Vasara aiziet, līdzi nesot visus košos viengadīgos ziedētājus. Klāt ziemciešu laiks, jo jaunie augi, priecājoties par sēņu lietu, līdz pat novembra vidum varēs iesakņoties jaunajā mājvietā.
Pat visprasīgākais dārzkopis atradīs tieši savam dārzam piemērotāko. Dažs augs nepārsniegs vien pāra centimetrus, cits izaugs pat divu metru augstumā, kurš dārzā izveidos krāsainu paklāju, kas gadu gaitā vien kuplumā papletīsies. Arī krāsa un ziedēšanas laiks katram savs. Šoruden kā vienmēr ir liels pieprasījums pēc laimiņiem un saulrieteņiem, pērk arī daudzkrāsainās ehinācijas, salvijas, asklēpijas, gauras... Liela piekrišana ir paklājveida ziemcietēm, vienā no pirmajām vietām stabili iekārtojies aslapu floksis. Lielākajās stādaudzētavās ziemciešu piedāvājums pārsniedz pat tūkstoti. Pēdējos gados krietni pieaudzis pieprasījums pēc dekoratīvajām graudzālēm. Lai dārzkopim galva nesāpētu, dārza dizainere Anita Kazaka iesaka vislabāk stādīt cerveida dekoratīvās graudzāles, kas vienā vietā var augt pat gadus desmit, ar laiku kļūstot aizvien kuplākas. Augus stādot, Anita iesaka saknītes tomēr atritināt, lai zāle labāk iesakņotos. Lai augs labi pārziemotu, to vēlams stādīt augsnē ar smilts vai grants piejaukumu, kas neļautu uzkrāties mitrumam.
Ja dārzā atvēlēsiet vietu dažādu šķirņu ziemciešu dobei, jāievēro tas pats princips, kas armijā, tikai no otra gala: garākos stāda dziļumā, pašā priekšā augumā necilos. No zemajiem augiem visbiežāk izvēlas hostas, zemās pulkstenītes, raspodiņus, kaķumētras, aiz tiem – dažādu šķirņu astilbes, flokšus, liatres, gailardijas, rudbekijas un citus augumā tikpat padevušos augus. Raibajiem ziedētājiem fonā lieliski iederēsies augstās graudzāles, ligulārijas, zeltslotiņas, helēnijas vai kādi citi raženāki dārzkopju iecienīti augi. Ja vēlaties paspēlēties ar krāsām, vienkopus ieteicams stādīt vai nu silto, vai vēso toņu augus. Akmensdārzos stāda raudenes, lavandas, ložņu cekuliņus, dārza zilgalvītes un citas zemās ziemcietes. Sev tīkamu rakstu var veidot gan pēc ziedu, gan lapu krāsām. Vasaru akmensdārzā labprāt iezvanītu silpurenes, bet laiku tām labprāt kavētu ložņu ģipsenes un citi augi, kam nosaukumā vārds ložņu. Ja dārza platība atļauj, var veidot soliterstādījumus no augstajiem augiem, piemēram, zeltainajām ligulārijām vai vairoga astilbēm.
Mode nāk un aiziet, iecienītie augi paliek. Uzvaras gājienu Latvijas dārzos pēdējos gados uzsākušas augumā pazemās heihēras (no dažiem desmitiem līdz 60 cm) un slaikās helēnijas (piemērotos apstākļos var sasniegt pat 1 m). Ja vēlas, heiheras var stādīt akmens dārzos vai dobju apmalēs, var rotaļāties ar dažādu šķirņu augiem vienuviet. Ir šķirnes, kas uzzied jau vasaras sākumā, ir tādas, kas pilnziedu sasniedz septembrī. Selekcionāri pēdējos gadu desmitos izaudzējuši šķirnes vai visās varavīksnes krāsās. Šie augi nav pārāk prasīgi, vien nepiedāvājiet smagnējo māla augsni. Heihēras būs pateicīgas par dzīvi paēnā, vien galīgā saules badā turētas, zaudēs savu izteiksmīgo lapu krāsojumu. Pēdējos gados tomēr parādījušās šķirnes, kas neiebilst sauļoties vai augu dienu. Vienā un tajā pašā vietā heihēras labi jūtas no trim līdz pat pieciem gadiem, tad gan laiks tās pārstādīt, dalot cerus. Kad pamanāt, augs ar saknēm jau raujas laukā no zemes, apberiet ceru ar labu kompostu. Ja dažādkrāsu helēnijas domāts lutināt, tās vēlams stādīt līdz pat 80 cm citu no citas. Lai gan šis augs fano par melnzemi, tomēr tas nav pārāk kaprīzs. Kā jau katrs mīlulis dārzā, arī pat visizturīgākās ziemcietes ir jākopj: ik pa laikam jāpārstāda, jāizgriež noziedējušie ziedi, bet uz ziemu augi jāapgriež. Ja vēl šoruden vēlaties iegādāties savam dārzam to, kas nav kaimiņam, meklējiet stādaudzētavās!
Konsultēja ainavu māksliniece Anita Kazaka