Miera osta Kurzemes jūrmalciemā

© Raitis Plauks F64

"Jau kopš deviņdesmito gadu sākuma mēs ar ģimeni braucām uz Enguri atpūsties. Parasti apmetāmies pie draugiem, bet, kad radās iespēja šajā jūrmalciemā iegādāties zemi, tā arī darījām. Nospriedām, ka būvēsim viesu namu, lai varētu patīkamo apvienot ar lietderīgo. 2001. gadā apmeklētājiem durvis vēra "Villa Elizabete".

Smējāmies – ja bizness "neaizies", būs bērniem, mums pašiem un draugiem pa numuram," ne tik senu vēsturi atceras Dace Liepiņa, kas kopā ar vīru – a/s "Rīgas Centrāltirgus" valdes priekšsēdētāju Daini Liepiņu un trim bērniem – Miku, Līvu un Elīzu ar Enguri ir saistīti vēl ciešākām saitēm.

"Viesu nama Villa Elizabete un restorāna Kapteinis$Grants interjera dizaineri esam mēs paši – es un vīrs," stāsta Dace. "Gan ēku izvietojums, gan plānojums un iekārtojums ir mūsu izdomāts un radīts, balstoties uz ārvalstu ceļojumos un interjera žurnālos gūtajiem iespaidiem, kā arī uz savu izpratni un gaumi. Bērni šajā sakarā mēdz teikt – tas jau jums nav bizness, bet hobijs. Tā tiešām ir – mums ir prieks pašiem šurp atbraukt un prieks par to, ka citi šeit jūtas labi – kā mājās." Šo vārdu patiesumu apliecina arī ieraksti viesu grāmatā, kurus atstājuši ceļotāji no kaimiņu valstīm Igaunijas, Lietuvas un Krievijas, kā arī tālāku ceļu mērojušie no Zviedrijas, Vācijas, Amerikas Savienotajām Valstīm un citām zemēm, kas raksta, ka Villā Elizabete esot tāda aura, ka griboties vēl un vēl atgriezties.

Ēku kompleksa projektu veidoja profesionāls arhitekts, bet būvdarbus esot veikuši vietējie Engures vīri. Pirms deviņiem gadiem vispirms tapa viesu nams Villa Elizabete ar pieciem divvietīgajiem numuriem, diviem ģimenes numuriem un luksusa apartamentiem, tad – divi divstāvu bungalo, bet šopavasar apmeklētājiem durvis vēra restorāns Kapteinis&Grants. Visos numuros ir televizors, kas tiem, kuri vēlas, ļauj skatīties vietējās un satelītprogrammas, luksusa un ģimenes numuros – duša un tualete (izsmeļošāka informācija atrodama www.villaelizabete.lv).

Viesu nama saimnieki ir padomājuši ne vien par mājīgiem numuriņiem, bet arī par pilnvērtīgu atpūtu dabā. Ja ir slinkums doties uz jūru, ūdens burvību iespējams baudīt baseinā, bet pēc peldes iekārtoties zem saulessarga baseina malā un priecāties par skaisti iekoptajiem apstādījumiem. Lietainās dienās vai pievakarēs var iekurt ugunskuru tam paredzētajā vietā, grilēt gaļu uz āra grila un baudīt maltīti svaigā gaisā uz terases vai lapenē. Aktīvās atpūtas cienītāji var uzspēlēt basketbolu, galda tenisu, badmintonu vai novusu, doties izbraucienā ar velosipēdu, bet bērni šūpoties, šļūkt no kalniņa vai cept smilšu kūkas viņiem iekārtotajā spēļu laukumā, ko no koka darinājuši vietējie Engures meistari. Viesu nama saimniece atklāj, ka daudziem pilsētas bērniem arī patīkot sēdēt uz bluķīšiem un skatīties, kā aiz žoga rosās kaimiņu vistas. Villā Elizabete ir ierīkota sauna, savukārt latviešu pirts piekritējiem ir iespēja izbaudīt kārtīgu pēršanos ar slotām tikai 30 metru attālumā no viesu nama. Atsevišķi vienojoties ar pirts saimnieku, var saņemt arī pirtnieka pakalpojumus.

Viesu nama tuvākajā apkaimē ir vairākas apskates vērtas vietas: Engures pilskalns jeb Marijas kalns, kas ir valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis, 1804. gadā celtā Engures baznīca – viena no retajām koka baznīcām Latvijā, Krievijas ķeizarienes Elizabetes atpūtas māja – bādmāja Plieņciemā (kultūrvēsturisks piemineklis), Engures jūrskolas ēka, senā latvju sēta Ēdelveisi, Rideļu dzirnavas, Lāčupītes dendrārijs, Plieņciema baltā kāpa un Engures dabas parks.

ARISTOKRĀTISKA. Restorānā "Kapteinis&Grants" iekārtota mājīga un komfortabla atpūtas telpa, kas paredzēta saviesīgai vakarēšanai. "Šeit neietur maltīti, bet bauda glāzi vīna, konjaka vai kāda cita dzēriena, malko kafiju vai tēju, tērzē, muzicē, ja vēlas un prot. Tie, kas ir apmetušies viesu namā "Villa Elizabete", pievakarē vai dienā, kad laika apstākļi nelutina, var atnākt uz atpūtas telpu un palasīt kādu grāmatu no tām, kas ir sarindotas plauktos, vai arī to paņemt līdzi uz savu numuriņu," stāsta Dace Liepiņa. Iekštelpu un kamīna apdarei, kas veidots autentisks kurzemnieku kamīniem, izmantoti seni guļbaļķi, uz grīdas klātas akmens flīzes, kas ir praktisks un estētiski pievilcīgs risinājums telpām ar lielu noslodzi. "Gan apdare, gan mēbeles ir no dabiskiem materiāliem, laminātu un ģipškartonu šai vietai neizvēlējāmies," uzsver viesu nama un restorāna īpašniece. "Grāmatu skapjus iegādājāmies "Čiekurā", dīvāns nāk no "AlanDeko", lampas – no "Holandes mēbelēm", bet bufete ir mantojums no vīra vecvecākiem. Savijot kopā jauno ar veco, ir panākta īpaša noskaņa. Tas ir diezgan grūti, ja grib, lai jaunais ar veco "neēstos", lai būtu ansamblis.".

PUĶU LAIVAS. Kad Jelgavas sporta klubā norakstītas vecās laivas, Liepiņi izdomājuši, ka tās varētu kalpot vēl vienu mūžu, bet nu jau citā statusā – kā milzu puķupodi.

DAŽĀDĀM VĒLMĒM. Gan viesu nama iemītniekiem, gan ceļotājiem, kas iegriežas, lai ieturētu maltīti vai izdzertu tasi kafijas ar "Kapteinis&Grants" firmas siera kūku, vai arī karstā dienā veldzētu slāpes ar alu vai kvasu, to iespējams darīt gaumīgi iekārtotajā restorānā, laukā uz terases, kur ir paredzēta vieta arī smēķētājiem, – tā dēvētā cigāru telpa, vai arī iekārtoties pie galdiņiem alus dārzā tuvāk ceļmalai. Šo vietu esot iecienījuši "baikeri" un "čoperi", jo tad varot ieturēt maltīti un izdzert alu turpat blakus noliktajam "mocim". "Mūsu restorāna ēdienkartē noteikti ir zivis, piemēram, līņi no Engures ezera, bet ēdiens, pēc kura var novērtēt pavāra prasmi, ir pagatavots no jēra gaļas.".

GADSIMTU ELPA. Apaļais galds ar krēsliem esot mantots no Daiņa Liepiņa vecvecākiem, savukārt tamborētais galdauts ir Daces mātes roku darbs. Interesants risinājums izmantots aizkaru stangu piesegšanai – šim mērķim lietotas vecas brusas, savukārt palodzes mūrētas no ķieģeļiem. Lai ilgāk saglabātu labā stāvoklī sienu apakšējo daļu, tā apšūta ar koka dēļiem. "Parasti ir tā, ka ieraugi ko vienu un tad daudz labāk saproti, kas tam derētu apkārt. Šajā gadījumā vecā koka tonis pateica priekšā, ka tas labi saderēs ar ķieģeļu sarkanīgo krāsu un flīžu sūnu zaļo.".

SAVDABĪGI. Bāra letes apakšējā daļa meistarota no dēļiem, kas iegūti, nojaucot vecus šķūnīšus, bet letei, kurai jāiztur lielāka slodze, izmantots masīvkoks. Uz grīdas segtas akmens flīzes tādā pašā toņkārtā kā blakus esošajā atpūtas telpā, griesti rotāti ar jaunām brusām, kas, lai panāktu vienotu ansambli, ir vecinātas. Mēbeles atrastas gan "Holandes mēbelēs", gan citviet. Bāra plauktus, uz kuriem sarindotas dzērienu pudeles, izgaismo "led" lampas, kas, izmantojot speciālu programmu, maina krāsu.

VEIKSME. "Vīrs labprāt smēķē cigārus, tāpēc izdomājām, ka uz terases varētu iekārtot omulīgu vietu, kur to darīt, jo ne restorānā, ne viesu nama telpās smēķēt nav atļauts," skaidro viesu nama saimniece un piebilst, ka pārdomāti novietotās tīkkoka mēbeles (tās iegādātas "Jysk"), dēļu grīda un nojume rada noskaņu, kas šķiet pievilcīga ne tikai smēķētājiem. "Vakarā, kad iededzam lampas, šeit ir liels viesu pieplūdums.".

MŪZIKAS VAKARIEM. Tā kā restorāns "Kapteinis&Grants" darbojas nesen, līdz šim esot noticis tikai viens mūzikas vakars, bet tuvākajā nākotnē saimnieki plāno šādus pasākumus rīkot biežāk. Dace Liepiņa savulaik ir bijusi mūzikas skolotāja, tāpēc viņai šķiet būtiska kvalitatīva mūzikas instrumenta pieejamība viesu namā.

LAUKU STILS. Virs restorāna "Kapteinis&Grants" ierīkoti četri divvietīgie numuri, kuros atrodas, protams, gulta, krēsli, televizors un ledusskapis, kā arī ir iebūvēts skapis drēbēm un iekārtota duša un tualete. "Kad bija tikai viesu nams, varējām piedāvāt telpas 20 cilvēkiem, bet tagad jau 36 apmeklētājiem.".

AINAVA. Lai varētu vērot aiz loga esošo ainavu, logs restorāna atpūtas telpā veidots plašs, kā arī novietots diezgan zemu, lai rastos sajūta, ka saplūsti ar dabu.

VIENOTS STILS. Viesu nama un restorāna interjers ieturēts vienotā stilā, izmantojot dabiskus materiālus – koka sijas, akmens flīzes, dēļus un ķieģeļus. Attēlā – "Villas Elizabete" atpūtas telpa un virtuves daļa.

DETAĻU SPĒKS. Šādu dekoratīvu interjera priekšmetu – vai tas būtu trauks ar ziediem vai sens lākturis ar dažāda izmēra svecītēm, vai jūrnieka formas cepure – restorānā un viesu namā ir daudz. Tie palīdz radīt harmonisku vidi un liecina, ka ceļotājs ir apstājies zvejnieku ciematā.

EKSKLUZĪVS PIEDĀVĀJUMS. Atlaisties šūpuļtīklā un nosnaust diendusu ikvienam pilsētniekam šķitīs ekskluzīvs piedāvājums.

VIZĪTKARTE. Pirmo iespaidu par namu un saimniekiem parasti gūst, ieraugot sētas vārtus un mājas priekšnamu, šajā gadījumā recepciju. Ja iespaids ir labs, noteikti gribas palikt šajā vietā.

ŪDENSPRIEKI. Jūra no viesu nama ir tikai 50 metru attālumā. Ja negribas mērot šos dažus metrus vai arī kārojas peldēties siltākā ūdenī, nekā tas ir jūrā, to var darīt baseinā.

NO KURAS PUSES? Paceļot acis uz augšu, uz viesu nama "Villa Elizabete" jumtu, kur piestiprināts metālā kalts vēja rādītājs, var tikt skaidrībā, no kuras puses pūš vējš.

PRAKTISKI. Lai viesu namu, restorānu un apkārtni uzturētu kārtībā, nepieciešams daudz palīgierīču – zāles pļāvēji, laistāmās ierīces, grābekļi, lāpstas un vēl daudz citu lietu. "Villas Elizabete" saimnieki to uzglabāšanai iekārtojuši telpas zem bungalo. Acis piesaista stilizētas durvis ar dekoratīviem metāla kalumiem.

KĀZAS. Pirms gada vasaras vidū šajā lapenītē tika svinētas Daiņa un Daces meitas Līvas un Latvijas hokeja izlases uzbrucēja Miķeļa Rēdliha kāzas. Tagad abi auklē savu pirmdzimto Justīni. "Meita ar znotu smej, ka vajadzējis paciesties ar kāzām, jo šogad tās būtu varējuši svinēt restorānā "Kapteinis&Grants", kur visiem ļoti patīk atpūtas zāle." Dace izstāsta, ka rudeņos un pavasaros rīkojot talkas, uz tām pulcinot draugus un radus. "Kad sanākam visi kopā – brāļi Rēdlihi ar savām otrajām pusēm, viņu vecāki, mēs –, esam īsta itāliešu ģimenīte.".

Svarīgākais