Dzīvoklis ar raksturu

29. janvārī kinoproducents Bruno Aščuks un kinokritiķe un reklāmas speciāliste Žanete Aščuka varēja atzīmēt zīmīgu jubileju – šajā datumā apritēja 15 gadu, kopš viņi mīt kultūrvēsturiskā piemineklī – jūgendstila namā Alberta ielā, kas celts 1908. gadā pēc vācu arhitekta Hilbika projekta.

Bruno un Žanete laulībā nodzīvojuši jau vairāk nekā 30 gadu. Šajā savienībā ir dzimuši trīs bērni – Agnese, Indars un Alise, kas nu jau visi ir pieauguši, ar savām ģimenēm un bērniem (jaunākai meitai Alisei atvasīšu vēl nav, šovasar viņai būs kāzas Latvijā, pirmoreiz tās tika svinētas nelielā tuvinieku lokā Amerikā, kur patlaban viņa dzīvo). Kad bērni izspurdza no vecāku ligzdas, Žanete ar vīru nolēma adoptēt puisīti. Tagad Andrītis kopā ar saviem audžuvecākiem mīt plašajā dzīvoklī, bet pārējie ģimenes locekļi – arī Aščuku četri mazbērni (drīz pasaulē nākšot piektais) – ir bieži viesi šajās mājās.

Kad Žanetes un Bruno bērni bijuši mazi, ģimene esot izbaudījusi dzīvi gan Rīgas centrā kādā koka namā ar tualeti ārā, gan komunālajā dzīvoklī Latgales priekšpilsētā. "Tur nebija slikti, mitinājāmies trijās no četrām šā mājokļa istabām. Bijām gatavi savai kaimiņienei sameklēt citu dzīvesvietu, bet par šādu variantu nevarējām vienoties ar saimnieku, tāpēc sākām sev meklēt citu mitekli," stāsta Žanete. "Mums ļoti palaimējās, ka mākleris parādīja šo dzīvokli Alberta ielā, kuru iepriekš bija dalījušas trīs ģimenes. Lieki piebilst, ka mājoklis bija bēdīgā stāvoklī, tāpēc vajadzēja ņemt kredītu remontam."

156 m2 lielajā dzīvoklī ir sešas istabas (viesistaba, guļamistaba, bibliotēka, jaunākās meitas Alises istaba, Andrīša istaba un Bruno kabinets), virtuve, vannas istaba un plašs priekšnams. Visas šīs telpas tika soli pa solim atjaunotas, saglabājot tās vērtības, kas rodamas augstas klases arhitektu un būvmeistaru celtā mājoklī.

Tas, ka dzīvoklī varēs iekārtot katram bērnam savu istabu, Aščukiem šķitis sapnis. Bruno atceras, ka līdz 20 gadu vecumam dzīvojis vienā istabā ar saviem vecākiem komunālajā dzīvoklī. "Mums viss ir nācis ļoti grūti, jo dzīvokļa iekārtošana un remonts prasīja daudz līdzekļu. Tomēr esam nosolījušies – kad varēsim to atļauties, atjaunosim zīmējumus uz griestiem, kuriem šobrīd virsū uzlīmēts speciāls audums."

Dzīvokļa iekārtošanai izmantotas gan no vecmāmiņas mantotas mēbeles, gan antikvariātos atrastas, gan arī speciāli pasūtītas. "Var tikai priecāties, ka tajā laikā, kad visi meta laukā vecmāmiņu laika mēbeles, tās aizstājot ar 70. un 80. gados ražotajām skaidu saplākšņa mēbelēm, mūsu ģimene to neizdarīja. Šīm lietām nāk līdzi īpašs ģimenisks siltums. n

***

ATRADUMS. "Ne vienmēr varam atļauties nopirkt to, ko ļoti gribas. Tad nākas iztikt ar to, kas ir, un cerēt, ka nav tālu tas laiks, kad tiksim pie kārotā. Protams, ir arī tā, ka konkrēti zinām, kas mums vajadzīgs, skraidām pa antikvariātiem un atrodam," stāsta Žanete un piemetina, ka vienā no antikvariātiem esot izdevies atrast apjomīgu rakstāmgaldu, kādu viņi vēlējušies, un ērtu krēslu. Atjaunoti tie teicami kalpojot vēl šobaltdien.

BIBLIOTĒKA. Otra lielākā telpa dzīvoklī ir 25 kvadrātmetrus plašā bibliotēka. Kreisajā pusē pie sienas ir kādreizējā Nacionālā teātra aktiera Ivara Sietiņa taisīts oškoka grāmatu plaukts, gar otru sienu – cita galdniekmeistara darināts grāmatu skapis ar vairākām stiklotām durvīm, aiz kurām tiek glabātas saudzējamākās grāmatas un dažādas ģimenes relikvijas un piemiņas lietas. Bibliotēkas vidū – no Žanetes vecmāmiņas mantots galds, uz kura, tāpat kā vecmāmiņas dzīves laikā, vienmēr esot vāze ar puķēm.

PIRMĀ MĒBELE. Izvelkamais dīvāns esot bijusi pirmā jaunā mēbele jūgendstila mājas dzīvoklī. "To ļoti kvalitatīvi uztaisīja galdniekmeistars no Jelgavas. Dīvāns ir izturējis daudz – ne viena vien bērna dzīvelīgumu, taču joprojām izskatās kā jauns. Tiesa, tagad viens tā spārns ir nedaudz cietis no kaķa nagiem. Vajadzēs sameklēt meistaru un lūgt, lai pārvelk mēbeļaudumu.".

PIEMIŅA. Žanetes un Bruno guļamistabā uz naktsskapīša novietots Žanetes vecmāmiņas un vectētiņa foto. "Vecmāmiņa man ir ļoti būtisks cilvēks – viņa mani uzaudzināja.".

BUDUĀRA VĒSMAS. Guļamistabai buduāra noskaņu piešķir veikalā "Mēbeles no Holandes" iegādātais sekretērs un pufs. "Dažkārt sekretēru izmantoju, kad gribas mierīgā noskaņā ar roku uzrakstīt vēstuli. Protams, tas notiek ļoti reti," nosaka Žanete.

VIENĀ RINDĀ. "Mums ir daudz grāmatu, tāpēc ir svarīgi, lai tām varētu viegli piekļūt. Šā iemesla dēļ lūdzām galdniekiem, lai plaukti būtu tik plati, ka grāmatas var novietot tikai vienā rindā," atceras Žanete.

DIVDESMITO GADU STILISTIKĀ. Bruno un Žanetes guļamistabā atrodas no Žanetes vecāsmātes mantotas, pagājušā gadsimta 20. gados ražotas ozolkoka mēbeles: gulta un naktsgaldiņi. Tās, protams, ir restaurētas.

MĀJĪGI. Siltos toņos iekārtotajā virtuvē iekārta darināta no dabīgā koka.