Divi vienā- birojs un dzīvoklis
"Manu privāto dzīves telpu no biroja šķir tikai vienas durvis. Tas ir ļoti ērti, jo varu strādāt arī vēlu vakaros, sniegputeņos vai atkalā, nebažījoties, kā nokļūšu darbā vai mājās. Taču tas nenozīmē, ka darbā ierodos mājas čībās. Ir gluži pretēji – ejot uz biroju, ņemu līdzi pat rokassomiņu," stāsta SIA "Baltijas vērtētāju grupa DDS" valdes priekšsēdētāja, arhitekte un īpašumu vērtētāja Daiga Deruma. Viņas ģimene mīt rekonstruētā poliklīnikā, kurā nu zem viena jumta ir gan komfortabli biroji, gan mājīgas privātās dzīves telpas.
"Kopš 1901. gada četras manas dzimtas paaudzes ir dzīvojušas vienā un tajā pašā namā, divu istabu dzīvoklī Sapieru ielā. Tur kopā ar maniem vecākiem dzīvoja mana ģimene, un tur uzauga mūsu meitas. Kad dzīvoklis sauca pēc remonta, denacionalizētā mājā ielikt relatīvi lielas investīcijas nevēlējāmies, tāpēc sākām meklēt citu dzīvesvietu, turklāt bija doma par tādu variantu, kas ļautu zem viena jumta iekārtot mūsu uzņēmuma biroju, mājokli ģimenei, kā arī būtu iespējams vēl kādas telpas izīrēt," stāsta Daiga Deruma. "Šādu ēku meklēju gan Mežaparkā, gan pilsētas centra zonā, bet galu galā mūsu vajadzībām piemērotu objektu 2000. gadā atradām netālu no iepriekšējās dzīvesvietas – Ūnijas ielā. Piecsimt piecdesmit kvadrātmetru lielajā ēkā, kas celta 1953. gadā, padomju gados bija ierīkota VEF poliklīnika. Pirmajā stāvā atradās aptieka un ārstu kabineti, tiem pa vidu – garš gaitenis, bet bēniņos dūdoja baloži."
Par ēkas mājasgrāmatas īpašnieci Daiga Deruma esot kļuvusi 2000. gada aprīlī, taču tai apkārt esošās zemes liktenis vēl neesot bijis skaidrs. "Teica, ka zeme piederot valstij, taču pastāvēja bažas, ka varētu kāds stūrītis piederēt privātpersonai, kas no manis vēlētos iegūt prāvu izpirkuma maksu. Tagad šis jautājums ir atrisināts – izrādījās, ka zemes īpašniece tiešām bija valsts. 2001. gada nogalē zemi varēju izpirkt no valsts.
Poliklīnikas ēkas rekonstrukcijas un pārbūves projekts tika gatavots, kamēr valsts kārtoja zemes īpašumtiesības, bet demontāžas darbus uzsākām ar pagaidu būvatļauju 2001. gada maijā, un 2002. gada maijā jau pirmajā birojā iemitinājās īrnieki. Ēkas pārbūvi pabeidzām pakāpeniski pa atsevišķām telpu grupām, bet kopā būvdarbi tika veikti 18 mēnešos."
Izbūvējot jumta stāvu, ēkas kopējā platība sasniedza 680 m2. "No vecās poliklīnikas ēkas atstājām tikai pamatus un jumta kores līniju, nesošās un ārsienas un daļu no bēniņu koka pārseguma, kas bija stratēģiska kļūme – stiprinājumam tomēr vajadzēja ielikt dzelzs sijas," zina teikt arhitekte un sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja. "Ceļot vai rekonstruējot māju, ir ļoti labi, ja īpašnieks iepriekš zina, ko grib. No savas pieredzes varu teikt, ka, izbūvējot mansarda telpas, nevajag ekonomēt uz jumta izolācijas materiālu, akmens vates kārtai jābūt ne mazākai par 30 centimetriem, nevis
20-25 centimetriem, kā stāsta daudzi celtnieki, bakstot ar pirkstu materiāla ražotāja katalogā."
Logiem ir koka rāmji un palodzes, arī durvīm ozolkoka finierējums, grīdām ozolkoka parkets un 100-120 gadus veci grīdas dēļi, sienas un griesti krāsoti ar vienu krāsu vienādā tonī. "Ēkas pārbūvē vadījos pēc principa – vienkāršas formas, labi materiāli un kvalitatīvs izpildījums, nevis sarežģīti, izmantojot lētus materiālus. Kvalitatīvi materiāli un darba izpildījums, vienkāršas formas un funkcionāli ērts plānojums lēnāk novecos un būs piemērotāks interjera iekārtošanai vai tā maiņai – gan mēbeļu un gaismas ķermeņu izvēlei, gan mazāku interjera priekšmetu un sezonai atbilstošu dekorējumu novietošanai. Šajās telpās varētu ievietot arī modernas mēbeles, un nerastos disonanse starp pašu telpu un tās iekārtojumu. Mēbeļu nomaiņa būtu grūtāk īstenojama, ja telpā būtu pompozas kolonnas vai sienu apdare ar ozolkoka panelējumu, vai spoguļu griesti. Viss sarežģītais ātri apnīk un morāli noveco, ir labi, ja izdodas domāt ilgtermiņā."
Daiga Deruma dod vēl kādu vērtīgu padomu visiem tiem, kam ir aktuāla mājokļa iekārtošana. "Izvēloties durvis, logus, iebūvētās mēbeles vai citas iekšējās apdares detaļas, nekautrējieties un palūdziet meistaram vai uzņēmumam, kurā gatavojaties pasūtīt konkrēto lietu, lai parāda kādu savu darinājumu, kas ir ekspluatēts vismaz pāris gadus. Jo šīs lietas tiek pasūtītas ilgstošai lietošanai, nevis vienai dienai. Turklāt ir saprātīgāk maksāt par labu mantu, vai ne?!"
Poliklīnikas ēkai galvenā fasāde ar kolonādi bija vērsta pret pagalmu, tāpēc ielas fasādei piebūvēts balkons, lai tā kļūtu reprezentablāka. Tāds ir bijis īpašnieku mērķis, jo Derumu ģimene ne tikai šajā ēkā dzīvo, bet arī izīrē telpas birojiem.
Kāpņu telpa, virtuve un dzīvojamā istaba savienotas atklātā telpiskā sistēmā, kam bija nepieciešams izveidot divas plašas ailas nesošajā garensienā, bet ar dažādu grīdas līmeņu palīdzību dzīvojamā istaba ir atdalīta no kāpņu telpas un virtuves.
PROPORCIJAS. "Ja vēlas, lai telpa būtu mājīga, jāievēro, lai tās garuma un platuma proporcija nepārsniegtu attiecību 1:2. Telpai, kurā mēs iekārtojām dzīvojamo istabu, ir šis risks, jo tā ir 10 metrus gara un 4,5 metrus plata. Turklāt, pazeminot grīdas līmeni (negribējām, lai dzīvojamā istaba un virtuve būtu vienā līmenī), telpas tīrais augstums palielinājās līdz 3,6 metriem. Lai mazinātu sajūtu, ka atrodamies sporta zālē, zonā pie kamīna un TV, kur biežāk uzturamies sēdus, pazeminājām griestus," stāsta mājokļa īpašniece.
NAV BEZPERSONISKAS. Piecdesmit kvadrātmetrus plašās dzīvojamās istabas vienā daļā iekārtota atpūtas zona pie kamīna ar lielu dīvānu un TV, bet pārējā telpas daļa atvēlēta saviesīgiem pasākumiem ar bāru divstāvu bufetē. "Senatnīgām lietām ir ne tikai vēsturiska vērtība, bet katrai nāk līdzi dzīvesstāsts. Tās nav bezpersoniskas, bet mēbeles ar vārdu un uzvārdu," saka Daiga. "Galdiņi ir atceļojuši no dažādiem paziņām, bet klubkrēsli ir no mana tēva 30. gadu istabas iekārtas. Savukārt bufete atpirkta no meitas Zanes skolotājas. Šī mēbele pagaidām vēl nav restaurēta.".
Projektējot, renovējot un iekārtojot savu māju un birojus, Daigai Derumai lieti noderējušas iegūtās akadēmiskās un praktiskās zināšanas gan arhitektūrā, gan nekustamā īpašuma vērtēšanā. "Kā kurpniekam sev vajadzētu uzšūt vienas kurpes, tā arhitektam uzbūvēt māju.".
VECĀKĀS MEITAS ISTABA. Kumode esot mantota no Daigas krustmātes, skapis no draugiem, etažere atceļojusi no meitas skolotājas, kad viņa pārcēlusies uz mazāku mitekli, bet gulta pirkta veikalā Čiekurs.
DIVI LAIKMETI. Galdu un krēslus 1930. gadā iegādājies Daigas vectēvs no mātes puses, bet tagad mēbeles, rūpīgi restaurētas, sadzīvo ar mūsdienīgu virtuves iekārtu, kas izgatavota salonā AB virtuves.
SUBJEKTĪVI. "Interjera detaļu izvēle ir ļoti subjektīva. Vienam patiks dekoratīvās spilvendrānas no zeltīta auduma, kamēr cits dos priekšroku orientāliem gaismekļiem, kā tas, piemēram, ir manas jaunākās meitas Līgas istabā," saka Daiga Deruma un atklāj, ka abas meitas patlaban dzīvojot un strādājot Londonā.
DIVAS FUNKCIJAS. Gaumīgi iekārtoto atpūtas zonu, kas atrodas blakus biroja telpai, darba dienas laikā izmanto kā pārrunu vietu ar klientiem, bet vakaros tajā uzturas Derumu ģimenes locekļi, ja gribas paskatīties televizoru vai pabūt kopā ar saviem viesiem pēc pirts baudīšanas. Jo mansardā ir ierīkota arī ērta mitrā pirts ar dušas telpu. "Otrajā stāvā telpas birojam izīrēju pazīstamiem cilvēkiem, lai varētu saglabāt ģimenisku un mājīgu gaisotni." Ar zīdu apvilkto sofu Daiga esot mantojusi no vecmāmiņas. "Antīkās mēbeles restaurēja vairāki meistari: Dainis Boris, Juris Kraulis un Ilmārs Salmanis.".
DROSMĪGI. "Mājas celtniecības laikā vīrs Valdis sapnī redzēja, ka viena guļamistabas siena ir melnā krāsā. Man šī ideja iepatikās, tāpēc realizēju," stāsta Daiga. Gulta iegādāta Čiekurā, uz tās pārklājs, ko 1956. gadā Daigas omīte no Amerikas atsūtījusi sava dēla ģimenei, bet aizkari nāk no salona Bea.
LIKUMĪBA. Arhitekte skaidro, ka ne pilīs, ne muižās mansardos netika likts parkets, bet bija kārtīga dēļu grīda. "Esmu kategoriski pret laminātu tā īpašību dēļ, tāpēc biroja atpūtas zonā ieklāju dēļu grīdu. Materiāls nāk no simt gadu vecas kalēja kalves – tie iepriekš bija sienu dēļi," atklāj mājas īpašniece un piebilst, ka 2. stāva istabās grīdu dēļi ir gatavoti no 120 gadu vecām sijām, kas demontētas vecos spīķeros Vagonu ielā. "Pie šādiem kvalitatīviem grīdu materiāliem tiku, pateicoties brāļiem Dambergiem, ar kuriem sadarbojos." Biroja aprīkojumam mēbeles iegādātas gan Narbutas&Co, gan Kates mēbelēs, gan Juve.
BIBLIOTĒKA. "Esmu antīko mēbeļu fane. Neviena no šajā interjerā esošajām vecajām mēbelēm nav pirkta antikvariātā, tās ir palikušas mantojumā no manas dzimtas vai manu draugu un paziņu dzimtām. Piemēram, šai mīksto mēbeļu grupai ir pat saglabājies 1938. gadā sastādīts pirkuma nomaksas līgums, kas iedots līdzi gluži kā pase un kurā var izlasīt, ka atpūtas krēsli un dīvāns ir pirkti mēbeļu veikalā, kas atradies Rīgā, Marijas ielā," norāda Daiga Deruma, piebilstot, ka mēbeles esot restaurētas, tādējādi tām piešķirot otru elpu. Jumta koka konstrukcijas ir apstrādātas tā, lai tām būtu vecinājuma efekts. Grāmatu plaukti, kas ir SIA Dipeks koks meistaru darbs, iedziļināti 30 cm biezā sienā starp jumta nesošajām kolonnām. Tas ir veiksmīgs risinājums, lai ekonomētu telpas platību un plaukti netraucētu cilvēku kustību. "Plaukti taisīti pēc individuāla pasūtījuma no saplākšņa ar ozolkoka finierējumu, beicēti un lakoti." Fonā redzams biroja telpas fragments.
GARAM UN MIESAI. Pirts apdare un lāvas ir no apses, bet krāsniņa – somu zīmola Harvia ražojums. "Pēršanai lietojam vasaras saulgriežos grieztas bērzu slotas, aromterapijai ziedošu liepu, melises, lavandas un piparmētru slotiņas. Visas slotas paši sienam un svaigas iesaldējam, katrai pirts reizei atkausējam izvēlēto slotu daudzumu un aroma kombināciju.".
RELAKSĒJOŠI. Pēc Amerikas apmeklējuma, kur pirms gadiem divdesmit pirmo reizi mūžā izbaudījusi džakuzi, Daiga apņēmusies – ja man būs iespēja, tad noteikti ierīkošu sev burbuļvannu. "Tā ir Latvijas ražotāju PAA vanna, bet santehniku visai mājai iegādājos veikalā Komforts.".