Ebreju virtuves restorāns Menora atrodas nelielās telpās, kurām dizaina iekārtojums veidots askētiskā stilā zilos, baltos un brūnos toņos.
Tos lieliski un neuzkrītoši papildina ebreju reliģijas un Izraēlas valsts simbolika – Dāvida zvaigzne, ko veido divi sakrustoti trijstūri, un citi reliģiski akcenti.
Īpašu pievienoto vērtību un šarmu restorānam piešķir ar lielu rūpību tapušie ebreju virtuves ēdieni, kas ir vienkārši un gatavoti pēc šīs tautas vēsturiskajām tradīcijām. Restorāna Menora īpašniece Diāna Rezņikova stāsta, ka restorāns darbojas jau piekto gadu vietā, kur pirms tam bijis ebreju virtuves restorāns. Jaunā īpašniece nolēmusi veikt nelielus dizaina pārkārtojumus, taču galvenais – piedāvāt apmeklētājiem izcilu un tradīcijām bagātu ebreju mājas virtuvi. Baudot maltīti, interesenti klātienē var iepazīties ar restorāna dizainā ietvertajiem ebreju tautas reliģijas elementiem, kā arī vienlaikus smelties jaunu informāciju par tās kultūru, vēsturi un gaumi. D. Rezņikova plāno nākotnē nedaudz mainīt telpu dizainu, izvēloties sienām citādu, siltāku krāsojumu, bet saglabājot tradicionālo zilo un balto krāsu.
Restorāna lepnums ir 10 īpašie ēdieni. Katram ir sava vēsture, un ar tiem parasti vēlas iepazīties restorāna apmeklētāji. To klāstā ir pildīta karpa, mājas foršmaks, humuss, hacilim (baklažāni), šakšuka (cepta ola ar tomātiem), falafels (eļļā ceptas bumbiņas), buljons ar knēdeļiem ebreju gaumē, čolnts (tradicionāls ebreju sabata ēdiens podiņā), cimess (sautēta liellopa gaļa ar burkāniem un klimpām) un saldais teiglahs (medū vārīts prjaņiks). D. Rezņikova uzsver, ka košers ir jūdaisma reliģisko likumu kopums, kas attiecas uz atļautajiem un aizliegtajiem ēdieniem, kā arī regulē pareizu to gatavošanu. Viņas vadītajā restorānā daļēji tiek ņemti vērā košera likumi. To ievērošana, kā vēsta ebreju reliģija, padara ēšanu par svētītu nodarbi, tāpēc ebreju pusdienu galds literatūras sacerējumos tiek salīdzināts ar Jeruzālemes tempļa altāri.
TRADĪCIJAS. Ne tikai restorāna dizaina elementi un ikviens ēdiens, bet arī galda servēšanas piederumi raksturo seno ebreju tradīcijas.
OMULĪBA UN TRADĪCIJAS. Ebreju restorāna Menora īpašniece Diāna Rezņikova uzsver, ka galvenais – lai restorāna apmeklētāji justos omulīgi kā mājās un varētu nobaudīt ebreju tautas ar tradīcijām bagāto virtuvi.
SEPTIŅŽUBURU. Restorāna nosaukums Menora dots par godu menorai – septiņžuburu svečturim, kas pēc formas atgādina augu, ko senatnē dēvēja par Moria un kas attēlots arī Izraēlas valsts karogā. Menora izsenis ir jūdaisma un ebreju reliģijas simbols.
DĀVIDA ZVAIGZNE. Ebreju restorānā gan pie griestiem, gan logu noformējumā ietverts ebreju tautas simbols – Dāvida zvaigzne – divi savīti trijstūri, kas apzīmē materiālo un garīgo pasauli. Šāda zīme esot bijusi valdnieka Zālamana gredzenā un zīmogā. Izraēlas valsts karoga fons ir zils un balts, un to papildina galvenais simbols – Dāvida zvaigzne vidū. Zvaigznes 12 malas apzīmē 12 Izraēlas ciltis.
MĀJĪGI. Glīti servēts galds, klusa un mājīga vide ar neuzkrītošiem un savstarpēji saskaņotiem krāsu toņiem. Ebreju nacionālās virtuves tradīcijas ir senas un īpašas, daudzveidīgos tās ēdienus raksturo izsmalcinātība, bet tajā pašā laikā to izpildījums ir ļoti vienkāršs.
EBREJU LŪGŠANA. Nišā, kas veidota restorānā durvju vietā, ir uzrakstīta lūgšana ebreju valodā, ko katrs tautietis ik dienu atkārto vairākas reizes. Tā vēsta par jūdaisma (ebreju reliģija un kultūra) būtību – ticību, ka Dievs ir viens. Jūdaismam ir liela nozīme ebreju identitātes veidošanā un saglabāšanā.
LŪGŠANA. Pie restorāna ieejas durvīm labajā pusē pievienota īpaša plāksnīte ar ebreju lūgšanu tekstu, lai veicinātu labklājību. To sauc par mezuzu, kas ir ebreju mājas zīme. To mēdz piestiprināt pie katras mājas durvīm, arī pie vārtiem, kas no ielas ved ēkas pagalmā. Mezuzas misija ir aizsargāt māju un visus, kas tajā dzīvo pat tad, kad viņi atrodas tālā ceļā.
ATTURĪGI. Zilie, baltie un brūnie toņi interjerā rada atturīgu un neuzkrītošu stilu, bet reliģiskie elementi rosina tuvāk iepazīties ar ebreju tautas senajām tradīcijām un vēsturi.