Inese Blekte, Ge Money Bank norēķinu karšu departamenta vadītāja, kopā ar vīru Uldi Blekti, arī banku darbinieku, pirms astoņiem gadiem nobrieda būtiskām pārmaiņām – no dzīvokļa pārcēlās uz māju. Turklāt nevis uz jau gatavu ēku, bet paši cēla savām prasībām un vēlmēm atbilstošu ģimenes ligzdu.
"Iepriekš mēs dzīvojām Purvciemā, tādēļ meklējām zemi tuvākajā apkaimē, lai dēls un meita varētu turpināt mācības skolā, kurā viņi jau gāja. Tiesa, jaunās mājvietas meklējumu loks bija plašs, jo lūkojāmies arī uz Mārupes pusi un jaunajiem projektiem, taču, novērtējuši uzbūvēto ēku kvalitāti, sapratām, ka tā neatbilst mūsu prasībām. Toties, apskatot zemes gabalu Stopiņu pagastā, lēmumu par tā iegādi pieņēmu divu minūšu laikā. Kaut viss bija aizaudzis un nolaists, man iepatikās šī vieta un arī noteiktā zemes kvadrātmetra cena," deviņus gadus senus notikumus atceras Inese Blekte.
Uz iegādātā zemes gabala iepriekš esot slējušās trīs privātmājas, no kurām bija palikuši pāri vairs tikai pamati un kultūrslānis – gružu kalni, jo pamestā vieta kalpojusi kā izgāztuve. Tāpēc, pirms ķerties pie būvniecības, vajadzējis novākt atkritumus un uzvest vairākas kravas melnzemes. "Mājas projektu izstrādāja vietējais arhitekts Elmārs Orniņš. Mēs iepriekš bijām izpētījuši daudzus žurnālus un grāmatas, savākuši informāciju un uzmetuši plānu, lai, ceļot savu māju, varētu pārņemt labāko. Es zināju, ka noteikti gribu lielus logus un gaišas sienas, kā arī dabīgus materiālus," uzsver mājasmāte un piemetina, ka, viņasprāt, ēkas plānojums esot izdevies veiksmīgs. "Vienīgais, kā pietrūkst, ir pirtiņa. Telpas to atļauj iebūvēt, tāpēc kaut kad nākotnē gan jau būs. Un vēl vajadzēja vairāk pārdomāt par elektrības kontaktligzdu daudzumu un izvietojumu. Man patīk ik pa laikam pārkārtot savu dzīves telpu, un tad rozešu izvietojums ierobežo."
Mājas dzīvojamā platība ir 210 kvadrātmetru, tās pirmajā stāvā atrodas viesistaba, istaba vecākiem, virtuve, dušas telpa un plašs priekšnams, bet otrajā stāvā – dēla un meitas istaba, guļamistaba, garderobe un vannas istaba. Dēls dzīvo kopā ar vecākiem, bet meita devusies līdzi mīļotajam uz Vāciju, jau trešo gadu dzīvo un strādā Bavārijā.
"Mēs gribējām, lai māja, cik nu vien iespējams, būtu no dabīgiem materiāliem, lai tā elpotu. Tāpēc ir keramzīta bloki, ķieģeļi, koka loga rāmji, koka durvis un dēļu grīda."
Inese un Uldis Blektes kopā ar četrus mēnešus veco Aļaskas malamuta šķirnes kucēnu Ališebu uz ģimenes mājas fona. Teritorija ap ēku ir tik plaša, ka ir vieta gan augļu kociņiem, gan skujeņu grupām, gan dīķim, baseinam un vairākām atpūtas zonām.
Kaķene Kitija ir ļoti neatkarīga būtne, kas, tuvāk neiepazinusi svešiniekus, nemaz neļauj sevi glaudīt. "Viņa izturas kā mūsu mājas pārvaldniece," nosmej Blektes.
Izsprukuši no blokmāju dzīvokļa šaurības, kur virtuvei bija atvēlēti vien daži kvadrātmetri, Blektes, ceļot savu māju, šai telpai atvēlēja krietni vairāk vietas. "Virtuve ir mājas sirds. Šeit patīk uzturēties gan mums, gan viesiem. Kad no Vācijas atbrauc meita ar savu draugu, parasti iekārtojamies virtuvē pie galda, nevis viesistabā." Virtuves iekārtu esot darinājuši pazīstami meistari. "Viņu dizainere mums ieteica, ka plīts virsmu varētu novietot telpas vidū. Jāatzīst, ka tas ir ļoti ērti," atzīst Inese Blekte un piebilst, ka ar baltu ādu apvilktie krēsli esot no vācu firmas Go in. "Tā ražo mēbeles restorāniem. Starp citu, šajā firmā strādā meitas draugs.".
Virtuves iekārta esot taisīta no laminētas kokšķiedru plātnes, apdarei izmantots arī koks. "Labprāt daudz vairāk būtu izmantojuši dabīgo koku, bet nevarējām to atļauties. Taču uz grīdas gan klātu flīzes, nevis dēļus, kā ir tagad, jo virtuvē notiek aktīva rosība, tāpēc priedes koks dabū ciest," saka mājas saimnieki un piemetina, ka viņi esot bijuši vieni no pirmajiem Unibankas klientiem, kuriem tika piešķirts kredīts mājas celtniecībai.