No dzīvokļa uz māju

© F64

Artūrs un Linda Manguļi kopā ar bērniem – dēlu Emīlu (11 gadi) un meitu Laimu (4 gadi), kā arī Lindas vecākiem – Dainu un Bruno Rakēvičiem – šobrīd izbauda, kā tas ir – dzīvot savrupmājā. Pagaidām šī pieredze viņiem ir neilga – pagājis tikai gads kopš pārcelšanās no dzīvokļa Salaspilī uz svaigi celto, 400 kvadrātmetrus plašo ģimenes mājokli Ogrē.

Manguļu ģimene savas kopdzīves laikā ir piedzīvojusi vairākus Jurģus. Vēl būdami studenti, mituši pie Artūra mātes krustmātes, kura jauniešiem atvēlējusi vienu istabu savā trīsistabu dzīvoklī, tad tikuši paši pie sava mājokļa – pusotru istabu liela dzīvoklīša, bet vēlāk izdevies uzlabot savus sadzīves apstākļus un iekārtot jau četristabu dzīvokli. "Es izbūvēju arī bēniņus, kas bija virs šī dzīvokļa, sanāca ērts un mājīgs miteklis. Kad stāstījām par savu nodomu iegādāties vai būvēt māju, draugi un radi bija neizpratnē, kāpēc mums tā vajadzīga, ja jau ir tik foršs dzīvoklis," stāsta Artūrs. "Laikam mūsos ir spēcīgs tas latvieša gēns, kas liek tiekties pašiem pēc savas mājas, sava stūrīša zemes."

Vispirms esot nolūkojuši citu zemes gabalu, taču kāds pārsolījis, tāpēc vajadzējis meklēt jaunu vietu.

"Ogres izvēle bija likumsakarīga, jo abi ar Lindu šajā pilsētā strādājam, šeit savā dzīvoklī iepriekš mita sievas vecāki, arī dažādas mūsu ārpusdarba aktivitātes ir saistītas ar šo pilsētu, tāpēc brīdī, kad nobriedām celt māju, lūkojāmies pēc zemes gabala Ogrē," ne tik senus notikumus atceras Artūrs Mangulis, aktīvs cilvēks gan savā privātajā, gan profesionālajā dzīvē. Staltais vīrs, ko daudzi TV 3 šova Koru kari skatītāji atpazīst kā Lielvārdes violetā kora (2008. gadā) un arī Preiļu rozā ziedu kora (2009. gadā) vokālo vadītāju un kormeistaru, ir beidzis Mūzikas akadēmijas vokālistus, bet patlaban strādā Ogres ģimnāzijā un pamatskolā – vada vokālās studijas. Nebūs pārspīlēts, sakot, ka ar mūziku ir saistīta visa viņa dzīve, jo Artūrs spēlē vairākus mūzikas instrumentus, ir netradicionālo mūzikas instrumentu šovgrupas Bučččča vadītājs, komponists un aranžētājs. Arī Linda Mangule ir beigusi Mūzikas akadēmiju (tur mācoties, abi viens otrā ieskatījušies), viņai ir akadēmiskā izglītība horeogrāfijā un diriģēšanā, dzied grupā Bučččča un vada Austrumu deju studiju. Tāpat mūzikai mazo pirkstiņu esot atdevuši Lindas un Artūra bērni: meitiņa Laima nesen debitējusi bērnu dziedāšanas konkursā Cālis, bet dēls Emīls patlaban aktīvi gatavojoties starptautiskajam konkursam Bērnu jaunais vilnis. "Lindas māte un vecāmāte arī bija cieši saistītas ar mūziku – bija dziedāšanas skolotājas un kordiriģentes, tāpēc, ceļot māju, zināju, ka interjerā būs kādas detaļas, kas norādīs uz mūziķu dinastiju. Tie, kas ir vērīgi, uzreiz pamana nošu atslēgu, kas izmantota kā simbols kāpņu margās, kas ved uz otro stāvu, un arī balkona margās."

Mājas vienā spārnā dzīvo Lindas vecāki, bet otrā – Manguļu ģimene. "Tagad mums katram ir ne tikai sava istaba, bet arī paredzēta vieta, kur novietot aparatūru, vadīt deju nodarbības, nodoties sportiskām aktivitātēm. Tāpat neesam aizmirsuši par pirtiņu. Pie kārtīgas izkarsēšanās esam pieraduši, jo dzīvoklī mums bija infrasarkano staru kabīne."

Artūrs uzsver, ka mājas būvi, iekšējo apdari un mēbeļu darināšanu esot uzticējuši vietējiem, Latvijas, meistariem. "Projektu izstrādāja Ogres arhitekte Anita Pumpure, bet māju no pamatiem līdz jumtam uzcēla Uldis Šmits – lielisks sava aroda pratējs, kurš veica arī mūsu iepriekšējā mājokļa remontu un pārbūvi. Savukārt kāpnes darināja meņģelietis Armands Vitenbergs, bet koka logu rāmjus un durvis nāk no Krista Šlokenberga ražotnes, kas tagad atrodas Ķegumā," atklāj Mangulis un piemetina, ka ēkas pamatos esot iemūrējuši kapsulu ar novēlējumu nākamajām paaudzēm. "Savu dzimtas māju uzcēlām klajā vietā, nevis uz veciem pamatiem, tāpēc nav jādomā par svešām aurām un enerģijām."

"Kaut vēl ir ļoti daudz darāmā, jo telpas jāiekārto, arī kredīts jāatdod, par to nesūkstāmies. Sava māja – tas ir ļoti patīkami," atzīst Artūrs Mangulis, bet Linda viņu papildina, sakot, ka jaunajā mājvietā viņa izjūtot lielu mieru un harmoniju.

Kamēr vēl top Manguļu virtuve viņu mājas spārnā, abas ģimenes saimnieko Lindas vecāku virtuvē. Tā ir tik plaša, ka pietiek vietas ne vien virtuves iekārtai (to darinājis salaspilietis Raitis Veske), bet arī apjomīgam saimes galdam (tas esot meņģelieša Armanda Vitenberga roku darbs) un divām klavierēm. "Dzīve pati iekārto, kur kas notiks. Tā pie šī galda sēžam ne tikai ēdot, bet dēls arī mācās, dažkārt spēlējam galda spēles.".

"Tā kā esam izbaudījuši, ko nozīmē gulēt viesnīcā, kur ir ģipškartona sienas un griesti, lamināts uz grīdas un logu rāmjos, sintētiska sega un spilvens, sapratām, ka savā mājā gribam maksimāli dabiskus materiālus. Tāpēc logu rāmji un durvis ir no koka, bet sienas ir apmestas, nevis apšūtas ar ģipškartonu," uzsver Artūrs un piebilst, ka mājas apkurināšanai izmantojot gāzi, kā arī elektrību – virtuvē ir apsildāmā flīžu grīda.

"Mums ir paveicies, ka, ceļot māju, nav bijis daudz nepatīkamu sarežģījumu, taču no viena mums neizdevās izvairīties. Izdomājām, ka uz griestiem ar speciālas tehnoloģijas palīdzību jāuzpūš ģipsis, jo tad veidojas interesanta faktūra. Taču ģipša masai izrādījās pārāk vāja saķere ar fibrolītu, tāpēc apmetums pēc pusgada nokrita, bet, kur nenokrita, vajadzēja noņemt. Pirms nedēļas pabeidzām griestu apdari, stiprinājumam izmantojot dekoratīvas koka sijas," savu nelāgo pieredzi atklāj mājas saimnieks. "Nevienam neiesaku uz fibrolīta likt apmetumu. Nezinu, vai bija pārāk smaga kārta vai tam, ka apmetums nokrita, bija cits iemesls, taču tagad ir sanākusi gandrīz vai laime nelaimē – jaunā griestu apdare man šķiet skaistāka nekā iepriekšējais variants." Iepriekšējais griestu apmetums saglabājies tikai tualetē.

Linda Mangule ir dzimusi un augusi muzikālā dzimtā. Viņas vecmāmiņa Ada Jurjāne bija mūzikas skolotāja un koru diriģente, arī māte izvēlējās tādu pašu specialitāti. Kad vajadzējis domāt, ko iesākt ar mīļu piemiņu – no vecmāmiņas mantotām klavierēm, kas, laika un žurku zobu sakostas, vairs nevarēja pildīt savu sākotnējo funkciju, Artūrs ieminējies, ka mūzikas instrumentam otru dzīvību varētu dot viņa labs draugs, lietpratīgs galdnieks. Tagad klavieru augšējā daļā ir iekārtots neliels bāriņš, klaviatūras vietā ierīkoti vairāki nodalījumi rēķinu un citu dokumentu uzglabāšanai, bet instrumenta apakšējā daļā sarindoti telpu uzkopšanai un trauku mazgāšanai paredzēti līdzekļi.

Tualete esot bijusi pirmā telpa mājā, kas tapusi gatava. "Meistari taču šeit strādāja, tāpēc vajadzēja parūpēties par viņiem," prātīgi spriež Artūrs. Flīzes esot iegādājušies "Hanzas flīžu tirgū".

Lindas māte ir aizrāvusies ar pāris kolekciju veidošanu. Istabā pie sienas dižojas nozīmīšu un arī Kindersurprise mantiņu kolekcijas. Lai neliela izmēra lietiņas varētu ērti aplūkot, Lindas tēvs esot uzmeistarojis nelielus metāla plauktiņus.

Dēla istabā uz vienas sienas uzlīmētas vairākas dekoratīvās tapetes, kas, kopā saliktas, veido pasaules karti. "Uz globusa tā nav tik pārskatāma," secina Emīla tētis.

Lai sportiskajām nodarbēm atvēlētajā telpā katru dienu nevajadzētu mainīt gaismekļus, spuldzes piesegtas ar dekoratīviem metāla aizsegiem.

Svarīgākais