"Trīs stāvu ēka Klijānu ielā, kas celta pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, ir manas dzimtas mājvieta jau ceturtajā paaudzē. Pirmais šeit sāka dzīvot vectēvs, tad mani vecāki, un nu es ar bērniem un otru pusīti," atklāj dizainere Inese Bluķe.
Jau trešo gadu viņa kopā ar saviem tuvajiem – draugu Aināru un bērniem Alisi un Georgu – dzīvo šīs pašas mājas mansardā, ko ir izremontējuši, paplašinājuši un iekārtojuši.
Inese zina stāstīt, ka māja esot piederējusi baltvāciešiem. Kad 1939. gadā viņi repatriējušies uz Vāciju, divstāvu ēku esot pārdevuši, nams palicis valsts īpašumā. "Mājas vienā spārnā jau 80 gadu dzīvo mana dzimta. Vispirms pirmajā stāvā mita vecvecāki, tad – mani vecāki, bet kaimiņos, otrā stāva dzīvoklī – mammas māsīca. Kad varēja mitekļus un piemājas zemi privatizēt, mēs to arī izdarījām."
Ēkas mansardā padomju gados sākusi dzīvot krievu ģimene, bet, kad sirmgalvji aizgājuši mūžībā, Inese tikusi pie šīs dzīvojamās platības – divām mazām istabiņām un kabatas lieluma virtuvītes. "Bija pieteikusies meitiņa Alise, tāpēc gribējām vīt paši savu ligzdiņu. Esmu tik ļoti pieradusi pie šīs vietas, kur piedzimu un uzaugu, ka vēlējos turpināt šeit dzīvot. Te ir kluss un zaļš, kaut Rīgas centrs atrodas izstieptas rokas attālumā, ir bērniem pagalms, kur spēlēties."
GANDARĪTI. Inese Bluķe un Ainārs Grudinskis kopā ar meitu Alisi (3 gadi) un dēlu Georgu (gads un 4 mēneši) jūtoties labi savā gaišajā, mājīgi iekārtotajā mājoklī, kura dzīvojamā platība ir 60 kvadrātmetri. "Kad mums radās iespēja tikt pašiem pie sava mitekļa mājā, kurā es dzīvoju kopš dzimšanas, izmantojām šo izdevību. Iepriekš šeit dzīvoja veca kundze, kura aizgāja mūžībā. Viņas divas istabiņas bija mazas un diezgan nožēlojamā stāvoklī. Pirmais, ko darījām, bija telpu atbrīvošana no mantām, kuras šī kundze mūža garumā bija vākusi un taupījusi. Tā kā dabūjām atļauju izbūvēt arī bēniņus, vajadzēja lieko izmēzt arī no turienes," atceras Inese un piebilst, ka telpu pārplānošanu veicis arhitekts, kapitālie remontdarbi (grīdas klāšana, sienu un griestu siltināšana, apšūšana ar ģipškartonu un krāsošana, logu maiņa u. c.) esot bijuši profesionālu meistaru pārziņā, bet daudzus mazākus, bet tikpat nepieciešamus darbus veikuši paši.
PLĀNOJUMS. Ģimene tagad mīt divās 14 m2 istabās (viena ir iekārtota bērniem, otra kalpo gan kā dzīvojamā istaba, gan kā vecāku guļamistaba). Atbrīvojot mansarda pažobeles, esot ieguvuši papildu platību, tāpēc varējuši izveidot ērtu vannas istabu, kā arī virtuvi papildināt ar ēdamzonu, kur stāv no vecvecākiem mantots galds un Vīnes krēsli. "Mums patīk senas lietas, kuras esam mantojuši no radiem, iegādājušies dažādos tirdziņos, bet viena daļa lietu ir no iepriekšējās šī dzīvokļa saimnieces," atklāj Inese, norādot uz vienu no tām – finiera sālstrauku.
DZĪVOJAMĀ ISTABA. Vecajai ēkai sēžoties, grīda esot bijusi tik slīpa, ka pamesta bumbiņa ripojusi kā no kalna. "Lai to novērstu, vajadzēja uzliet biezāku betona kārtu un to nolīmeņot, lai pēc tam varētu klāt priedes koka dēļus," skaidro mājasmāte un piemetina, ka diezgan problemātiska esot bijusi arī jumta logu likšana. "Vienas firmas pārstāvji teica, ka tik šķībā jumtā kā mūsējais neesot iespējams kvalitatīvi ielikt jaunus logus, esot jāmaina jumts. Tādiem kapitālieguldījumiem nebijām gatavi, tāpēc meklējām citu firmu." Inese atklāj, ka mēbeles telpas iekārtojumam esot atceļojušas no dažādām vietām – rakstāmgalds savulaik esot piederējis viņas vectēvam, grāmatu plauktiņš nākot no vasarnīcas, bet gulta – no tēva. Uzmanību piesaista atsegtais ķieģeļu mūris, ko gribējuši atstāt daļēji atsegtu, bet tad, novērtējuši tā pievilcību, neesot pieseguši ar ģipškartonu.
FOTO GALERIJA. Bērnu istabā pie sienas gleznas vai cita dekora vietā – ģimenei būtiskas fotogrāfijas: Inese bērnībā kopā ar savu māti, tēvu un brāli un vēlākos gados ar saviem mazuļiem un otru pusīti, kā arī citi fotomirkļi. Bilžu rāmjus viņa darinājusi pati, izmantojot kartonu, galda atvilktnes galu, dekoratīvu papīru un lentītes.
INVESTĒ. Logiem esot dabiskā koka rāmji. Inese atzīst, ka esot mazliet nošikojuši, diezgan krietnu summu investējot logu rāmjos, taču ir pārliecināta, ka tie kalpos ilgi. "Palodze būs pirmā, kas nobeigsies.".
ATRADUMS.Drēbju pakaramo esot iegādājušies "Mantu placī" – krāmu tirdziņā, kas ik pa laikam notiekot pie tirdzniecības centra "Domina". "Tur var tik daudz interesanta atrast, ka iesaku visiem apmeklēt šo tirdziņu," mudina Inese.
BĒRNU ISTABA. Arī šajā dzīvokļa daļā ir iegūta papildu platība, likvidējot pažobeles un atsakoties no koridora, kas iepriekš vedis uz otru istabu. "Mēs smejamies, ka, būdami neliela auguma, neizjūtam mansarda griestu slīpumu – tur, kur tie zemāki, galva nav jāpieliec, kā tas jādara maniem brālēniem, kas padevušies diža auguma," saka Inese. Telpa nav pārblīvēta ar mēbelēm. Ādas dīvānu par izdevīgu cenu iegādājušies kādā noliktavā, bet bērnu gultiņas esot atdevuši draugi. "Diemžēl mums taisīt remontu un pirkt vajadzīgās mantas sanāca treknajos gados, kad cenas bija uzkrūvētas." Dzīvokli apsilda, izmantojot krāsns apkuri un siltumsūkni. Virtuvē un vannas istabā ir apsildāmās flīzes.
MĒBEĻU GRUPA. Inese nosmej, ka viņiem izdodas ieraudzīt, kā vecās lietas sakombinēt, iepūst tām otru dzīvību. Tā viņi no diviem galdiņiem uzmeistarojuši televizora galdiņu, bet no šujmašīnas kājas un kumodes spoguļa tapis oriģināls tualetes galdiņš. "Spogulis savulaik piederēja Kukutes kundzei, vienai no baltvāciešu saimes, kas pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados dzīvoja Klijānu ielas rajonā," par lietām stāsta Inese un ar lepnumu piebilst, ka antikvāro krēslu esot restaurējis Ainārs. "Tas viņam izdevās tik nevainojami, ka draugi, kas šo krēslu viņam uzdāvināja, gribēja to dabūt atpakaļ.