Krēsla renesanse

"Atsvaidzinot vecās mēbeles, telpai iespējams piešķirt citu izskatu un auru," norāda SIA Art Express dizainere Zane Skalberga.

"Krēsls, ja tas taisīts no koka, ir viena no tām mēbelēm, kas visātrāk nodilst, tāpēc katrs, kurus tas neapmierina, liekot lietā iztēli un prasmi un izmantojot dažādas krāsas, lakas, audumus un papīru, var mainīt krēsla izskatu.".

"Ja koka krēsls bijis pārklāts ar laku, tad, lai tam varētu uzklāt jaunas krāsas kārtu, mēbele vispirms jānotīra ar smilšpapīru. Pēc apstrādes virsma kļūs raupjāka un krāsai būs, kur pieķerties," ar pirmo soli krēsla pārtapšanā iepazīstina dizainere.

"Ja gadu gaitā izsēdēts mīkstais polsterējums vai nodilis audums, ar ko pārvilkts sēdeklis, tad šis audums jānoņem un polsterējums jānomaina, piegriežot porolonu pēc iepriekšējā parauga. Pēc tam sēdekli un muguras atzveltni (ja tā ir polsterēta) apvelk, izmantojot mēbeļu skavotāju vai dekoratīvas kniedes."

Ja patīkot krēsla līdzšinējais izskats, tāpēc negribas to mainīt, bet atjaunošana ir nepieciešama, vispirms ar smilšpapīru noņem veco laku un krāsu, tad uzklāj jauno. Izvēloties krāsu, noteikti jāpievērš uzmanība tam, vai krāsa ir noturīga – tāda, kas nesmērē. "Klasiskā interjerā iederēsies vecināts krēsls. Mēbeli pēc apstrādes ar smilšpapīru vispirms noklāj ar gaišāku krāsu, pēc tās nožūšanas uzsedz tumšāku toni un tad pārklāj ar laku, kas pēdējai krāsas kārtai liks sasprēgāt."

Dizainere iedrošina, ka krēslu nav jābaidās veidot krāšņu, košu un raibu, jo tā nav liela un masīva mēbele, kas telpu var padarīt pārāk uzbāzīgu. "Pie vienkārša galda vienmēr labi izskatīsies krāsains un interesants krēsls. Ja nav iedvesmas krāsošanas darbiem, var uzšūt svārciņus no istabas interjeram, piemēram, aizkariem, dīvāna pārklājam vai galdautam, pieskaņota auduma. Arī plastmasas vai metāla krēslus var atjaunot, tikai jāizvēlas šiem materiāliem piemērota krāsa."

Ar kolāžām vai gleznojumiem

"Ja mērķis ir krēslu pārvērst līdz nepazīšanai, tad veidu, kā to padarīt oriģinālu, netrūkst," uzsver dizainere. "Mēbeli visā tā apjomā var krāsot dažādās krāsās – to veidot raibu, kontrastainu, melnbaltu, svītrainu, pumpainu vai ar zīmējumu. Ar papīra līmlenti var izveidot interesantas formas rakstus, kurus nokrāso vienā vai vairākās tonalitātēs. Kad noplēš līmlenti, atklājas daudzkrāsains raksts."

Speciāliste iesaka pamēģināt veidot kolāžas no žurnāliem, avīzēm, vecām recepšu grāmatām vai bērnu lasāmgrāmatām (protams, ja nav žēl tās ziedot). Receptes un fotoattēlus var arī nokopēt ar kopējamo aparātu (to var izdarīt veikalos, kur šo pakalpojumu sniedz). Kopijas var ietonēt – zilā, sarkanā vai citā krāsā, motīvus samazina vai palielina, pēc tam izgriež. Tad visas krēsla koka daļas noslīpē. Motīvus ieziež ar līmi, ļauj tai ievilkties. Samirkušās kopijas uzliek uz krēsla koka daļām, ar suku nolīdzina. Aplīmē visu krēsla konstrukciju. Krēsla kājām un spraišļiem piegriež mazākus motīvus. Pielīmētajām kopijām ļauj pilnīgi nožūt, un visas aplīmētās virsmas noklāj ar bezkrāsainu laku. "Pārveidojot krēslu, svarīgi atcerēties, ka sēdekļa daļu nevajadzētu veidot pārāk reljefainu, jo tad mēbele kļūs neērta, zaudēs savu pamatfunkciju. Ja gribas rotājumus, dekoratīvās un reljefās faktūras var veidot uz atzveltnes mugurpuses un krēsla sāniem vai kājām. Tāpat var ļaut, lai mēbeli, ja tā kalpo bērnistabā, apglezno šīs istabas lietotāji – bērni. Par viņu zīmējumiem droši var apgalvot, ka tie būs oriģināli.

***

Izsmalcināts apsūbējums

Materiāli: metālpulveris – sudraba, zelta vai vara krāsā, pernica, bezkrāsaina laka, melna un brūna akrila krāsa un krēsls.

Darbarīki: ota un suka (abas mīkstas), šķēres un drāniņas.

Darbu secība: krēslu divas reizes gruntē ar akrila krāsu. Tad veic patinēšanu. Ar otu plānā kārtā uzklāj pernicu, ļauj nožūt, kamēr virskārta ir viegli mitra. Ar pirkstu galiem paņem metālpulveri un to izkaisa pa krāsoto virsmu. Viegli uzspiežot, ļoti plāno metāla pulveri izdala pa krēsla virsmu, ieziež ar mīkstu otu vai drāniņu. Beigās virsmu noklāj ar laku.

***

Pārvilkts sēdeklis un patinētas kājas

Materiāli: koka krēsls baroka stilā, matēta mākslinieku akrila krāsa spilgtā tonī gruntēšanai un balta krāsa, vidēji graudains smilšpapīrs, bieza zīda vai tvīda audums krēsla pārvilkšanai, 3–4 metrus gara lente slīpā griezumā, tekstila līme.

Darbarīki: otas, lielas kniepadatas, šķēres, skavu pistole.

Darbu secība: krēslu gruntē ar krāsainu akrila laku tā, lai vietām cauri spīdētu koks. Ļauj nožūt un tad ar otu paņem nedaudz balto krāsu, viegli un neregulāri velk pār krēslu. Jābūt redzamam tikai nelielam krāsas pieskārienam. Krāsai ļauj labi nožūt. Vietās, kur krāsas slānis biezāks, to noslīpē ar smilšpapīru, lai būtu redzams neapstrādātais koks. Krēsli izskatīsies īpaši labi, ja to vēl noklās ar bezkrāsaino vasku un pēc tam nopulēs.

Nākamais solis – sēdekļa pārvilkšana. Audumu piegriež ar 10 cm uzlaidi. To uzliek uz sēdekļa polstera un izlīdzina. Audumu gar malām piesprauž ar lielām kniepadatām. Vispirms audumu piesit krēsla priekšējai malai, tad pretējai malai. Audums vienmēr jānostiepj un jāraugās, lai tas nekrunkotos. Pēc tāda paša principa pārvelk muguras atzveltni. Auduma malas, kas paliek pāri, jānogriež precīzi gar malām. Virs skavām vai nagliņām visapkārt ar tekstila līmi uzlīmē slīpā diegā piegrieztu lenti.

***

Ar vecas pavārgrāmatas lappusēm aplīmēts

Materiāli: pavārgrāmata ar attēliem, koka krēsls, matēta, bezkrāsaina laka, smilšpapīrs un galdnieku līme.

Darbarīki: ota, mīksta suka un šķēres.

Darbu secība: receptes un fotoattēlus nokopē ar kopējamo aparātu (to var izdarīt veikalos, kur šo pakalpojumu sniedz). Kopijas var ietonēt – zilā, sarkanā vai citā krāsā, motīvus samazina vai palielina, pēc tam izgriež. Tad visas krēsla koka daļas noslīpē. Motīvus ieziež ar līmi, ļauj tai ievilkties. Samirkušās kopijas uzliek uz krēsla koka daļām, ar suku nolīdzina. Aplīmē visu krēsla konstrukciju. Krēsla kājām un spraišļiem piegriež mazākus motīvus. Pielīmētajām kopijām ļauj pilnīgi nožūt, un visas aplīmētās virsmas noklāj ar bezkrāsainu laku.

Raksta tapšanā izmantota T. Aihorna grāmata Mūsdienīgs interjers