Vieta, kas liek justies laimīgai
"Šīs ir manas pirmās mājas, kuras pati esmu iegādājusies un iekārtojusi," par vairāk nekā simts kvadrātmetrus plašo guļbūvi Rīgas pievārtē saka veselības un skaistuma centra "Salūte" īpašniece, zobārste Rebeka Brīvmane.
"Gribēju sākt jaunu un skaistu dzīvi. Pārmaiņas noteikti ir, nu kaut vai sportiskajā ziņā. Tagad nekur tālu nav jābrauc, kad gribas paslēpot, doties garākās pastaigās vai sēņot, jo mežs ir visapkārt. Šīs fiziskās aktivitātes vairo enerģiju un dzīvesprieku.".
"Guļbūvi es nopirku no jaunas ģimenes – divdesmitgadīgiem cilvēkiem. Kādā no būvniecības izstādēm viņi bija noskatījuši šo koka namu, bet vecāki to nopirkuši un uzdāvinājuši. Jaunieši drīz vien saprata, ka vēlas dzīvot nevis mežā [guļbūve atrodas Rīgas pievārtē], bet gan pilsētā, kur ir daudz pieejamākas izklaides, kas viņus interesē. Savukārt es tobrīd biju nobriedusi no pilsētas pārcelties uz dzīvi tuvāk dabai – izbaudīt, kā ir, kad iespējams izkāpt no mašīnas un pa zālīti basām kājām aiziet līdz mājai," savu izvēli pamato Rebeka Brīvmane. "Protams, tas bija emocionāls pirkums. Vēlāk atklājās, ka guļbūvei nepieciešami vairāki uzlabojumi, piemēram, tagad to siltinu, jo baļķu diametrs, no kuriem uzsliets nams, ir pārāk mazs, tāpēc sienas niknajās Latvijas ziemas nespēj pietiekami aizkavēt nikno salu. Vēl es būtu citādi plānojusi telpas – saimniecības telpu mainījusi vietām ar tualeti un guļbūvē noteikti iztiktu bez baseina (tam paredzētajos kvadrātmetros iekārtoju istabu dēlam). Ar šodienas pieredzi droši varu apgalvot – māja ir jāceļ tās saimniekam, ja grib, lai viss būtu pa rokai un ērti."
Rebeka ir pārliecinājusies, ka guļbūve nodrošina patīkamu mikroklimatu. "Nevar pat salīdzināt ar mājokli, kur sienas un griesti ir apsisti ar ģipškartonu. Tas varbūt izklausās banāli, bet no dabiskiem materiāliem celta māja elpo. Un tādā mājā cilvēkam ir lielāka labsajūta. Viņš ir laimīgāks."
Otrajā stāvā atrodas plaša guļamistaba un garderobes telpa. Grāmatu plaukti darināti no ozola masīvkoka pēc individuāla pasūtījuma. "Jumta slīpums neatļauj šeit izmantot standarta plauktus," saka Rebeka. "Gribēju vienkāršas formas stikla galdiņu un tādu arī atradu – itāliešu ražojumu. Savukārt atpūtas krēsls ir tapis Igaunijā. Kad iekārtoju savas mājas, braukāju pa veikaliem un vēroju, kāds ir piedāvājums, cik lielas iespējas ir radoši izpausties, lietas liekot kopā. Mantu izvēle patiesībā ir baigais darbs." Rebekai ir daudz interešu un vaļasprieku. Viens no tiem – adīšana. "Es adu, arī sēžot šūpuļtīklā. To iegādājos veikalā Ambiente.".
"Dažādi dekoratīvi interjera priekšmeti ir mana vājība. Daudzas šīs lietas nav funkcionālas, taču ir tas elements, kas vienu mājokli atšķir no cita – gluži kā rotaslietas, kuras mēs, sievietes, izvēlamies tik atšķirīgas," ir novērojusi guļbūves saimniece.
JAUNIEGUVUMS. Jau septīto gadu Rebeka Brīvmane dzīvo, kā viņa pati saka, laukos. Tā viņai, pilsētas meitenei, ir jauna pieredze un jaunas rūpes, ko prasa mājas uzturēšana kārtībā un labiekārtošana. Rebeka smejoties atceras, kāds izbīlis bijis, kad, žūstot baļķiem, tie sāka "staigāt" un radīt dažādas skaņas. "Pēc tam vajadzēja meklēt sūnas, ar ko aizpildīt radušās spraugas." Nesen pārmaiņas piedzīvojusi arī mājas apkures sistēma. Telpas tagad tiek apsildītas nevis ar elektrību, bet ar malku, kas sprakšķēdama sadeg Tulikivi kamīnkrāsnī, kura esot tikko uzstādīta. "Tā ir taisīta no vulkāniskā akmens un 36 stundas spēj saglabāt siltumu. Vēl man šķita svarīgi tas, ka šai kamīnkrāsnij ir cepeškrāsns, kurā iespējams ne vien pagatavot cepeti, bet arī žāvēt ābolus vai ēdienu uzturēt siltu.".
SPILVENU RINDA. "Var būt daudz viedokļu, kādam jāizskatās guļbūves iekārtojumam, bet galavārds tomēr pieder cilvēkam, kas konkrētajā mājā dzīvo. Tāpēc manā dzīvojamā istabā, piemēram, nav vis puķaina dīvāna, ko par ļoti piemērotu šādai telpai uzskata viena no manām draudzenēm, bet ir gaišs dīvāns ar daudz spilveniem. Cik es bieži uz tā apsēžos, tas jau ir cits jautājums," dzidri iesmejas atraktīvā mājasmāte. Viņa arī nebaidās nosaukt par kiču kristāla griestu lampu pie guļbūves griestiem. "Nu jau dažādi stereotipi pamazām izplēnē, turklāt, iekārtojot savas mājas, es galvenokārt balstos uz to, vai man konkrētā lieta vai lietu salikums patīk. Ziemassvētkos, kad uz galda ir salikti no omes mantotie greznie trauki, tie ļoti labi sader ar kristāla lustru.".
TEORIJA. "Man ir tāda teorija, ka lietas, kurām pie manis ir jānonāk, agri vai vēlu to izdara. Vairākas mēbeles esmu iegādājusies "Grīvas mēbelēs", kur var atrast daudz vērtīgu lietu – gan no jauna radītu, gan atjaunotu," stāsta Rebeka. No "Grīvas mēbelēm" nāk ēdamgalds ar krēsliem, trauku skapis un ērts ādas atpūtas krēsls. "Māja ir daiļrunīga – tā daudz ko pastāsta par saimnieka interesēm, gaumi un vājībām.".
Virtuves iekārta jau bijusi iebūvēta. Kaut Rebeka būtu gribējusi, lai, rosoties pa virtuvi, var lūkoties pa logu, viņa pieņēmusi realitāti, kāda tā ir, bet logu aizstājusi ar televizora "aci". "Guļbūvē vairāk iederas robustas, vienkāršas mēbeles, bez "cakām"," uzskata mājasmāte. Un vēl viņai šķita svarīgi iegādāties augstas kvalitātes sadzīves tehniku. "Man patīk gatavot ēst, esmu mācījusies vairākos kulinārijas kursos pie labākajiem šefpavāriem. Mārtiņš Rītiņš vienmēr saviem saviem teica, ka nedrīkst wekonomēt, pērkot sadzīves tehniku.".
PAREIZĀ DOMA. "Esmu pārliecinājusies, ka pirmā doma, kas ienāk prātā, parasti ir pareizā. Tas attiecas arī uz mājokļa iekārtojumu," prāto enerģiskā sieviete. "Grīvas mēbelēs" ieraugot šo atjaunoto senatnīgo skapi, pirmā doma esot bijusi – tas ideāli iederēsies manās mājās. Savukārt oriģinālo galda lampas kāju Rebeka noskatījusi Lielbritānijā. "No ārvalstu braucieniem parasti kaut ko atvedu mājām. Tā no Vācijas esmu braukusi mājup ar stikla vāzi klēpī, bet no citas pasaules malas savukārt atgriezusies ar gludekli padusē.".
VĒRTĪGAS DURVIS. "Es lūdzu savam draugam Vilipsōnam, lai viņš uzglezno kaut ko jauku, ko ielikt dušas telpas durvīs. "Pilnīgi bez krāniņiem bilde nesanāks," sev raksturīgajā stilā viņš attrauca. Un tā arī ir. Neesmu vēl paguvusi māksliniekam nosūtīt diapozitīvu, lai viņš varētu redzēt, kā šajā vidē izskatās viņa mākslas darbs.".
"Tā kā šeit tuvumā nav ne kinoteātru, ne restorānu, ne klubu, par izklaidēm jādomā pašiem. Spēlējam gan šahu, gan dambreti, gan loto, gan citas galda spēles, kopīgi ar kaimiņiem esam rīkojuši arī deju vakarus. Noskaņas radīšanai iededzu sveces, bet, kad gribas nomierināt prātu, var ar miniatūru grābeklīti veidot rakstus smiltīs japāņu mazdārziņā.".
"Man patīk tā koncepcija, ka vannas istabu iekārto kā istabu. Ieliek tajā ērtu krēslu, vāzi, uz grīdas klāj celiņus. Ja vēlos, varu sēdēt un lasīt grāmatu vai klausīties mūziku," saka atraktīvā sieviete un piebilst, ka ar daudzām funkcijām aprīkotā duškabīne esot bijis impulsīvs pirkums.
ZĪME. Katram ir nepieciešama sava vientulības deva un arī pārliecība, ka prombūtnes laikā tiks respektēta privātās telpas neaizskaramība. Kad Rebekas dēls Eduards ir Rīgā, kur viņš studē medicīnu, pie savas istabas durvīm viņš piestiprina šādu kodolīgu brīdinājumu.