Ēķu ģimenes klasiskās vērtības

© Lauris Nagliņš F64

Kādreizējais Latvijas baleta solists un skatuves mākslas pedagogs Artūrs Ēķis ar savu kundzi kādreizējo baleta mākslinieci un joprojām horeogrāfi Tamāru Ēķi 50 kopdzīves gados ir mainījuši vairākus mājokļus, bet nu jau 37 gadus mīt 78 kvadrātmetrus plašā četristabu dzīvoklī daudzstāvu ēkā Purvciemā.

Kādreizējais Latvijas baleta solists un skatuves mākslas pedagogs Artūrs Ēķis ar savu kundzi kādreizējo baleta mākslinieci un joprojām horeogrāfi Tamāru Ēķi 50 kopdzīves gados ir mainījuši vairākus mājokļus, bet nu jau 37 gadus mīt 78 kvadrātmetrus plašā četristabu dzīvoklī daudzstāvu ēkā Purvciemā.

Pirms intervijas sazinoties ar Artūru Ēķi, viņš nosmej, ka viņa ģimenes mājoklis diezin vai būtu popularizējams, jo, pēc viņa domām, tas neatbilst tiem mitekļu interjera paraugiem, kādus varot aplūkot glancētos žurnālos. "Lai varētu lepoties ar savu interjeru, jābūt vienam no diviem faktoriem, – vai nu jānāk no aristokrātiskas ģimenes vai, kā tagad mēdz teikt, jābūt biezajam. Es nāku no vienkāršiem ļaudīm, tā ka ar mantu nevaru lepoties. Tamāra, kaut viņas liktenis ir ļoti sarežģīts, ir uzaugusi turīgā ģimenē. Daudzas lietas mūsu dzīvoklī esam mantojuši no viņas vecākiem un radiem, daudzas piemiņas lietas esam atveduši no visas pasaules, kad kopā ar baletu vai citiem kolektīviem devāmies koncertbraucienos."

Sarunas gaitā Tamāra un Artūrs Ēķi atsauc atmiņās savas iepriekšējās mājvietas. "Maniem vecākiem bija piecu istabu dzīvoklis Rīgas centrā – Stabu un Brīvības ielas stūrī. Kad mainījās laiki, tas pārtapa par komunālo mitekli, taču mums izdevās izvairīties no svešinieku ienākšanas mūsu dzīvoklī, jo pie mums apmetās paziņas," atceras mājasmāte. "Mēs šajā dzīvoklī nodzērām kāzas un tad pārcēlāmies pie Artūra vecākiem uz Pārdaugavu."

Šajā brīdī sarunas pavedienu pārtver mājastēvs, ar vieglu ironiju atceroties savu pirmo ģimenes ligzdiņu. "Mēs dzīvojām tā dēvētajā meitas istabiņā, kur tik vien bija vietas kā platam dīvānam. Iedomājieties, cik tas bija romantiski jaunam pārim! Tiklīdz attaisījām durvis, varējām ar lēcienu tikt gultā. Medusmēnesim ideāls variants, bet interjeru bildēt būtu pagrūti."

Pēc kāda laika esot tikuši paši pie sava vienistabas dzīvokļa Ķengaragā. "Tas bija ļoti skaistā vietā – Daugavas krastā. Pārnākot mājās pēc nodejotas izrādes, varējām atpūsties, veroties uz garām plūstošo upi, kokiem otrā krastā un klausoties putnu čivināšanā," idillisku ainu uzbur Artūrs Ēķis. "Ķengaragā nodzīvojām desmit gadus un tad nobriedām lielākam dzīvoklim. Lai pie tāda tiktu, iemainījām savu un Tamāras mammas dzīvokļus pret mājokli jaunā daudzstāvu namā. Lai tas notiktu, mums palīdzēja toreizējais Rīgas mērs jeb Izpildkomitejas priekšsēdētājs Gunārs Ziemelis."

Uz jauno mājvietu pārcēlušies 1973. gadā kopā ar Tamāras māti un vecomāti. "Padomju gados jau bija stingri normatīvi, cik dzīvojamās platības kvadrātmetri paredzēti uz cilvēku," atceras baletdejotāju ģimene. "Mana vecāmāte nomira drīz vien pēc pārcelšanās, jo, kā mēdz teikt, vecu koku nedrīkst pārstādīt, jo tas neieaugas."

***

Baleta mākslinieku ģimene Tamāra un Artūrs Ēķis, uzņemot mūs savā mājīgi iekārtotajā dzīvoklī, atklāj, ka abi lolojot sapni par savu māju. "Varbūt tas ir pārdrošs sapnis, bet atmest tam ar roku negribam. Pirms pāris gadiem, kad vēl bija treknie gadi, būtu varējuši savu četru istabu dzīvokli pārdot par 135 000 latu, tagad piedāvā vien 35 tūkstošus. Ja tad būtu sadūšojušies, varbūt māja būtu jau uzcelta," prāto mājastēvs.

MĀKSLAS KLĀTBŪTNE. Viesistabas sienas rotā vairākas gleznas un citi mākslas darbi. "Mans un Tamāras portrets ir mākslinieka Ulda Zemzara radīti," stāsta Artūrs, atceroties, kā ticis pārstrādāts viņa portrets. "Kad Tamāra pirmoreiz ieraudzīja mani, iemūžinātu šajā darbā, viņa iesaucās, ka es izskatoties galīgi izģindis, tāpēc pierunāja mākslinieku, lai viņš man piezīmē apaļākus vaigus. Uldis Zemzars paklausīja Tamārai. Bet šī glezna ir Laimdota Mūrnieka gleznota. Te viņš mani ir portretējis, ka dejoju "Šakuntalā"." Amizants stāsts Artūram ir par tumši zaļajām tapetēm. "Tās pirms kādiem divdesmit gadiem izvēlējās dēls. Redz, cik veiksmīgi viņš to izdarīja, jo šādas tapetes atkal ir modē.".

TĒVA DĀVINĀTAS. Tamāras tēvs saviem ģimenes locekļiem dzimšanas dienā esot dāvinājis skaistas porcelāna tasītes ar apakštasītēm. Daži no šiem traukiem ir tik smalki un trausli, ka līdzinās tauriņa spārniem. "Esmu nolēmusi turpināt ģimenes tradīciju un dāvināt tālāk šos traukus – krustdēla sievai, brāļa sievai, lai tie paliek dzimtā kā piemiņa no mammas," apņēmības pilna ir mājasmāte.

ZĪMĪGA VIETA. Šajā viesistabas spārnā Ziemassvētkos parasti tiekot likta egle. Lai tā stāvētu stabili, Artūrs griestos speciāli iestiprinājis nelielu āķi, pie kura piesiet egles galotni. Šo telpas daļu omulīgu padara teju simtgadīgas stāvlampas izstarotā gaisma. "To Tamāras radiniecei uzdāvināja viņas tuvs draugs režisors un aktieris Jurijs Jurovskis. Jūs pamēģiniet to pacelt! Ā, neizdevās viss! Nuja, tas nav tik vienkārši, jo lampas kāja ir ļoti smaga. Starp citu, tā iepriekš bija petrolejas lampa, kura vēlāk tika pārveidota par elektrisko. Kupolu pirms kāda laika uztaisīja Tamāra, jo oriģinālais neizturēja laika pārbaudi." Zem zaļā galdauta paslēpies kāršu galdiņš. Kad bijusi dzīva Tamāras māte, viņa esot rīkojusi kāršu spēles vakarus, kas izvērtušies par saviesīgiem pasākumiem ar garšīgu maltīti un interesantām sarunām.

ARĪ ROKOKO. "Bija tāds laiks, kad daudzi centās tikt vaļā no senām lietām, tās nešķita vērtība. Kad apprecējās mans kādreizējais kolēģis Alfrēds Spura, viņš savas mājas šķūnīti Torņkalnā piekrāva pilnu ar bronzas svečturiem, mēbelēm un vēl visādām mantām, ko pēc tam pārdeva antikvāru lietu uzpircējam. Pēc kāda laika viņš pārdzīvoja šo nepārdomāto soli, jo saprata, kas tā ir par vērtību, ko viņš atdevis prom no mājām," stāsta Artūrs un piemetina, ka viņam ar sievu pret senām lietām vienmēr esot bijusi cita attieksme. Viesistabā telpai svinīgumu piešķir no Tamāras radinieces mantotie rokoko stila krēsli un greznā galda lampa.

ZAĻŠ STŪRĪTIS. Viesistabā loga tuvumā sarindoti vairāki "naudas koki" un vēl citi telpaugi, bet stūrī novietota skaista, sena mēbele, par kuru arī ir stāsts. "Zviedru skapīti un galdiņu man uzdāvināja franču valodas skolotāja Kamilla Prokofjevna. Kad biju maza, vecāki izdomāja, ka man jāmācās šī svešvaloda. Skolotāja dzīvoja mūsu dzīvoklī, kad tas pārtapa par komunālo.".

PLAŠA. Virtuve ir netipiski liela daudzstāvu māju dzīvoklim. Tās iekārtu esot uzmeistarojis Tamāras Ēķes kolēģes Marutas Dingas vīrs, bet vēlāk atjaunojis Artūrs, kas pēc baletdejotāja karjeras beigām sešus gadus esot nostrādājis par galdnieku.

RACIONĀLI. Lai Tamāras istabā varētu ietilpināt gan plauktus grāmatām, gan guļamo un citas mēbeles, lūguši talkā profesionālu mēbeļnieku, lai tas dod padomu, ko darīt. "Galdnieka karjeras laikā mans priekšnieks bija Uldis Ģērmanis. Viņš uzskicēja šo plauktu un skapīšu sistēmu, bet es to uztaisīju no laminētām skaidu plātnēm.".

ATMIŅAS. Spogulis skaisti inkrustētā koka rāmī pirms vairākiem desmitiem gadu rotājis Tamāras vecāku dzīvokļa priekšnamu, bet nu tam ierādīta goda vieta Purvciema mājoklī.

SVAIGS REMONTS. Tuvojoties nozīmīgai Tamāras Ēķes jubilejai, gribējuši savest kārtībā viesiem paredzēto vannas istabu (dzīvoklī ir divas vannas istabas), lai, kā saka Tamāra, "nebūtu kauns rādīt". Teju gadu ilgušos remontdarbus ģimene atceras ar šausmām, toties tagad viņiem ir gaiša, sakopta un komfortabla vannas istaba.

Svarīgākais