"Ilgstoši saglabājoties sausam, siltam un saulainam laikam, vēl var pagūt nokrāsot koka ēkas fasādi vai arī pielabot kādus defektus.
Ja gaisa temperatūra ir zemāka par +5 °C un gaisa mitrums pārsniedz 80 procentu atzīmi, šos remontdarbus labāk atlikt uz pavasari," šo un citus vērtīgus padomus, kas noderēs ikvienam gādīgam koka nama saimniekam, sniedz TIKKURILA-VIVACOLOR Krāsu skolas vadītājs Aivars Danenbergs.
Lai nodrošinātu teicamu krāsas noturību, tai ir labi jāiesūcas koksnē. Optimālā gaisa temperatūra, kas piemērota ēkas fasādes krāsošanai, ir no +10 °C līdz +20 °C. Karsts laiks šim darbam nav piemērots, jo tad krāsa pārāk ātri žūst, nepagūstot pietiekami dziļi iesūkties koksnē. Tikpat nelabvēlīgs ir ilgstošs lietus, jo tad krāsa nežūst lielā gaisa mitruma dēļ. Tas, ko varētu izdarīt, iestājoties vēsākam laikam, gadījumā, ja ir jaunbūve, kas tikko apšūta ar koka dēļiem, – to nokrāsot ar aizsargājošiem līdzekļiem, konservantiem, nopietnākus krāsošanas darbus atliekot uz pavasari.
Pirms krāsošanas
Gatavojoties koka fasādes krāsošanai, vispirms ir jānovērtē tās stāvoklis – kā turējusies krāsa, vai koksni nav sabojājusi sēnīte, vai krāsojumam kaitējumu nav nodarījušas nepareizā slīpumā novietotas palodzes vai nesalabotas notekcaurules. Rūpīga un precīza koka fasādes diagnostika pirms darbu uzsākšanas garantē pareizas krāsošanas tehnikas un produktu izvēli, kā arī lielisku galarezultātu – ilgu fasādes kalpošanas laiku. Tikai tad, kad savests kārtībā jumts, palodzes un notekas, ir produktīvi turpināt krāsošanas procesu.
Ja fasādi nolemts pārkrāsot, nevis krāsu klāt pirmo reizi, noteikti ir jānotīra atlupušās krāsas plēksnītes. To ieteicams darīt ar speciālu skrāpi, jo ar smilšpapīru nesanāks tik efektīvi. Ja no vecās krāsas nepieciešams atbrīvoties pilnībā, jāņem talkā arī fēns.
Nākamais solis ir sēnītes vai puves skarto vietu apzināšana. To, vai kāds dēlis ir sācis pūt, var konstatēt, izmantojot vienkāršu metodi – iedurot nazi. Ja koksni ir skārusi puve, nazis brīvi izslīdēs šķiedrai cauri. Tādu dēli krāsot nav ieteicams, jo tas neturēs krāsu. Lai novērstu bojājumu, jāmaina dēlis.
Savukārt ja koksni ir skārušas pelējuma vai zilējuma baktērijas, tās iznīcina ar speciāliem mazgāšanas līdzekļiem, kuru sastāvā ir ķīmiski elementi, piemēram, hlors, kas iznīcina kaitējumu nodarošās baktērijas. Tāds ir TIKKURILA krāsu ražotāja līdzeklis pelējuma noņemšanai HOMEENPOISTO. Ar to nomazgā fasādi, pēc tam noskalo ar ūdeni un nožāvē. Sausā laikā tas parasti prasa vienu dienu. Ja koksne ir zaļa vai lietū izmirkusi un nav kārtīgi izžāvēta, krāsai nebūs kur iesūkties, tāpēc tā ilgi neturēsies.
Veicot atkārtotu koka fasādes krāsošanu, tikpat būtiski ir noskaidrot, kāda krāsa – ūdens dispersijas vai eļļas – ir klāta pirmoreiz. Nerakstīts likums ir virsmu krāsot ar tā paša tipa krāsu, jo tad būs labāka saķere. Uz ūdens bāzes ražotām krāsām saistvielas pamatā parasti ir akrilāts, bet uz šķīdinātāja bāzes ražotām jeb eļļas krāsām – alkīds.
Trīs apdares varianti
Koka ēkas fasādi krāsojot pirmo reizi, ir jāievēro noteiktu darbību cikls. Lai pie krāsošanas nevajadzētu atgriezties jau pēc pāris gadiem, vispirms koksne ir jāpiesūcina ar šķidru antiseptiķi – bezkrāsainu šķīdumu, kas veido antibakteriālu vidi, neļaujot iemitināties baktērijām un pelējuma sēnītēm. Krāsu ražotāji to parasti veido uz šķīdinātāja bāzes, kvalitatīvāko antiseptiķu sastāvā iekļaujot lineļļu. Saules stari un mitrums koksni bojā lēnām, bet pelējuma sēnītes un baktērijas ir daudz agresīvākas – tām pietiek ar pāris gadiem. Antiseptiķi paveic fundamentālāko darbu – sagatavo koksni tālākai aizsardzībai. Viens no tādiem apdares līdzekļiem ir VIVACOLOR bezkrāsainais antiseptiķis VIVAPROTEKT.
Visvienkāršākā koka fasādes aizsardzības pakāpe ir apstrādāšana ar tonējošo antiseptiķi. VIVACOLOR piedāvātie šīs sērijas produkti ir KOLOREX un KOLOREX AKVA. Jo vairāk pigmenta būs tiem pievienots, jo koka fasāde tiks vairāk pasargāta no saules ultravioletā starojuma iedarbības. Vienā vai divās kārtās uzklājot tonējošo antiseptiķi, koksne iegūs gan patīkamu toni, gan arī būs iespējams redzēt koka dabīgo faktūru. Šādi apstrādāta fasāde savu pievilcību saglabās trīs līdz piecus gadus.
Pārejas variants no tonējošiem antiseptiķiem uz īstu krāsojumu ir aizsargkrāsa. Izmantojot VIVACOLOR ražoto aizsargkrāsu ULTIMA, koka fasāde tiks pasargāta vismaz desmit gadu. Turklāt būs redzama koksnes tekstūra, tāpēc fasāde izskatīsies dabīga, kaut tā pilnībā noklāta ar sedzošu krāsojumu.
Trešais koka fasādes apdares variants ir tā dēvētais trīskāršais apdares variants, kad lieto gan iepriekš pieminēto bezkrāsaino antiseptiķi, gan eļļas gruntskrāsu, kura spēj ļoti dziļi iesūkties koksnē un to pasargāt no mitruma, gan nobeigumā – alkīdaeļļas vai ūdens dispersijas krāsu, piemēram, VILLA AKVA. Pēdējā kalpos ilgāk un būs izturīgāka pret saules ultravioleto starojumu. Šī trīskāršā apdare koka fasādei garantē vislielāko aizsardzību, tāpēc krāsojums labvēlīgos apstākļos var kalpot 20 vai pat vairāk gadu.
***
TIPISKĀS KĻŪDAS
Koka fasādes krāsošanai izvēlas krāsas toni, kas ir paredzēts iekštelpām. Būtiska to atšķirība – āra darbiem paredzētie krāsu toņi ir noturīgi pret saules ultravioleto staru ietekmi, līdz ar to krāsas tonis gadu gaitā mainīsies minimāli, tik strauji neizbalēs kā iekštelpām domātās.
Ļoti bieži krāsošanai izmanto rullīti, kas nav pareizi, jo koks mīl otu. Lai koksnē varētu labāk iesūcināt krāsu, jālieto darbarīks, kas fiziski ciešāk saskaras ar koka fasādes virsmu. Jo dziļāk koksnes šķiedrā iekļūs krāsa, jo tā būs noturīgāka.
Nerakstīts likums ir koka fasādi krāsot ar to pašu – ūdens dispersijas vai eļļas – krāsu, kas izmantota pirmoreiz, jo tad būs labāka saķere.
Daudzi pārcenšas un ēkas apšuvuma dēlīšus noslīpē tik gludus, ka krāsai nav kur aizķerties. Jo šķiedraināka, nelīdzenāka virsma, jo apdares materiāliem būs vieglāk iesūkties koksnē.