Jaunas vēsmas tipveida dzīvoklī

Administratīvās rajona tiesas tiesnese Lauma Paegļkalna ar ģimeni – vīru Jāni, uzņēmēju, un nepilnu gadu veco meitiņu Madaru – dzīvo Dubultos, kādā no daudzstāvu namiem. Liekot lietā izdomu, viņi tipveida divu istabu dzīvokli pārveidojuši tā, lai miteklis būtu plašāks un ērtāks.

"Esmu jūrmalniece. Līdz 2000. gadam ar vecāku ģimeni dzīvoju Bulduros, plašā savrupmājā, bet tad tai uzradās īpašnieki un mums vajadzēja meklēt citu dzīvesvietu," stāsta Lauma. "Gadu mitām īrētos dzīvokļos, jo nebija ne tādu līdzekļu, lai nopirktu mājokli, ne brīvi pieejamu hipotekāro kredītu, ne arī mūsu vajadzībām piemērota mitekļa, ko varētu pirkt."

Dzīvojot Jurģu noskaņās, esot pieredzējuši pamatīgu ugunsgrēku, kurā aizgājušas postā vai tikušas bojātas daudzas antīkas mēbeles un citi interjera priekšmeti, kas uzglabāti šķūnītī, kamēr netiek atrastas jaunas mājas.

Kad nu beidzot atraduši piemērotu dzīvokli Dubultos, to vajadzējis remontēt, pārplānot un iekārtot. "Nojaucām vairākas sienas, tā divu atsevišķu istabu vietā iegūstot vienu lielu telpu, no kuras atzarojas virtuve, kā arī, salaižot kopā miniatūru tualetīti ar tikpat mazu istabiņu, kur bija vanna, tikām pie daudz ērtākas vannas istabas," uzskaita Lauma un piemetina, ka gada siltajos mēnešos apdzīvojot arī sešus metrus garo lodžiju, kur novietots grils un krēsli.

Tā kā daudzstāvu ēka ir celta pirms 40 gadiem, ūdens un kanalizācijas caurules bijušas tik nolietotas, ka pieskaroties drupušas kā smilšakmens.

"Nomainījām caurules un arī elektroinstalāciju, siltinājām ārsienu. Sākumā bija doma atstāt dēļu grīdu, taču tā bija nekvalitatīvi ieklāta, vairākas reizes pārkrāsota, turklāt grīdas līmenis vienā telpas galā no otra atšķīrās par vairākiem centimetriem. Nekas cits neatlika kā ar jaunākās paaudzes būvmateriālu palīdzību šo trūkumu novērst, bet pēc tam likt jaunu segumu. Izvēlējāmies laminātu, ko iegādājāmies Parketa centrā."

Lielu pacietību vajadzējis, līdzinot sienas un špaktelējot daudzās griestu bloku salaiduma vietas. "Daudz ko paveicām paši," atklāj Lauma. "Plaknes līdzināšanai būtu varējuši izmantot ģipškartonu, bet tad zaudētu centimetrus no jau tā nelielās telpas. Tāpat zinājām, ka pie sienām liksim gleznas un fotogrāfijas, tāpēc raibas tapetes šajā gadījumā nederēja. Gan sienas, gan griestus nokrāsojām vienā tonī ar baltu emulsijas krāsu."

Dzīvoklis iekārtots, izmantojot antīkas mēbeles, kas mantotas no Laumas vecvecākiem, kā arī iegādājoties mūsdienīgus interjera priekšmetus, piemēram, divguļamo gultu Nakts mēbelēs, virtuves iekārtu, sadzīves tehnikas priekšmetus un iebūvēto skapi ar bīdāmām durvīm.

Jaunā ģimene – Lauma, Jānis un Madariņa – jūtas labi savā 50 kvadrātmetru lielajā dzīvoklī. "Man patīk šīs ēkas projekts," atzīst mājasmāte un piemetina, ka īpaši pievilcīgs tas kļūstot vasarā, kad iespējams izmantot sešus metrus garo lodžiju.

"Es sevi nevaru iedomāties dzīvojam telpās, kur visapkārt ir tikai Polijā ražotas mēbeles, sākot ar sekcijām un beidzot ar dīvāniem. Esmu uzaugusi starp senatnīgām mēbelēm, kam ir skaists dizains un kuras ir pamatīgi darinātas. Kad 60. un 70. gados visi centās no šādām mēbelēm atbrīvoties, lai pirktu skaidu plātņu sekcijas, mana ģimene izvēlējās pretējo – saglabāt esošās vērtības," stāsta Lauma. Interjera priekšmeti mantoti gan no tēva vecākiem, gan mātes vecākiem. Viena Laumas vecāmāte Aina Deglava bija Latvijas Nacionālās bibliotēkas ilggadēja direktore (1959–1982), bet vectēvs Arnolds Deglavs pēc Otrā pasaules kara kļuva par Rīgas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāju, savukārt otra vecāmāte Lauma Balode, Latvijas armijas ģenerāļa Jāņa Baloža tuva radiniece.

Nelielai virtuves iekārtai izmantota granitopa virsma, no šā materiāla taisīta arī izlietne. Ēdiens tiek gatavots uz indukcijas plīts, bet dvieļi un citas saimniecībā nepieciešamas lietas sarindotas uz metāla plaukta ar pakaramajiem, kas iegādāts "Grīvas mēbelēs".

Senatnīgais sienas pulkstenis kalpo jau ceturtajai Laumas ģimenes paaudzei, jo, iespējams, skatoties uz tā rādītājiem, viņas mazā meitiņa Madara apgūs laika skaitītāja darbības principus. Uz sienas pulksteņa nolikta ģitāra, kuras spēli Lauma esot apguvusi pirms vairākiem gadiem. Pati atzīst, ka daudz veiksmīgāk viņa iemanījusies spēlēt vijoli, kas bijis viņas instruments, mācoties mūzikas skolā.

Lai studijas tipa telpā būtu kāds košāks akcents, gultai (to iegādājušies "Nakts mēbelēs") izvēlējušies sarkanos toņos ieturētu apdares materiālu, tādā pašā krāsā iegādājušies pārklāju, audumu romiešu žalūzijām, kā arī puķupodus. Greznais spogulis, brā un pufs mantoti no mātesmātes.

Lai tūlīt pēc remonta nepastāvētu varbūtība, ka nolietojušos ūdens un kanalizācijas cauruļu dēļ var applūst griesti, Lauma esot vienojusies ar kaimiņiem, ka nomainīs stāvvadu. Savukārt lai nepadarītu vēl šaurāku nelielo vannas istabu, pie sienas likti nevis apjomīgi skapji, bet gan Jānis no dēļiem un rupjas auklas uzmeistarojis plauktu sistēmu. Tikpat atjautīgs risinājums, domājot, kā piesegt ūdens skaitītājus, ienācis prātā Laumai – viņa tos piesegusi ar krāsainu stikla gabaliņu virteni.

Caurstaigājamā vannas istaba tika apvienota ar tualetes telpu. Lai tajā ieplūstu gaisma, agrāko durvju vietā, kas veda uz virtuvi, tika ielikts zils biezstikla logs. Telpu dzīvespriecīgāku dara daudzkrāsainās flīzes. Izlietni pirkuši jaunu, bet vannu atjaunojuši, izmantojot metodi "vanna vannā" – vecajā ieliekot jaunu.

Lietas, kas iedvesmo.

"Es lēnām apaugu ar dažām piemiņas lietām, jo daudz ko esmu mantojusi no vecvecākiem, daudz ko atvedam no ārvalstu ceļojumiem, kurp dodamies ar vīru, un daudz kas jauns nāk klāt līdz ar meitiņas piedzimšanu," atklāj Lauma Paegļkalna.

"Mums, Zimeļvalstīs dzīvojošajiem, gada tumšajos mēnešos pietrūkst saules, tāpēc tik lielā cieņā ir sveču dedzināšana. Arī manās mājās šī tradīcija ir populāra.

"Gan vecvecākiem, gan vecākiem draugu lokā bija daudz radošu cilvēku, tāpēc viņiem izveidojās itin bagāta gleznu, keramikas un fotogrāfiju kolekcija. Gleznotājs Miervaldis Polis manam tēvam, fotomāksliniekam Igoram Čebotarenokam, reiz uzdāvināja šo pannu ar uzgleznotajām olām. Atceros, ka pieaugušie savulaik ķircināja bērnus, mudinot viņus noņemt ceptās olas no pannas.".