Pirms divpadsmit gadiem dzejniece, atdzejotāja un tulkotāja Margita Gailītis no Kanādas ieradās Latvijā, lai tulkotu nepieciešamo dokumentāciju mūsu valsts iestājai Eiropas Savienībā. Kad tas tika paveikts, pieredzējusī literāte varējusi aktīvi pievērsties latviešu dzejnieku un rakstnieku darbu popularizēšanai ārvalstīs.
Margita Gailītis ir atdzejojusi Knuta Skujenieka, Māras Zālītes, Imanta Ziedoņa, Edvīna Raupa dzeju, sastādījusi latviešu trimdas rakstnieku dzejas antoloģiju Tilti, ir tulkojusi Sandras Kalnietes grāmatu Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos, Māra Putniņa romānu bērniem Mežonīgie pīrāgi, arī Noras Ikstenas garadarbus. Šobrīd uz viņas darbgalda lauku mājās kādā Kurzemes jūrmalas ciemā ir Liānas Langas rakstītā dzeja. "Šeit ir ļoti klusa vieta, kas noskaņo darbam. Nesen arī tika ievilkts internets."
"Kanādas valdība, atbalstot Latvijas centienus pievienoties Eiropas Savienībai, 1998. gadā aicināja mūs, sešus latviešus (Kārli Freibergu, Baņutu Rubess, mani un pāris juristu), doties mājup un tulkot Latvijas likumus angliski," stāsta Margita Gailītis. Ierodoties Rīgā, vajadzējis meklēt mitekli. To atradusi Rīgas centrā, Elizabetes ielā – stratēģiski izdevīgā vietā, jo kājām var aiziet gan līdz teātriem, gan Operai un izstāžu zālēm. Taču, dzīvojot Rīgā, pietrūcis saskarsmes ar dabu, atšķirtības no pilsētas trokšņiem un cilvēku pilnām ielām. "Meklēju zemi jūras tuvumā. Apskatīju vairākus piedāvājumus Vidzemes jūrmalā un arī Jūrmalā, bet tur pieejamie zemes gabali man bija par dārgu un par daudz ļaužu, tāpēc devos uz Kurzemes jūrmalas pusi, kur vienā no ciemiem laimējās atrast nelielu zemes pleķīti."
Tulkotāja un dzejniece vēlējusies sliet guļbaļķu mājiņu, jo tā top no dabīga materiāla, turklāt viņa zina, kā ir dzīvot tādā ēkā. "Iepriekš biju iegādājusies guļbūvi Kanādā, Kvebekas provincē. Tiesa, nopirku kaķi maisā, jo mājai bija izdeguši bēniņi, tāpēc dabūju mainīt jumtu."
Margita Gailītis kādu laiku ir dzīvojusi kanālu cauraustajā pilsētā Venēcijā Itālijā, Spānijā, bet pirms pārcelšanās uz Latviju – nelielā Kanādas ciematiņā Stratfordā. Kurzemes jūrmalas ciemā uzceltajā guļbūvē var manīt ietekmes no visām šīm vietām. Par Kanādu atgādina košais lupatu deķis, kas uzklāts gultai, par Itāliju – violeti krāsotās logu aplodas un silto krāsu toņu izvēle iekštelpās. "Mājas skici uzzīmēju pati, bet projektu izstrādāja Talsu pilsētas arhitekte. Tālāk viss tik raiti neritēja, jo daudzus darbus meistaru nemākulības un negodprātības dēļ vajadzēja darīt divreiz. Guļbūve neatbilda ieliktajiem pamatiem, bija arī jāpārliek logi, sijas un spāres, tāpat bija citas ķibeles."
Mājas saimniece stāsta, ka pati esot krāsojusi iekštelpās sienas un griestus, beicējusi un lakojusi priedes koka grīdas dēļus. Septiņdesmit piecus kvadrātmetrus lielā divstāvu guļbūve esot siltināta. Augšstāva apsildīšanai izmantojot krāsni, bet pirmo stāvu ar siltumu piepilda pirts krāsns un plīts virtuvē.
***
NAV PIEBLĪVĒTS. Otrais stāvs nav pieblīvēts ar mēbelēm – ir pāris guļamie, darba galds, sols, skapis un grāmatu plaukts. "Skapi es nokrāsoju, jo šķita, ka telpā ir pārāk daudz koka." Pie skapja sāna piestiprināti zīmējumi ar Indijas tematiku, kas liekot ierunāties Margitas sirdij.
AR PIEDZĪVOJUMIEM. "Būvējot māju, bija daudz visādu piedzīvojumu, tāpēc jutos laimīga, kad būvdarbi bija aiz muguras un varēju šeit sākt dzīvot," ar smaidu sejā saka dzejniece un tulkotāja Margita Gailītis, kura pirms 12 gadiem no Kanādas pārcēlās uz Latviju.
DABĪGI MATERIĀLI. "Guļbūvei baļķi tika vesti no Latgales uz Valmieru, kur no tiem uzslēja mājas pirmo stāvu. Grīdai izmantoti priedes dēļi, no dabiskā materiāla ir arī logu rāmji un durvis," skaidro dzejniece un tulkotāja. Gaišais dīvāns esot atceļojis no Rīgas. Lai piesegtu kaķa sastrādātos nedarbus, asinot nagus, mēbelei uzšūts pārklājs. Apjomīgo pūralādi Margita iegādājusies senatnīgu lietu veikalā, bet bāriņš iekārtots mobilā plauktā uz ritenīšiem, ko pirkusi "Čiekurā". Pie sienas – gleznotājas Dainas Dagnijas mākslas darbs.
NESPECIFISKS STILS. "Man patīk mājas iekārtojumam izmantot vecas lietas apvienojumā ar jaunām vai arī izdomāt jaunu izmantojumu," pauž Margita Gailītis un piemetina, ka daudzas mēbeles un citus interjera priekšmetus esot iegādājusies par pieticīgu cenu. "Saimniecībā bez saliekamām kāpnēm neiztikt. Lai tās nevajadzētu slēpt šķūnītī, izdomāju, ka kāpnes var pārveidot par plauktu, uz pakāpieniem noliekot vienāda garuma dēlīšus.".
VIRTUVE. Ar paveikto, iekārtojot virtuvi, mājasmāte ir apmierināta, vienīgi secina, ka flīžu vietā krāsns tuvumā prātīgāk būtu bijis uzmūrēt mūrīti, jo tas turētu siltumu. Priekšplānā redzams Margitas māsas dāvinātais gailis, kas darināts no koka.
OMULĪGA. Nelielajā, saules pielietajā virtuvē ir ļoti patīkami uzturēties, jo telpa iekārtota gaumīgi un mājīgi. Koka galds un krēsli noskatīti seno lietu veikalā, priedes koka kumode par izdevīgu cenu iegādāta Jysk, bet dīvāniņš nopirkts mēbeļu veikalā "Čiekurs". "Es trīs gadus nodzīvoju Itālijā, kur man iepatikās kāds sienu krāsojums ar vecinājuma efektu, kad citu uz cita klāj vairāku krāsu toņus. Gribēju šo metodi izmantot savas mājas virtuvē, taču nesanāca, jo man bija grūti tik slīpu plakni vairākas reizes krāsot, tāpēc palika pirmais – oranžais – tonis, bet bēšais un pelēkais izpalika." Uz viena no krēsliem virtuvē iekārtojusies Birmas šķirnes trīskrāsu kaķenīte Jasmīna, saukta par Mincīti.
LAIMĪGA SAKRITĪBA. "Pērkot zemes gabalu, nezināju, ka šeit ir ļoti augsts gruntsūdens. Tikai laimīgas sakritības dēļ es norādīju, ka mājai vajadzētu atrasties uzkalniņā. Ja to neuzslietu šajā vietā, būve bieži vien applūstu," spriež Margita Gailītis. Ap guļbaļķu ēku plešas iekopts zāliens, kuru caurvij vairākas puķu dobes. Vienā pamīšus ar angļu krūmrozēm stādītas petūnijas, arī mājas tuvumā dobē smaržo šīs pašas puķes, kā arī alisītes un atraitnītes. Lai tiktu saglabāts apkārtējās vides dabīgais šarms, atstāti gan vītoli, gan bērzi.
DĪĶIM BŪT. Mājas saimniece esot atsaukusies kaimiņu aicinājumam reizē ar viņiem izrakt dīķi, jo tad būtu lētāk. "Iepriekš man nebija tādas domas, bet piedāvājums šķita izdevīgs, tāpēc to izmantoju. Citus gadus dīķī dzīvoja vardes, bet šajā bargajā ziemā biezā ledus dēļ tās noslāpa. Nu es priecājos par ūdensrozēm, ko man uzdāvināja draugi, un flokšiem, un ceriņiem, ko pati iestādīju dīķa tuvumā.".
DUŠAS TELPA. Pirms pirtiņas ir ierīkota dušas telpa, kur atrodas arī tualete.
UZGLABĀ. Vasarā, kad pirts karstā laikā dēļ netiekot kurināta, to izmantojot kā pieliekamo telpu – uzglabājot dzeramā ūdens pudeles. "Pirts krāsni pirku gatavu, sienas apšūtas ar liepkoka dēļiem, bet lāva darināta no melnalkšņa.".
VECLAICĪGAS. "Ārdurvis pasūtīju Rīgā. Gribēju, lai tās ir veclaicīgas, ar metāla rokturi," saka lielāko mūža daļu Kanādā nodzīvojusī dzejniece un tulkotāja.
IEDVESMOJOŠI. Otrajā stāvā atrodas plaša telpa, kas tiek izmantota gan darbam, gan atpūtai. "Nesen man bija liela jubileja. Lai varētu sasēdināt visus ciemiņus, galdniekam, kurš dzīvo netālu no Dundagas, pasūtīju, lai uztaisa garu galdu un solus," stāsta mājas saimniece. Tagad galds kalpojot, kad Margita atdzejojot vai darot kādus citus rakstu darbus. "Iepriekš šim nolūkam izmantoju šujmašīnas galdiņu, kuram uzlikta virsma." Pūralādi esot atradusi kādā senatnīgu lietu veikalā, bet grīdas celiņus audusi sieva, kas dzīvojot turpat, Kurzemes jūrmalas ciemā.