Neplānoti kļūstot par simt gadu vecas četrstāvu mājas saimnieku Avotu ielā, SIA "Apdares studija" un SIA "Kanāla motorlaivu kompānija" īpašnieks Ainis Čaunāns varēja likt lietā zināšanas, ko bija ieguvis, savulaik mācoties Lietišķās mākslas vidusskolā, tad strādājot celtniecībā ASV un garus gadus tepat Latvijā iekārtojot gan privātos, gan publiskos interjerus.
"Četri stāvi – tas izklausās iespaidīgi, taču katrā stāvā ir tikai viens 50 kvadrātmetru liels dzīvoklītis. Tā iepriekš bija necila māja ar maziem miteklīšiem strādniekiem," stāsta Ainis Čaunāns. "Pirms divpadsmit gadiem es meklēju telpas, lai savam krāsu un apdares materiālu veikalam varētu ierīkot show room. Centrā šādas telpas šķita par dārgu, tāpēc meklējumus turpināju nomaļākā pilsētas daļā. Pateicoties Valsts nekustamo īpašumu aģentūrai, man izdevās atrast to, ko vēlējos. Vispirms es īrēju telpas veikalam, bet vēlāk atpirku. Tiklīdz to izdarīju, iedzīvotāji no sētas mājas man piedāvāja, vai es negribot no viņiem atpirkt dzīvoklīti ofisa iekārtošanai, jo viņi pēc bērna piedzimšanas gribot pārcelties uz citu mājvietu. Man šis darījums šķita izdevīgs, tāpēc piekritu. Kādu laiciņu vēlāk mani uzrunāja otrā stāva iemītnieki, kas arī bija gatavi pārdot savu īpašumu, kurā viņi paši nedzīvoja, bet izīrēja. Tā kā notikumi bija ieguvuši šādu gultni, trešā stāva iemītniekiem pats palūdzu pārdot viņu dzīvokli."
Māja esot bijusi laika zoba un iemītnieku nevērības skarta, tāpēc to vajadzējis kapitāli remontēt – atjaunot iebrukušos griestus, mainīt sijas, logus, durvis, grīdas, pārplānot telpas. Darbi ilguši piecus gadus. "Tā kā nodarbojos ar interjera dizainu, pārzinu gan veikalu piedāvājumā esošos materiālus, gan arī zinu, kur meklēt labus meistarus – metālkalējus, kāpņu izgatavotājus, apmetējus un flīžu licējus." Tagad pirmajā stāvā atrodas veikala birojs, otrajā dzīvojot Aiņa Čaunāna vecākā meita, bet trešajā un ceturtajā mītot viņš pats. "Nojaucot pāris sienu, ieguvu plašu telpu, kurā atvērtā plānojumā apvienota dzīvojamā istaba ar virtuvi. Piebūvēju ceturto stāvu, lai ir vieta guļamistabai un vannas istabai.
Nojaucot starpsienas, kas iepriekš atdalīja vienu istabas no otras un istabu no virtuves, dzīvokļa saimnieks ieguva plašu telpu, kurā ierīkoja vairākas zonas – atpūtas zonu, ēdamistabas zonu un virtuves zonu. Uz grīdas segts ozolkoka parkets (veicot cenu aptauju, Ainis Čaunāns pārliecinājies, ka parketa dēlīši ir gandrīz vienā cenā ar laminātu, taču kvalitatīvi ir daudz pārāki), sienas apmestas un krāsotas, veidojot dekoratīvas joslas (ģipškartonu tāpat kā laminātu neesot gribējis redzēt savā mājoklī). Daudzie logi esot apgrūtinājuši mēbeļu izvēli un novietojumu, tāpēc plašajā telpā ir tikai pats nepieciešamākais. Priekšplānā redzamais galds ir antikvāra mēbele, bet krēsli iegādāti IKEA.
Ainis Čaunāns uzņēmējdarbībai pievērsies jau deviņdesmito gadu sākumā, tāpēc ir apēdis ne vienu vien pudu sāls, pieredzējis gan labākus, gan sliktākus laikus. Taču ir pārliecināts, ka vienmēr ir jābūt lielam mērķim, jo tad ir uz ko tiekties. Tagad viņa nākotnes plānos ietilpst Avotu ielas mājas pilnveidošana, piebūvējot stiklotas terases un veicot vēl citus uzlabojumus. Tiesa, tas nenotikšot ne rīt, ne parīt, bet kad būšot pārlaista ekonomiskā krīze.
Viens no būtiskiem faktoriem, kas uzņēmējam Ainim Čaunānam licis izšķirties par labu vairāku dzīvokļu iegādei nolaistā, simt gadu vecā mājā, esot bijusi netipiskā kāpņu telpa ar gaismas šahtu – stiklotajiem griestiem – un sienu un kāpņu margu plūdlīniju formām. "Kāpņu telpu, protams, vajadzēja restaurēt. Sienām izmantoju dekoratīvo apmetumu, bet margām – beicētu ozolkoku."
Vienā telpas spārnā dzīvokļa saimnieks iekārtojis omulīgu stūrīti atpūtai. Jau iebūvētais dūmvads rosinājis ierīkot kamīnu (kurtuve un apdares materiāli iegādāti kamīnu veikalā Agni), logiem likti koka rāmji (pirms to pasūtīšanas esot veikta cenu aptauja), kas beicēti tādā pašā tonī, kādā ir sienu krāsa, savukārt žalūzijas nāk no Alan Deko. "Viņu dizaineru sniegums ir atraktīvs, tāpēc labprāt sadarbojos," stāsta dzīvokļa saimnieks un atklāj, ka pie sienas esot viņa laba drauga Aivara Vilipsōna glezna. "Mēs vienā laikā mācījāmies "lietišķajos". Stūra dīvāns nolūkots britu katalogā Habitat.
Virtuves iekārtas skici dzīvokļa saimnieks zīmējis pats, bet to uzmeistarojuši netālu no mājām esošās galdniecības speciālisti. Durvju apdarei izmantots dabīgais ozols un dekoratīvais apmetums, bet virsma taisīta no koriāna. "Esmu novērojis kādu interesantu sakritību – ja izlietne ir novietota pie loga, daudz retāk uzkrājas netīri trauki," nosmej Ainis un piebilst, ka trauku mazgājamo mašīnu darbinot tikai reizēs, kad uzņemot ciemiņus. "Starp citu, ļoti grūti bija atrast tvaika nosūcēju, kas domāts novietošanai telpas centrā. Šo ir ražojis Electrolux, bet daudzas virtuvē noderīgas lietas atvedu no IKEA Zviedrijā."