Koks ir mūsu nacionālā bagātība, un tā izmantošanas iespējas nepārtraukti palielinās, sasniedzot tādu vērtību, kas spēj konkurēt ar zemes bagātībām, ko ievedam no citām valstīm.
Tas notiek, pateicoties unikālajai iespējai mežu nepārtraukti atjaunot. Taču ne mazāk svarīgas ir arī koksnes stiprības un dekoratīvās īpašības, ko līdz šim diemžēl nereti, sekojot modei, esam atstājuši novārtā, uzskata SIA Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts direktors Andrejs Domkins.
Pēdējos gadu desmitos koksne ir pazudusi no grīdām, pareizāk sakot, tā tur ir, tikai tiek pārklāta ar dažādiem plātņu materiāliem un sintētiskiem segumiem. «Esam aizmirsuši to mājīgumu, ko sniedz vienkārša un kā kokvilnas džinsi dilstoša dēļu grīda, to aizvietojot ar spoguļspožu un teju tēraudcietu sintētisku segumu. Grīdām tādai izvēlei var atrast attaisnojumus, bet ēkas vizītkartē – fasādē – koksne ir nepelnīti aizmirsta,» norāda A. Domkins.
Daudzveidīgums un ilgmūžība
Ar ārējā apšuvuma palīdzību var sasniegt lielisku ēkas vizuālā noformējuma daudzveidību, kā arī pagarināt tās kalpošanas ilgumu.
Arī mikroklimats šādā mājā ir labāks, jo koka fasādes parasti veido vēdināmas un sprauga starp dēļu fasādi un sienu ne tikai pasargā fasādi no sapūšanas, bet kalpo arī kā papildu siltuma barjera. Ziemā ēkas siena neatdziest, bet vasarā nesakarst. Protams, jāatceras, ka šāda konstrukcija ne tikai ātri izžūst, bet arī var ātri degt. Tādēļ nevajag aizmirst par uguns barjerām (labs risinājums ir speciālas lentes, kas karstumā uzputojas).
A. Domkins konsultē par trim svarīgākajiem pamatprincipiem, kas jāievēro, veidojot ēkas ārējo apšuvumu ar dēļiem.
Pirmkārt, apšuvuma ilgmūžīgums (50 gadi un ilgāk) panākams, izmantojot vai nu dabiski izturīgas koku sugas, vai arī ne tik izturīgas sugas, apstrādājot tās ar koksnes aizsardzības līdzekļiem. Ķīmiskā rūpniecība šodien piedāvā lieliskus un vides prasībām atbilstošus risinājumus. Jaunākās modes tendences ir veidot koka fasādi bez dekoratīvas apdares, atstājot visu vēja un saules ziņā, vai arī uzreiz iekrāsot to pelēku – tādu, kāda tā kļūtu ārējās vides ietekmē.
Otrkārt, apšuvuma dēļu mitrums (16±3%) un pareiza uzglabāšana ir viena no svarīgākajām lietām, jo novērš fasādes dēļu deformēšanos pēc iebūvēšanas.
Treškārt, arī konstrukcijas veidošanā ir svarīgi ievērot dažus pamatlikumus: pienācīga gaisa atstarpe aiz apšuvuma ventilācijai (minimums 25 mm); dēļa gala skaldnes aizsardzība visos salaidumos; ārējai izmantošanai atbilstošs dēļu profils, biezums (minimums 25 mm) un stiprinājuma veids, nerūsējošā tērauda vai silīcija bronzas naglas. Tās ir noturīgas pret koroziju un arī pēc pakļaušanas ilgstošai ārējai iedarbībai izskatīsies labi (attiecas galvenokārt uz vertikālu apšuvumu).
Profilēti ēvelēti ārējā apšuvuma dēļi tiek izgatavoti no zāģētiem kokmateriāliem, tādēļ dēļu redzamā puse parasti ir ar zāģētu, smalki zāģētu vai gludi ēvelētu virsmu, bet aizmugure – rupji ēvelēta. Uz ārējā apšuvuma dēļa aizmugures parasti tiek iegrieztas garenvirziena gropes, kuru dziļums drīkst būt maksimāli 1/4 no dēļa biezuma virs gropes. Tas samazina dēļu saplaisāšanas risku.
Priedes un egles apšuvuma dēļi iztur pat 50 gadu ilgu ekspluatāciju, bet tikai pēc apstrādes ar augstas kvalitātes koksnes aizsardzības līdzekļiem. Ir svarīgi atcerēties, ka tieši serde ir izturīgākā šo koku daļa. Apšuvuma dēļu apakšējiem galiem ir jābūt vērstiem uz āru, lai izvairītos no ūdens iesūkšanās nošķeltajā galā. Arī iebūvējot radušās zāģētās malas, urbumi utt. ir kārtīgi jāapstrādā ar aizsargvielām. Kad profilētie dēļi tiek sastiprināti horizontāli vai vertikāli, gropei vienmēr jāatrodas virzienā uz leju, lai izvairītos no ūdens sakrāšanās.
Apšuvuma dēļu piestiprināšana
Ir jāvairās arī no kontakta ar zemi; dēļu apšuvumam būtu jāatrodas ne zemāk par 300 mm no zemes līmeņa vai kāda cita izvirzījuma, līdz minimumam samazinot ūdens iesūkšanos dēļos lietus šļakstu dēļ. Ja tomēr nepieciešams apšuvumu veidot zemāk, tad apakšējie dēļi jāpiestiprina tā, lai tie būtu viegli apmaināmi.
Apšuvuma apakšējās daļas izveide un vēdināšana
Ir svarīgi nodrošināt vēdināšanu ne tikai ārējo, bet arī iekšējo virsmu pārklājumam. Tādējādi abas koka apšuvuma virsmas ātri un efektīvi izžūst pēc stipra lietus. Ieteikums: ierīkot vismaz 25 mm vienlaidu tukšu atstarpi. Pie sienas piestiprina vertikālas vai diagonālas latas, ar kuru palīdzību veido šo gaisa telpu. Vertikālam dēļu apšuvumam ir nepieciešamas horizontālas latas. Tās stiprina uz vertikālām latām. Attālums starp latu centriem nedrīkst pārsniegt 600 mm. Latām ir jābūt vismaz 38 mm platām, un augstumam ir jābūt vienādam ar 1/5 daļu no apšuvuma dēļa biezuma. Latas ir jāapstrādā ar koksnes aizsardzības līdzekļiem, ievērojot tādu pašu apstrādes procesu kā apšuvuma dēļiem.
Apšuvuma dēļu piestiprināšana
Profilētie dēļi ar V veida stiprinājumu ir jāpienaglo ar nerūsējošā tērauda vai silīcija bronzas naglām. Ir jāparedz spriegumus mazinošas gropes apšuvuma dēļa aizmugures virsmā. Tas samazina liekšanos dēļu galos un nodrošina arī papildu ventilāciju.
Horizontālais apšuvums
Arī horizontālā apšuvuma ieteicamais dēļu biezums ir 25 mm. Horizontālo apšuvumu stiprinošās vertikālās latas ļauj novadīt mitrumu, kas var iesūkties apšuvumā.
Ūdens novadīšanu no loga atvērtam horizontālajam apšuvumam var veidot gan virs, gan zem apšuvuma. Nedrīkst izmantot alumīnija vai galvanizēta metāla naglas, jo pēc dažiem gadiem apšuvumā tajās vietās parādās plankumi. Neiesaka veikt pienaglošanu divās vietās visā platumā, jo tā var radīt dēļa sašķelšanos. Visas ārējā koka apšuvuma detaļas apkārt ailēm un stūriem ir uzmanīgi jāizstrādā. Apšuvumu klājot horizontāli, liela uzmanība jāpievērš dēļu galiem, kas prasa īpašu aizsardzību.
Vertikālais apšuvums ar dēļa pārlaidumu
Vertikālā apšuvuma elementi ir rūpīgi jāiestrādā ap atverēm un stūriem. Iekšējie (apakšējie) dēļi ir jāpiestiprina pie horizontāli novietotām latām, izmantojot nerūsējošus stiprinājumus.
Pareiza dēļu sastiprināšana
Ļoti svarīgi ir pareizi izvēlēties ārējā koka apšuvuma elementu konstruktīvo risinājumu ap ailēm. Spraugas ir cieši jānoslēdz, tomēr ir jāparedz vieta koka briešanai, jo mitruma daudzums ārējā apšuvumā var ievērojami mainīties, tāpēc ir jānodrošina iespēja mitruma radītai koksnes detaļu kustībai. Lai izvairītos no spriegumu un iespējamo plaisu veidošanās, apšuvuma dēļiem ir jāļauj kustēties citam no cita neatkarīgi, un vietās, kur tie pārsedz viens otru, jācenšas izvairīties no naglu sišanas cauri apakšējiem dēļiem. Naglojot zigzagveidā, koks spēs vieglāk izturēt kustību radīto spiedienu. Klājot vertikālo apšuvumu, tikpat liela nozīme ir dēļu novietojumam – tiem jābūt novietotiem tā, lai izvairītos no koka daļu liekšanās un deformēšanās.
Apšuvuma salaidums ar jumtu
Veidojot apšuvumu ar spundētiem dēļiem vai jebkuru citu blīvu apšuvumu, ir jāparedz iespēja brīvai gaisa plūsmai ventilācijas spraugā, kā arī jāveido tāda jumta pārkare, kas neļauj lietus ūdenim iekļūt aiz apšuvuma.
VIEDOKĻI
Juris Paegle, arhitekts, arhitektu birojs Rīgers:
– Latvijā ir brīnišķīgs materiāls – koks, ko paši šeit iegūstam. Mums ir ko izmantot! Pasaulē lepojas ar to, ka koku nesadedzina un nerodas ogļskābās gāzes – CO2 – izmeši, bet šo gāzi iekonservē uz 200 gadiem ēku karkasos, fasādēs. Koka karkasa ēkai ir patīkami pieskarties. Koks ir arī izolācijas materiāls, betons ir aukstāks. Modernā betona arhitektūra ir nākusi no dienvidiem, tur nevajag kurināt. Piemēram, viens no mūsu projektiem – ēka pie rūpnīcas VEF, Brīvības ielā 216, padomju laikā bija pārbūvēta un apšūta ar ķieģeļiem. Īpašniece apzināti meklēja, kurš uztaisīs harmoniskāku koka fasādi. Tagad tā ir izteiksmīgāka, siltināta un apšūta ar 30 milimetru bieziem spundētiem dēļiem. Ir jāsaprot, ka būvniecībā nereti jāiegulda lieli līdzekļi, lai pēc tam ietaupītu ēkas ekspluatācijā.
Tomass Kotovičs, AS Latvijas valsts meži:
– Koks ir senākais būvmateriāls Latvijā un pašlaik arī pats mūsdienīgākais. Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā ir sākusies koka būvju renesanse. Tiek būvētas ne tikai koka ģimenes mājas, bet arī peldbaseini un koncertzāles, biroju mājas, tilti un rūpnīcu celtnes un pat astoņu stāvu dzīvokļu mājas. Kāpēc? Ir trīs dimensijas, kas izraisa vēlmi atgriezties pie koka gan ēku konstrukcijās, gan iekšējā apdarē – grīdās, griestos, logos un durvīs.
Pirmā dimensija saistīta ar to, ka koksne ir pats veselīgākais materiāls. Koka konstrukcijas un apdare ne vien nerada telpās kaitīgu vidi, bet tieši veido cilvēka organismam ideāli piemērotu mikroklimatu. Bērni, kas spēlējas uz īstas koka grīdas, neslimo ar alerģijām…
Otrā dimensija ir ekoloģija. Koksne ir atjaunojams materiāls, turklāt augot tā piesaista ogļskābo gāzi un ražo skābekli. Daudz skābekļa! Viens kubikmetrs koksnes izaugot piesaista apmēram 1000 kilogramu ogļskābās gāzes un saražo vairāk nekā 700 kilogramu skābekļa! Koksne nav jārok no zemes vai jāpārstrādā piesārņojumu radošos procesos, tā aug. Priede izaug 100 gados, egle 80 gados, bērzs – 60 gados. Turklāt pēdējo 70 gadu laikā meža platības Latvijā ir dubultojušās, nu jau 54 procentos no valsts teritorijas aug mežs.
Trešā dimensija – koka ēkas ir skaistas. Aizveriet acis un iedomājieties savu ideālo māju – tajā apkārt jums būs koks. Mūsdienās ir izstrādātas jaunas tehnoloģijas koksnes apstrādē, interesantas kombinācijas ar citiem materiāliem, kas ļauj no koka uzbūvēt ne tikai veselīgas un ekoloģiskas, bet arī neparastas būves.
