„Mūsu mājas ir gan Rīgā, gan Berlīnē. Mans vīrs ir vācietis, bet es esmu latviete, un mēs mīlam abas šīs zemes,” uzsver talantīgā latviešu ērģelniece, daudzu starptautiska mēroga konkursu uzvarētāja Iveta Apkalna, kura kopā ar ģimeni - vīru Jensu Šūnemani un dēlu Pauli pirms atbildīgas koncerttūres bija atbraukusi uz Latviju.
Pavisam drīz - 9. maijā, kad tiks svinēta Mātes diena - Iveta Apkalna uzstāsies Rīgas Domā, lai priecētu klausītājus ar savu virtuozo ērģeļu spēli.
Mērķtiecīgā un darbaspējīgā mūziķe jau kopš agras jaunības ir iepazinusi dzīvi
dažādās valstīs. Iveta Apkalna ir studējusi Štutgartes Mūzikas un drāmas augstskolā, ar izcilību beigusi Londonas Cildhola mūzikas un drāmas augstskolas klavieru solistu klasi, vēlāk ar koncertiem uzstājusies slavenākajās Eiropas un Ziemeļamerikas katedrālēs, baznīcās un koncertzālēs, piedalījusies vadošajos mūzikas festivālos un saņēmusi mūzikas balvas, gūstot uzvaras nozīmīgos ērģeļmūzikas konkursos. Lai arī Ivetai Apkalnai izdodas sabalansēt laiku starp Rīgu un Berlīni, patlaban lielāko dzīves daļu viņa kopā ar ģimeni pavada dažādās koncertu norises vietās, dažādās zemēs un pārsvarā viesnīcās. „Šonedēļ uzstāšos Sanfrancisko (Amerikā), drīzumā plānoti koncerti Budapeštā, Maskavā, Luksemburgā un citur pasaulē. Es, par laimi, esmu cilvēks, kas ļoti ātri iedzīvojas jaunā vietā. Ir rūdījums, tāpēc nekādas problēmas nesagādā gulēt nepazīstamā gultā nepazīstamā viesnīcā. Tiesa, lai šajās telpās radītu sev tīkamu noskaņu, pārbīdu mēbeles vai arī paņemu līdzi kādu mīļu lietiņu no mājām, piemēram, spilventiņu.”
Mākslinieku ģimene pastāvīgi dzīvo Berlīnē, jo Vācija ir vieta, kur klasiskā mūzika visvairāk burbuļo, bet ļoti bieži esot arī Rīgā. „Vēlme pēc mājokļa manā dzimtajā zemē bija ne tikai man, bet arī Jensam, par ko man liels prieks,” uzsver Iveta Apkalna. Nu jau trešo gadu, būdami Rīgā, viņi apmetas 80 kvadrātmetrus plašā dzīvoklī skaisti izremontētā mājā pilsētas centrā.
Ar savu dzīvesbiedru Jensu Šūnemani viņa iepazinās zīmīgā vietā - Ķelnes filharmonijā. Talantīgajai latviešu ērģelniecei pirms atbildīga koncerta bija atvēlētas vairākas stundas mēģinājumam, bet augstu vērtētais un izcilais vācu skaņu režisors, kura kontā ir gan Midem Classic balva, gan Grammy Award, tieši tad izvietoja mikrofonus gaidāmajam orķestra ierakstam. Trīs dienas vēlāk - 14. februārī - esot devušies uz savu pirmo tikšanos, bet 2007. gada jūlijā svinējuši kāzas. Tagad abi ne tikai radoši izpaužas katrs savā jomā, bet arī audzina divus gadus veco dēlu Pauli, kuram pavisam drīz būs brālītis vai māsiņa. Iespējams, ka tuvākajā nākotnē piepildīsies vēl kāds Ivetas un Jensa sapnis - iegādāties nelielu mājiņu Portugālē, abu iemīļotā zemē, kurp devās savā pirmajā romantiskajā ceļojumā.
Rīgas dzīvoklī atrodas gan prestižas balvas, kuras latviešu ērģelniece Iveta Apkalna ieguvusi Eiropas un pasaules mēroga konkursos, gan arī viņas ierakstītie diski: Iveta Apkalna Live (2003), Touch down in Riga (2004), Prima Volta (2006) un Trumpet and Organ (2008). Ārpus kadra palicis vēl viens mūziķes ieskaņotais disks - Himmel&Holle (2004), par kuru viņa saņēmusi ECHO KLASSIK balvu kategorijā Gada instrumentālists. Šī balva pirmo reizi tās pastāvēšanas vēsturē tika pasniegta ērģelniecei (!).
Pie sava instrumenta - Šveices firmas AHLBORN ērģelēm - mūziķe tikusi nesen, līdz tam esot vingrinājusies baznīcās un katedrālēs. Uz Ivetas ērģelēm stāv viņai būtiskas lietas - baroka perioda vācu komponista, ērģelnieka un klavesīnista Johana Sebastiana Baha portrets, kā arī konkursos saņemtas balvas.”Zīmīgi, ka 2002. gadā saņēmu balvu kā labākā Baha skaņdarbu interpretētāja Royal Bank Calgary starptautiskajā ērģeļu konkursā Kalgari, Kanādā. Tas ērģelniekam ir augstākais novērtējums un liels pagodinājums.”
Viesistabā pie sienas izkārtota neliela, bet simboliska fotogrāfiju virkne. Tajās fiksēts viens objekts - ērģeles. „Neesmu skaitījusi, uz cik instrumentiem esmu spēlējusi, bet katrā koncertā (man to gadā ir no 40 - 50) iznāk iepazīties ar citām ērģelēm. Tas ir gan grūti, gan satraucoši, gluži kā pirmais randiņš ar mīļoto cilvēku. Te redzama tikai neliela daļa to ērģeļu, uz kurām esmu spēlējusi, ar ko man saistās īpašas koncertatmiņas vai kuras ir slavenas ērģeļmūzikas pasaulē. Instruments Dortmundes koncertzālē Vācijā - vienas no retajām ērģelēm, kas izbūvētas ārpus baznīcas vai katedrāles, tad ļoti greznas ērģeles Hallē, uz kurām spēlējis komponists Georgs Frīdrihs Hendelis un uz kurām man bija gods muzicēt, piedaloties Hendeļa festivālā, nu un, protams, Rīgas Doma ērģeles, kas man ir īpašas. Savulaik mans lielākais sapnis bija uz tām spēlēt. Pirmoreiz šis sapnis piepildījās 1997. gadā. Tad es devu solījumu, ka Rīgas Domā atgriezīšos vienmēr, kad vien būs iespēja un kad mani aicinās.”
„Rīgas dzīvokli ieturējām gaišās krāsās un skandināviskā interjera stilā, bet Berlīnes mājoklī, ko iekārtoja vīrs, valda pavisam cita krāsu gamma, piemēram, virtuvē - melnā ar zaļo, guļamistabā - bordo,” stāsta pazīstamā ērģelniece un priecājas, ka nejaušs gadījums viņas ģimenei ļāvis tikt pie tik jauka mitekļa Rīgas centrā.
Visu rakstu lasiet 13. marta izdevumā Māja