Vīrišķīga vide

Motokluba "Vēja brāļu ordenis" prezidents Aivars Freimanis, plašāk pazīstams kā rokeris Frīdis un Latvijas karaoke tēvs, jau ilgāk nekā divdesmit gadus dzīvo Mārupē.

Vispirms – vecāku vienstāva ķieģeļu mājiņā, bet pēc tam sācis pamazām paplašināt savu dzīvestelpu, piebūvējot pa stāvam klāt. Tagad mājai ir trīs stāvi un aptuveni 270 kvadrātmetru.

RACIONĀLS PLĀNOJUMS

Padomus dizaina jautājumos Aivaram pa reizei esot devis viņa draugs Uģis Pīrss, kuram piederošajā salonā pirktas tapetes mājai. "Man bija skaidrs, kādu gribu katru telpu, – balstījos uz racionāliem apsvērumiem," stāsta rokeris. "Es uzskatu, ka telpu nevajag pieblīvēt ar mēbelēm, jo tādējādi iespējams saglabāt plašuma sajūtu." Frīdis nosmej, atceroties, kā tapusi sekcija dzīvojamā istabā. "Modeli es noskatīju kādā mēbeļu veikalā. Man patika sekcijas dizains, bet nepatika cena – 1300 latu. Mums kaimiņos ir galdnieku darbnīca, kur šo mēbeli uztaisīja par 300 latiem. Viss jau ir tepat uz vietas Mārupē, tāpēc nav nekur tālu jābrauc." Domājot par komfortu, mājas saimnieks dzīvojamai istabai izvēlējies trīs dažāda lieluma dīvānus ar apjomīgiem spilveniem. Tapetes esot iegādātas salonā Siena, uz grīdas klāti priedes dēļi.

MĀJAS PRIEKŠROCĪBAS

"Pirms tam dzīvoju blokmājā Purvciemā divistabu dzīvoklī. Tur nevarēja ne skaļāk paklausīties mūziku, ne arī bija, kur likt motociklu. Tas stāvēja pie vecākiem Mārupē, pēc javiņas vajadzēja iet trīsarpus kilometrus kājām," atceras Aivars Freimanis. "Gribēju lielāku plašumu un neatkarību, tāpēc nolēmu celt piebūvi vecāku mājai. Paši ar tēvu ielējām pamatus, pārējos darbus uzticējām profesionāļiem. Tik labi kā meistari es šajā jomā neorientējos, esmu speciālists mašīnu lietās, tāpēc, pats ceļot māju, tikai pazaudētu laiku un sačakarētu materiālus. Katram ir jādara tas, ko viņš labāk prot.".

PĀRSKATĀMI

"Manās mājās gandrīz visas mēbeles ir taisītas pēc pasūtījuma," saka Frīdis, -rādot uz apavu un virsdrēbju skapi priekšnamā. Šajā telpā ir vēl divi skapji, kur uzglabāt apavus, jo mājā ir gana daudz to valkātāju.

PĒCTECĪBA

Istabā, kur savulaik mitis Aivars, tagad dzīvojot viņa vecākais dēls, taču rokera paša rokām taisītā mēbele – plauktu un skapīšu sistēma – vēl joprojām kalpo. "Tas ir mans mūža darbs. Neko tādu vairs neesmu gatavs atkārtot," nosaka mājas saimnieks. "Mēs tagad šeit dzīvojam vīru pulciņš: divi mani vecākie puikas, māsas puika un es.".

TEORIJA PAR AIZKARIEM

"Redzi, ārā ir gaišs, iekšā – tumšs, tāpēc ir jābūt kādai robežšķirtnei, kas abas šīs vides atdala. Aizkari samazina intensitāti gaismai, kas ieplūst no ārpuses, līdz ar to iekštelpas kļūst mājīgākas. Žalūzijas man ir tikai vannasistabā, jo tur ir pārāk mitrs, lai liktu aizkarus," klāsta Aivars Freimanis. Ādas ir Aivara tēva sagādātas. "Viņš bija kaislīgs mednieks. Nu tēvam jau ir 78 gadi. Cienījams vecums.".

MOČU KRĀSĀ

Ienākot Freimaņa mājā, vispirms nokļūst virtuvē, kurā dominē sarkana krāsa un pelēki metāliskie toņi. "Man tie patīk, jo līdzinās "močiem" raksturīgajam krāsojumam. Ne velti es virtuves iekārtas durvīm izvēlējos toni, kas saucas Harley–Davidson." Šo mēbeli mājas saimnieks esot pasūtījis pie vietējiem meistariem Mārupē, ietilpīgais ledusskapis esot ražots Amerikā. "Kad mājas būvei piesaistīju profesionāļus, viņi vannasistabai un virtuvei nomainīja grīdas segumu, ko es pirms tam biju licis, īsti nezinādams, kā tas pareizi jādara. Tagad viss ir, kā nākas – zem flīzēm ir gan putuplasts, gan stiegrotās pārsedzes.".

KĀ SENČIEM

"Šī man ir gan darbistaba – vienreiz nedēļā apsēžos pie kompja un kaut ko padaru –, gan bibliotēka – te plauktos esmu salicis grāmatas –, gan atpūtas telpa, kur tiekos ar draugiem," tā mansarda istabu raksturo Aivars Freimanis. Pie vietējiem galdniekiem pasūtītajiem plauktiem ir vecināta koka faktūra, jo šajā telpā gribējis tādas mēbeles, "kādas bijušas vecos laikos mūsu vectētiņiem". "Tāpēc grāmatu skapis ir nevis svaigas priedes, bet zaļgana pelējuma krāsā," joko mājas saimnieks. Ādas dīvānu grupu esot pircis no pazīstamiem cilvēkiem par izdevīgu cenu, bet oriģinālais galdiņš ar koka kāju un stikla virsmu esot poļu rokeru dāvana Aivaram 50 gadu jubilejā. "Es vēl līdz šim brīdim brīnos, kā viņi ar močiem varēja atvest šo galdu.".

DAŽĀDĪBA

Uz virtuves sienām līmētas tapetes ar atšķirīgu rakstu. "Tas tāpēc, lai, sēžot pie galda, būtu, kur piesiet acis. Ja esi monotonā, viendabīgā vidē, nav nemaz interesanti. Tādēļ man patīk īru krogi, kuros ir tik raibs interjers, ka, tajos uzturoties pāris stundu, visu laiku ieraugi kaut ko jaunu." Varenā sija pāri virtuves griestiem esot saglabājusies no Aivara Freimaņa dzīves perioda, kad mājas ballītēs dejots tā, ka griesti līgojas. "Lai nevibrētu sijas zem apmetuma, vēl papildus šķērsām stiprinājām šo siju.

Pirms kāda laika esot nomainītas kāpnes, jo iepriekšējās savu mūžu jau nokalpojušas. Pakāpieni ir no finiera, bet balsts – no metāla. Priekšnama sienas, bēgot no monotonuma, krāsotas koši zaļā un oranžā krāsā, bet vannasistabas un tualetes durvis – violetā tonī.

DZĪVS UN ELPO

Guļamistabai Freimanis ir izvēlējies zilas krāsas tapetes, kas kombinētas ar "Zundas mēbelēs" pirktās gultas, skapja un kumodes dzeltenajiem toņiem. "Dodu priekšroku kokam, jo tas ir dzīvs materiāls, kas elpo. Ieej malkas šķūnītī, un to sajutīsi," savu izvēli pamato Frīdis. "Man nevajadzēja ekskluzīvus materiālus. Tiem jābūt praktiskiem un par saprātīgu cenu. Es nedzenos pēc brendiem, māja ir diezgan ekonomiski taisīta.".

PIEMIŅA

"Te daļa "Vēja -brāļu ordeņa" ir kopā ar cīņu biedriem lietuviešiem, kad mēs braucām uz Hamburgu, kur tika svinēta Harley–Davidson simts gadu jubileja," stāsta "Vēja -brāļu ordeņa" prezidents.