Jauniešu dzīvoklis

© Jānis Saliņš F64

"Pašiem savs dzīvoklis rada drošības izjūtu, jo kļūsti neatkarīgs no mājokļa izīrētāja garastāvokļa, vēlmēm un prasībām," uzsver plaša divistabu dzīvokļa saimnieks Teikā Edgars Ozols, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vecākais referents.

2004. gadā atnākot uz Rīgu studēt, viņš iepazina gan Policijas akadēmijas kopmītņu spartiskumu, gan īrētu miteklīšu šaurību un bezpersoniskumu.

LĒMUMS. Pāris gadu vēlāk uz galvaspilsētu pārcēlās arī Edgara vidējais brālis Oskars, lai mācītos par arhitekta palīgu Rīgas celtniecības koledžā. Sākumā viņš apmetās pie mātesmāsas, bet kopš jūlija trijotne – Edgars ar draudzeni Anitu un brāli Oskaru – dzīvo savā jaunajā miteklī 50. gados celtas ēkas pēdējā stāvā. "Dzīvokli mums nopirka vectēvs. Bez viņa finansiālā atbalsta mēs to nebūtu varējuši izdarīt," atklāj Edgars. Savukārt atrast dzīvokli esot palīdzējis mākleris. "Mēs to gribējām Juglas, Purvciema vai Teikas rajonā, lai nedēļas nogalēs varētu ātrāk aizbraukt līdz vecāku mājām Tūjā [tur mīt Edgara un Oskara ģimene] un Augstrozē [tur atrodas Anitas vecāku mājas].

KLASISKS. Viesistaba, kura vienlaikus ir arī Oskara guļamistaba, ieturēta klasiska interjera stilā. Reprezentabls rakstāmgalds (tas gatavots no dabiskā koka pēc Oskara skicēm), lakoniskas formas sekcija (tā esot atceļojusi līdzi no Edgara un Anitas iepriekšējā mitekļa) un apjomīgs dīvāns ar dekoratīvu spilvenu rindu (šī mēbele iegādāta Valmierā, bet ražota Lietuvā).

Bez datora vairs nav iedomājams neviens mūsdienīgs mājoklis. Oskaram tas nepieciešams mācībām – informācijas ieguvei, bet visiem kopā – izklaidei, jo kā gan iztikt bez portāla www.draugiem.lv.Uz palodzes novietoti vairāki telpaugi. Anita sāk pamazām "apzaļumot" jaunās mājās.

Kā Rīga vēl nav gatava, tā arī jauniešu dzīvoklis pakāpeniski pārtop par viņu mājām. Pusgads ir pārāk īss laika sprīdis, lai no mitekļa pazustu tā iepriekšējā saimnieka aura. Taču Edgars, Anita un Oskars ir apņēmības un ieceru pilni piešķirt savam mājoklim jauku, savdabīgu un harmonisku gaisotni. Un to iespējams izdarīt arī ar skaistu piemiņas lietu palīdzību.

Anita, pusgadu saimniekojot jaunā dzīvokļa virtuvē, ir pārliecinājusies, ka iepriekšējais mājokļa īpašnieks ir ļoti pārdomāti novietojis skapīšus, plauktus, ledusskapi un galdu. "Saimniekojot nav jāsper lieki soļi," saka Anita un piebilst, ka viņai patīkot arī platās koka palodzes, uz kurām ir vieta gan telpaugiem, gan augļu traukiem.

"Pērn valsts svētkos 18. novembrī mums bija sālsmaizes ballīte, kad dzīvokli ieradās apskatīt mūsu vecāki. Līdz tam to kārtīgi novērtējis bija tikai vectēvs, jo viņš taču nevarēja pirkt kaķi maisā," prātīgi spriež Edgars, bet Anita viņu papildina, sakot, ka radi un draugi par mājokli esot izteikušies atzinīgi. "Vienīgi kāda no manām draudzenēm ieminējās, ka ērtāk būtu bijis, ja galda virsma atrastos vienā līmenī ar palodzi. Bet tas jau nav nekas nelabojams." Jauniešiem ir arī apņemšanās pārkrāsot radiatorus. Iepriekšējais saimnieks tos katrā telpā bija nokrāsojis spilgtā krāsā. Virtuvē radiatori tagad rotājas Austrijas karoga krāsās.

Svarīgākais