Veltas Palapas dārzu Iecavas novadā droši var saukt par visas Latvijas pērli. Nieka 1200 kvadrātmetros lieliski jūtas gan ziemeļzemju augi, gan šķietami trauslie dienvidu skaistuļi.
Tādēļ nav brīnums, ka arī šogad Dārzkopības un biškopības biedrības rīkotajā daiļdārzu konkursā Veltai Palapai par bagātīgo dārza augu kolekciju izteikta īpaša atzinība.
Savu māju Velta un Voldemārs Palapi sāka būvēt 1972. gadā, tad arī jaunā saimniece ķērās pie pirmajiem zemes darbiem. Iegādātos stādus viņa cilājusi šurp un turp, jo ik pa brīdim vīrs palūdzis: "Tur tu neliec, tur man materiāli jāliek!" Māja nodota 1979. gadā, tad arī pamazām sākuši dārzu iekopt. Stādāmā neesot trūcis, jo visbiežāk sālsmaizē nesti ziedi un augi. "Tā es viņu palēnām sataisīju," pasmaida Velta. Stāstot par savu dārzu, saimniece saka: viņš, viņi. Kā par dzīvām būtnēm. Un tā arī esot, katram vismazākajam asniņam tiek pa mīļam vārdam. Lai gan ir reizes, kad līdz tikai bāršanās, kas ne vienu vien slinkāku zaļdeguni pamudinājusi uz augšanu saņemties. Visskarbāk uzrunāta vīteņhortenzija, kas spītējusies trīs gadus. Izdzirdot, ka nākamā pietura – atkritumu kaste, viņa tovasar beidzot sākusi augt.
Kad visi sadāvinātie augi sasēduši savās vietās, Velta sapratusi, ka vairs nespēj apstāties! Un dārzā ieradušies aizvien jauni iemītnieki. Saimniece lepojas, ka pat šķietami viseksotiskākie augi tepat vien Latvijā sameklēti. Tā Palapu dārzs jau ceturtajā gadu desmitā ieziedējis.
Pupiņkoks un citi brīnumi
Sirdsveida makleja, magnolija, gledīcija un zīdkoks ar melnām, gardām ogām... Augu dažādība, šķiet, jau trešajā tūkstotī iesniegusies. Savējie sapratīs, kāds krāšņums slēpjas zem noslēpumainajiem svešzemju nosaukumiem, bet dārzkopji iesācēji un citi skaistuma cienītāji droši var braukt pie saimnieces brīnumus lūkot. Protams, iepriekš noteikti ciemu laikus ar saimnieci saskaņojot. Velta savu laiku nežēlo un nevienam padomu neliedz, tomēr reiz viņa palikusi bez valodas – ekskursants prasa: kas tas jums par pupiņkoku? Kad izbrīns pārgājis, Velta sapratusi, ka pie jauna nosaukuma tikusi eksotiskā katalpa no cūknātru rindas.
Drošiem pieder pasaule
Dārzs sagādājis arī ne mazums raižu. Laikam globālā sasilšana pie vainas, ka Palapu dārzā jau otro gadu pilnām mutēm mielojas Spānijas kailgliemeži, spēj tik lasīt nost! Pirms tam gledīcija nosala, labi, ka ainavu arhitekte Gundega Lināre ieteikusi līdz apakšai nezāģēt. Un pareizi vien bija, augs atdzīvojās. Tomēr ir bijuši padomi, kam Velta nav klausījusi. Un atkal labi! Kad gardā "Spīdola" kā veca sēta izgāzusies un plūmei zari uz visām pusēm izkārušies tā, ka apakšā pat zāle neaugusi, saimniecei nu dikti gribējies kociņu "piefrizēt". Daudzi teikuši: nezāģē, nonīks, bet Velta atstājusi vien divus žuburus, kas tagad izveidoti skaistā cepurē.
Palapu dārza brīnumus aplūkojot, uzmanību saista arī neparastais žogs uz kaimiņsētu. Tas veidots no lazdu klūgām. Arī šo eleganto skaistumu Velta netur zem pūra: "Kad lapas nokritušas, griezām taisnos kokus vienādā garumā un ar drātīm sasējām, it kā noaudām. Visiem patīk – gan dabīgi, gan skaisti." Šis neparastais žogs bija saimnieces ideja, ne velti viņa 1971. gadā ieguvusi aušanas mākslas meistara nosaukumu.
Jācer, kad dārzs snaudīs ziemas klusumā, Veltas baltajā mājā brīžiem iešķindēsies adāmadatas vai atskanēs tik mājīgā steļļu klaboņa.
***
Ekspertes viedoklis
Liena Gulbe, Latvijas daiļdārzu konkursa koordinatore un Rīgas Dārzkopības un biškopības biedrības vadītāja:
– Šajā dārzā jūtama saimnieces mīlestība pret saviem augiem. Dārza lieluma ierobežojošais faktors viņai nepārtraukti liek domāt par augu lielumu, formu, to atrašanās vietu. Daudzus pārsteidz un priecē saimnieces banzai stilā apgrieztā un veidotā priede. Dārzā var redzēt silto zemju augus, kas te jūtas labi. Kad Latvijas daiļdārzu komisija brauca dārzu vērtēt, mūs priecēja skaisti un bagātīgi ziedošais siltzemju vīteņaugs – kampsis. Un, lai arī šis ir kolekcijas dārzs, tajā tomēr ir domāts par dārza telpu, tā zonējumu, atpūtas vietām, kas ļauj tam būt arī daiļdārzam. Šis ir dārzs, kurā Latvijas Lauksaimniecības universitātes ainavu arhitektūras studenti augus iepazīst klātienē.