"Mēs dēliem gribējām radīt tādus apstākļus, lai viņiem nevajadzētu augt uz akmeņiem, tāpēc izšķīrāmies par mājas celšanu," stāsta Agnese un Māris Megņi.
Uz šo mērķi viņi gājuši lēnām un pārdomāti, gan rūpīgi izvēloties vietu jaunbūvei, gan iztaujājot draugus, paziņas un radus, kuriem pieder māja, kāda ir viņu pieredze, lai paņemtu vērtīgāko un, cik iespējams, izvairītos no kļūdām. Nu jau trešo gadu Megņi kopā ar dēliem Rūdolfu un Oskaru dzīvo Mārupē kapitāli celtā mājā, ko abi iekārtojuši ar lielu rūpību un mīlestību.]
"Mārupi izvēlējāmies tāpēc, ka šo pusi labi pazinām (iepriekš mums bija dzīvoklis Pārdaugavā), tā ir tuvu Rīgas centram un no šejienes var ērti un ātri nokļūt Kurzemē, kur ir mūsu dzimtas vasaras mājas," skaidro Māris Megnis un turpinot izstāsta, ka, prātojot par to, kādam jābūt ģimenes jaunajam mājoklim, daudz vērtīgu padomu sniegusi arhitekte Ināra Caunīte. "Mēs ar viņu sadarbojāmies, kad remontējām un iekārtojām savu dzīvokli Pārdaugavā. Bijām ļoti apmierināti ar rezultātu, mums viss ļoti patika."
Mājas projektu izstrādājusi ne vien arhitekte, bet arī katrs ģimenes loceklis uzskicējis savu redzējumu. "Ja atklāti, mūs tajā laikā bija mazliet pārņēmusi lieluma mānija. Izvērtējot pieredzi, kādu esam ieguvuši, dzīvojot savā miteklī, ar vīru secinājām, ka būtu pieticis arī ar mājas vienu stāvu. Tagad, lai iztīrītu abus stāvus, man paiet piecas stundas, nepaceļot galvu. Bet ne jau tikai šā iemesla dēļ mēs domājam, ka varētu būt mazāka māja. Patiesībā visa dzīve norit pirmajā stāvā, kur ir virtuve, dzīvojamā istaba, kamīns. Tur rosāmies mēs, un bērni ir kopā ar mums, piemēram, es gatavoju ēst, bet dēli virtuvē pie galda mācās. Tā nu sanāk, ka uz otro stāvu uzkāpjam tikai pārgulēt," stāsta Agnese, bet vīrs viņu papildina, sakot, ka gadās nošaut greizi arī tad, ja gadiem ilgi apsver visus par un pret. "Taču nav ko pārāk sūkstīties, jo, kad puikas izaugs lieli, viņiem būs kur izvērsties."
Par mājas gabarītiem saimniekiem ir neliels kreņķis, bet ar izvēlētajiem būvmateriāliem, iekšējās un ārējās apdares materiāliem, apkures sistēmu un vēl citiem būtiskiem ēkas elementiem viņi ir apmierināti. "Bija doma celt skandināviem raksturīgo koka sastatņu māju, tomēr beidzot izšķīrāmies ēku sliet no gāzbetona, siltināšanai izmantojot Paroc akmens vati. Par veiksmi noteikti uzskatām zemes siltumsūkņa ierīkošanu, jo tad atkrīt satraukums par gāzes cenas kāpšanu un malkas vai cita apkures materiāla gādāšanu," spriež Māris un atklāj, ka, izmantojot zemes siltumsūkni, mājā divas trešdaļas grīdu ir apsildāmas. "Man bija svarīgi zināt, kur, kas un kā funkcionēs. Esmu tehniskas ievirzes cilvēks, daudz ko protu darīt pats savām rokām."
Savukārt Agnese piemetina, ka viņas stihija esot mājas iekārtošana. "Jau no tā brīža, kad tika ielikti pamati, es sāku prātot, kādas būs lampas un puķupodi. Man ir svarīgas nianses," atzīst mājas saimniece, savukārt viņas dzīvesbiedrs piebilst, ka šajā ziņā viņš pilnībā esot uzticējies sievai. "Interjera lietas man šķiet otršķirīgas. Tāpēc, topot mājai, pienākumi tika sadalīti diezgan kristīgi."
Pirms pāris gadiem interjerā esot ieviesuši būtiskas pārmaiņas. Agnese, arvien vairāk interesējoties par dizaina lietām, sapratusi, ka māju ar nelieliem līdzekļiem iespējams padarīt daudz oriģinālāku. "Mēģināju latvisko interjera stilu ar dzeltenajām sienām, lai ir saulaināk, un koka mēbelēm pietuvināt angļu klasiskajam mājokļa iekārtojumam."
"Man patīk vecmāmiņu lietas, tāpēc zem kāpnēm ierīkoju šādu omulīgu stūrīti ar svecēm, lampām un fotogrāfijām," saka Agnese. Viņai arī piederot doma, ka patrepē varētu sakraut malku. "Mums dzīvoklī arī bija kamīns, ko pa visu tur pavadīto laiku iekurinājām labi ja desmit reižu, jo parasti aizmirsām sarūpēt malku vai ko citu, ko likt kurtuvē. Lai neatkārtotos līdzīga situācija, šovasar nopirkām malku. Tagad bieži vien iemetam pagales kamīnā un visi esam ap dzīvo uguni, kas dažkārt izkonkurē pat televizoru.".
Otrā stāva plašajā hallē iekārtots stūrītis sportiskām aktivitātēm. Vecāki atklāj – jaunākais dēls esot ļoti kustīgs, tāpēc bijis skaidrs, ka jāizdomā, kā viņam palīdzēt izlādēt milzu enerģiju. Trenažieri, riņķus, bumbas un pārējo inventāru izmantojot arī pārējie ģimenes locekļi.
"Man šķita svarīgi, lai telpu iekšējai apdarei tiktu izmantoti augstvērtīgi materiāli, jo mājai ir jākalpo ilgi un cilvēkiem, dzīvojot tajā, jājūtas labi," uzsver Māris Megnis. "Izvēlējos koka loga rāmjus un ozolkoka durvis (tās vēl paguvu iegādāties pazīstamajā firmā Nelss, kuras nu jau vairs nav), osi kāpnēm, ozolkoka dēļus grīdai guļamistabās (tos man izdevās nopirkt par ļoti izdevīgu cenu)." Erkerā iekārtota vieta viesu uzņemšanai. Galdu un krēslus atraduši kādā no antikvāro preču veikaliem. "Varu dot vērtīgu padomu tiem, kam ir lieli logi. Lai apkures sezonas laikā aizkavētu aukstuma ieplūšanu pa tiem, logu abās pusēs piestiprinājām vertikālos radiatorus. No tiem nākošais siltums rada tādu kā aizsargbarjeru jeb "siltuma aizkarus"," skaidro mājas saimnieks.
"Kad ķērāmies pie mājas iekārtošanas, es vēl nebiju tik ļoti kā tagad iedziļinājusies jautājumos, kas saistīti ar interjera dizainu. Iepriekš mēs piederējām tipiskiem latviešiem, kuri uzskata, piemēram, ka sienām jābūt dzeltenā krāsā, lai ir saulaināk," nosmej Agnese. "Darbavietā veidojot profesionālu interjeru, man iznāca sadarboties ar interjera dizaineri Annu Buteli, kura man pavēra pavisam citu skatu uz šo dzīves jomu. Iegūtās zināšanas par materiālu faktūrām, par interjera stiliem un daudz ko citu mani pamudināja ķerties pie telpu pārveides." Iepriekš šķitis – tumšas tapetes dzīvojamā istabā nemūžam, bet pēc uzdrošināšanās tās tomēr uzlīmēt esot ļoti apmierināti ar rezultātu. Lai varētu redzēt rūtainās tapetes, plauktu sistēmai (tie darināti pēc individuālā pasūtījuma) nav aizmugurējās sienas. Griestu lampas mājai iegādātas "Cenu klubā", ādas dīvānu grupa atpūtas zonā – Asko.
Virs kamīna atrodas Māra vectēva mākslinieka Antona Megņa glezna, kas nu esot piemiņa mazdēlam un viņa ģimenei, savukārt pie pretējās sienas piestiprināta Agneses tēva Jāņa Erenštreita dāvinātā glezna un sens pulkstenis, kas savulaik esot kalpojis kordiriģenta vecmāmiņai.
No Agneses tēva kordiriģenta Jāņa Erenštreita saņēmuši dāvanā Singer šujmašīnu, Megņi vecajai lietai atraduši veiksmīgu izmantojumu. "Meistars, kurš nodarbojas ar vecinātu interjera priekšmetu izgatavošanu, atjaunoja šujmašīnas pamatni, kā arī uztaisīja spoguļa rāmi un plauktu. Ietekmējoties no izvēlētajām flīzēm šai dušas telpai, izdomājām, ka galdiņa virsmas iedobi, kur savulaik atradās šujmašīna, varētu piepildīt ar oļiem," stāsta mājas saimnieki.