Šā gada sākumā Pārdaugavā atvērtajā restorānā Nometne gardēžiem interjera estētiskais iekārtojums ar nolūku tapis mājas stilā – lai būtu omulīgi, silti un mīļi, patiešām kā mājās.
«Dizainu veidojām kā foršu viesistabu un darbu veicām ar pašu spēkiem,» stāsta restorāna Nometne gardēžiem īpašniece Dzintra Auziņa.
Viņa atklāj, ka vizuālais izpildījums ar nelielām romantisma iezīmēm panākts, pateicoties labam saimnieces sabiedrotajam. Pieminētais amata meistars ir prasmīgs galdnieks, Dzintras brālis Varis Altāns, kurš izgatavojis gandrīz visas kafejnīcas mēbeles. «Pirms daudziem gadiem, ar draudzenēm dzerot kafiju, runājām, ka vienai no mums vajadzētu atvērt mazu kafejnīcu, kur kopīgi varētu tikties meiteņu klubā. Kāda tā varētu būt, cik liela un vai tā piederēs tieši man – tādas vīzijas toreiz nebija,» atceras restorāna īpašniece.
Dzintrai ir tuva azartiska darbošanās virtuvē un iegūta pieredze recepšu lappušu veidošanā dažādiem izdevumiem, tāpēc nojausma par ēdienu lietām pirms restorāna atvēršanas bijis labi zināms lauciņš.
«Pirmais kucēns – tā apmēram pirms četriem gadiem tepat, kaimiņos, bija mūsu atvērtā konditoreja Ciemakukulis. Tas bija drosmīgs solis – uzsākt personisko biznesu bez iepriekšējām zināšanām šajā jomā,» neslēpj Dzintra. Pirms Nometne gardēžiem uzsākusi savu darbu, telpās darbojies veikals. «Kāpēc restorānu atvērām tieši šeit? Vainīgs ir cilvēka slinkums, lai varētu paēst tuvu pie mājām un nebūtu tālu jāiet uz darbu – tie ir faktori, kas veicināja šīs vietas izvēli.» Restorāna iekārtošanas process ildzis nedaudz vairāk par pusgadu, vērienīgi mainot telpu vizuālo izskatu. «Dzīvojot uz šīs ielas, prātoju, ka man ir vajadzīgas izmeklētas, kvalitatīvas kulinārijas un gastronomijas preces, lai tās būtu nopērkamas tuvu mājām. Izdomāju, ka pie delikatesēm ir vajadzīgs arī neliels vīna plaukts, jo tas kopā ar ēdienu ir labs pāris. Tad sapratu, ka vajadzīgs vēl trešais savienojums – mazs restorāns, kur to nobaudīt,» smaida Dzintra. Viņa prāto, ka Nometņu iela, kur atrodas vairāki sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, ar laiku varētu izveidoties par Rīgas gardēžu ielu, jo tam ir visi nepieciešamie priekšnoteikumi. Tad, kad veikti restorāna būvniecības darbi un atsegti ēkas pamati, atrasta maza, interesantas formas pudelīte, bet ēkas otrā pusē tā īpašniece smiltīs ieraudzījusi sudraba piekariņu – dakšiņu. Dzintra uzskata: ja tic zīmēm, tad tas noteikti neesot bijis nejauši.
KARTES. Restorāna Nometne gardēžiem īpašniece Dzintra Auziņa stāsta, ka kartes uz ķieģeļu sienas izvēlētas apzināti un nākotnē esošās tikšot papildinātas. Viena no tām – oriģināla Rīgas karte – nākusi viņai mantojumā. «Pats nosaukums Nometne mudina uz šādām interjera detaļām, jo Nometņu ielas galā vēsturiski bijusi karavīru nometne un lauku virtuve,» saka viņa
VĪNA PLAUKTS. Dizainā izvēlētas tumši brūnas koka mēbeles. Blakus improvizētajai bibliotēkai iekārtots vīna plaukts, kas papildina gaišo un mājīgo telpu
SIENA. Ķieģeļu siena kalpo ne tikai kā veiksmīgs dizainisks risinājums, bet arī, ļaujot tai brīvi elpot, ir rasts glābiņš pret brantu tās konstrukcijā. «Rāmīšiem ir eleganta faktūra. Tie izgatavoti no Jūrmalas koka, labi iederas dizainā un ir tik skaisti, ka tajos neko nevajag likt iekšā.» Dzintra prāto, ka, iespējams, tajos pēc kāda laika ieliks apsūbējušas karotes, kuras papildinās ar samta audumu
NEPIESKATĪTA BIBLIOTĒKA. Kafejnīcā uzmanību piesaista daudz zaļu telpaugu. Uz galdiem veidotas interesantas dažādu augu kompozīcijas, ko vasaras pilnbriedā papildina arī āboli. Interjerā apzināti ietvertas arī grāmatas, jo viesistabas stilā jābūt plauktiem ar dažādu literatūru. «To var nosaukt par nepieskatītu bibliotēku, jo cilvēki nes savas grāmatas, atstāj šeit un paņem tās, kas viņiem patīk. Tās var nest atpakaļ un mainīt ar citām, jo neviens vairs mājās nevēlas lielus grāmatu kalnus,» secina Dzintra
LOGI. Restorānā apzināti ir atvērti logi, lai apmeklētāji redz, kas notiek ārpusē. «Logu ir daudz, un tie ir lieli, un te vajadzētu daudz aizkaru, tāpēc pie viena loga izveidots māksliniecisks variants.» Grīdai, kurai bijis nelīdzens pamats, izvēlētas flīzes. Tās Dzintra lūkojusi, lai būtu izturīgas
PRIECĒ ACIS. Stāstot par interjera iekārtojumu, Dzintra uzsver, ka svarīgais – lai tas būtu dizainiski acij tīkams un ērts. «Ziemā uzadīšu siltus pledus, lai apmeklētāji tajos varētu ietīties, sēžot pie galdiņiem,» par praktisko pusi domā Dzintra
PA ĶĒDĪTI. «Ja ir atrasts viens interjera priekšmets, tad rodas sajūta, ar ko tas var sadzīvot, un tad rodas nākamais. Parasti viena lieta pavelk nākamo, tas notiek automātiski,» Dzintra raksturo izvēlēto interjera elementu un krāsu pielietojumu restorāna dizainā
OMULĪGS STŪRĪTIS. Restorāna koncepcija rudens pusē nedaudz mainīsies – gastronomiskā produkcija tiks samazināta, tāpēc šajā telpas daļā tiks iekārtots omulīgs stūrītis, kur pasēdēt mīkstās mēbelēs. Tur atradīsies arī vīna un dāvanu skapis. Uz galdiņiem uz statīviem – maziem molbertiem – izlikta ēdienkarte, bet viens lielāks ar aktuālu informāciju uzstādīts pie ieejas durvīm
SAIMES GALDS. Uz saimes galda vieta rasta giljotīnai, kas iegādāta kādā senlietu veikalā, – to var nosaukt par stilīgu un drosmīgu gājienu. «Pašai patīk senatnīgas lietas. Ja pa ceļam kādu ieraugu, tad tā kļūst mana. Domāju, ka giljotīna uz šā galda izskatās perfekti»
