasūtīta, jo vajadzēja nestandarta risinājumu. Lai būtu vieta klozetpodam, virsmai ir liekta līnija," norāda Inese. "Nav jau nekāds atklājums, ka remonta laikā daudz vairāk problēmu ir ar ūdensvada, kanalizācijas un elektroinstalācijas nomaiņu un santehnika novietošanu, nevis ar sienu nosegšanu ar ģipškartonu.".