Pirms divpadsmit gadiem spēkavīrs Raimonds Bergmanis, tagad – Nacionālo bruņoto spēku rekrutēšanas un atlasescentra rekrutēšanas nodaļas vadītājs, kopā ar sievu Viktoriju nobrieda nopietnam solim – jauna mitekļa meklējumiem.
Tas prasīja diezgan ilgu laiku, jo vajadzēja samērot vēlmes ar finansiālajām iespējām. To, ka beidzot ir atrastas īstās mājas, abi esot izjutuši, ienākot kādā 1910. gadā celtā Mežaparka namā un apskatot tās otro stāvu. Kaut miteklis bijis ļoti nolaists, Bergmaņi sapratuši, ka vieta ir ideāla – visapkārt priedes, svaigs gaiss un klusums, bet līdz Rīgas centram vien pārdesmit minūšu. Iegādājušies šo īpašumu un 160 kvadrātmetru plašo otro stāvu sākuši pārveidot par savu mājokli. Tagad septiņu istabu vietā (iepriekš tas bijis komunālais dzīvoklis) ir četras: dzīvojamā istaba, divas bērnistabas, guļamistaba, virtuve, kā arī plaša halle.
Šeit mīt Bergmaņu ģimene - Viktorija un Raimonds ar bērniem – meitu Martu, Rīgas 49. vidusskolas 7. klases skolnieci, jaunāko dēlu Arnoldu, kuram rit ceturtais gads un vecāko dēlu Teodoru, kurš mācās tajā pašā skolā, kur māsa, tikai 4. klasē.
"Palauzot galvu un, protams, arī ieguldot naudu, no bezcerīgiem mitekļiem var uztaisīt labu labo. Tikai vajag drosmi kaut ko tādu uzsākt un vīziju, kā mājoklis izskatīsies pēc pārbūves," prātīgi spriež Raimonds Bergmanis.
MEITAS ISTABA. Arī šajā telpā ir pragmatiski izmantota niša, kas atrodas zem jumta slīpuma, – tajā iebūvēta sekcija, kur ir gan daudzi dažāda izmēra plaukti, gan atvilktnes. Blakus atrodas sienas skapis, kas veidots vienotā stilistikā ar sekciju. Abas mēbeles darinājuši Limbažu galdnieki, kurus esot ieteicis Bergmaņu kaimiņš.Viktorija atklāj, ka, gaidot trešo bērnu, ar vīru sprieduši – tam dzimumam, kurš dominēs, atdos lielāko, tātad, Martas istabu. Taču vecāku plāns neesot realizējies, jo dēliem viņu nelielā istaba patīkot tik ļoti, ka viņi nemaz nevēlas pārcelties uz plašākiem apartamentiem.
"Guļamistabā gribējām gaišas sienas un gaišas mēbeles, jo tajā iespīd tikai vakara saule," izvēli pamato Viktorija un piemetina, ka par to, kuru telpu kādos toņos ieturēt, esot domājusi viņa. "Mani interesē interjera dizains, esmu gājusi arī kursos. Bet tad secināju, ka pašizglītības ceļā spēju daudz vairāk gūt. Nopirku specializētas grāmatas, žurnālus, pētīju, arī sēdēju te vienā, te otrā istabā un prātoju, kā tās krāsot, lai blakus telpu sienas neēstos. Izrādās, ka mana izvēle bijusi veiksmīga, jo, kad nesen veicām remontu, sienas visās istabās nokrāsojām tādas pašas kā iepriekš." Attēlā redzamo mūsdienīgo kumodi no bērza, alumīnija un stikla esot taisījuši Limbažu prasmīgie galdnieki. Viktorija savā guļamistabā jūtoties kā ligzdiņā, tāpēc uz kumodes un citām virsmām sarindojusi sev tuvas un mīļas lietas: bērnu un ģimenes fotogrāfijas, vīra vestas koka figūriņas, kas atceļojušas no Maurīcijas, Malaizijas un citām pasaules malām, kurp uz spēkavīru sacensībām savulaik devās Raimonds Bergmanis.
Bergmaņu dzīvoklī visiem logiem ir oša koka rāmji, arī durvis darinātas no šī materiāla, savukārt grīdas segumam izmantots augstas klases lamināts. Tāpēc, ka tā ir skaistāk un kvalitatīvāk. Raimonds nosmej, ka dažs viņam esot teicis, kāpēc viņš tik ļoti tērējoties, piemēram, izmantojot osi kāpņu un priekšnama skapju taisīšanai, arī grīdas līstes varētu būt lētākas. Taču mājas saimnieks uzskata, ka skopais maksā divreiz, tāpēc viņš ir gatavs kādu laiku paknapināties, lai iznākums būtu efektīgs un kvalitatīvs.
Virtuvi neliekuļojot var saukt par mājīguma iemiesojumu. Šis efekts panākts gan ar veiksmīgi izvēlētām krāsām, gan pārdomāti novietoto virtuves iekārtu (tā esot pasūtīta salonā Larme), gan gaismekļu virknējumu un daudzu jauku interjera priekšmetu klātbūtni (tumšos māla traukus tradicionāli iegādājoties amatnieku gadatirgos Brīvdabas muzejā, kā arī atrodot citviet, piemēram, krūze ar košo zīmējumu iekritusi acīs lielveikalā Maxima). Viktorija stāsta, ka nesen ģimenei bijis zīmīgs notikums – pie gaiša koka apaļā galda ticis novietots krēsls jaunākajam dēlam Arnoldam, kas darināts pēc tāda paša modeļa kā pārējo ģimenes locekļu sēžamie. "Tā sanācis, ka šis krēsls ir lielāks par pārējiem – īsts tronis.".
Viktorijai piemīt talants saskatīt ikdienišķu lietu skaistumu un funkcionalitāti. "Plānojot telpas, nolēmām, ka nogriezīsim kādu kvadrātmetru virtuvei, lai varētu ierīkot saimniecības telpu. Iepriekšējā miteklī ļoti izjutām tās trūkumu, bet šobrīd esam ļoti apmierināti, jo ir kur nolikt saldētavu (tur mums ir gan ogas, gan garšaugi, gan sēnes un gaļa, ko iepērkam pie pazīstamiem zemniekiem) un vairākas saimniecībā nepieciešamas lietas, kas, novietotas virtuvē, radītu haosu un pieblīvētību," spriež Viktorija.
VIESISTABA. Tajā pirmā mēbele bijis antikvārs skapis, kas pēc restaurēšanas izskatījies tik dižciltīgi, ka vajadzējis palauzīt galvu, kur atrast skapim līdzvērtīgas mēbeles. Risinājums nācis pēc kāda laika. "Izrādījās, ka kaimiņš ir meistarīgs galdnieks. Viņš no kvalitatīviem materiāliem uztaisīja galdu, televizora plauktu un trauku skapi tieši tādā pašā stilistikā, kādā ieturēts antikvārais skapis," skaidro Viktorija. Tikpat liels prieks esot par vēl kādu realizētu sapni – par kamīnu. Tas ierīkots vietā, kur iepriekš bijusi podiņu krāsns, ko vajadzējis nojaukt, jo iepriekšējie īrnieki krāsnis kurinājuši ar akmeņoglēm, tāpēc podiņi, kā teicis meistars, vairs nav bijuši lietojami.
Plašā viesistaba pāraug nišā, no kuras pa lielajām, stiklotajām durvīm var nokļūt uz balkona. Mājokļa saimnieki esot kādu laiciņu domājuši, kā izmantot šo nišu, līdz nosprieduši, ka tā būtu piemērota vieta telpaugiem, jo ir daudz gaismas. Vienā nišas spārnā slejas līdakastes pīķi un zaļo spatifila, bet otrā krāšņi zied orhidejas, kuras sievai parasti dāvinot Raimonds.
Flīzes vannas istabai pirktas kādāflīžu salonā Baznīcas ielā, izlietne esot PAA ražojums. Viktorija zina teikt, ka šai telpai neesot piemērota dzeltena krāsa, jo uz tās fona cilvēks slikti izskatoties un tas viņu negatīvi ietekmējot.
"Pērn gleznotājs Jānis Anmanis man uzdāvināja gleznu. Sarunājām, ka bērni ies pie viņa mācīties gleznot. Mākslinieks uzrunāja mani, ka gribot gleznot manu portretu. Tajā laikā baroju jaunāko dēlu Arnoldu, tāpēc tikām uzgleznoti abi," atklāj Viktorija. Taču Bergmaņu ģimenes mājoklī pie sienas ir cits gleznotāja Jāņa Anmaņa darbs – afrikāņu sievietes portrets. "Netipisks šā mākslinieka rokrakstam," vērtējoši saka Viktorija. "Mani iedvesmo viņa gleznas.".
Balkons esot Raimonda izlolota ideja, jo iepriekš tas tur neesot bijis. Gada siltajos mēnešos uz balkona dažkārt tiekot baudīta rīta kafija vai arī Mežaparka ainava un klusums. Viktorija atklāj, ka ar nepacietību gaidot, kad nokusīs sniegs, jo dārzā, kas redzams no balkona, esot sastādījusi dažādu krāsu peonijas un arī citus augus.