Daudzi telpaugi ziemā snauduļojot sapņojuši par brīdi, kad tos saimnieki beidzot pārstādīs. Maldās tie, kuri domā – paķeršu pirmo pagadījušos podu, kas nedaudz lielāks par pašreizējo, un darbs padarīts!
Kā zināt, vai augs tajā jutīsies labāk, vai poda materiāls piemērots zaļajam mīlulim, kā jaunais ķobis telpā izskatīsies?
Kā saprast, ka zaļais mīlulis jūtas vairs ne savā ādā? Par to noteikti liecina saknes, kas labākas dzīves meklējumos izspraukušās pa drenāžas caurumiem. Ja tas vēl nav noticis, bet augs rādās skumīgs, podu apgriež otrādi un no apakšas uzmanīgi pieklaudzina galdam, lai augu dabūtu ārā. Uzreiz varēs redzēt, vai sīkās saknes savijušās visapkārt augsnes kamolam, pārstādīšanu gaidot. Nepacietīgākie saimnieki pārstādīšanu sāk jau martā, lēnīgākajiem tas jāpaspēj līdz jūnijam, kad augi sāk straujāk augt. Puķkope Zane Purne neiesaka apgriezt saknes, jo nevienam nepatīk, ja asti griež pa gabalam. Ja jūt, ka griesti strauji tuvojas, izņēmums varētu būt gumijkoki. Tomēr jārīkojas uzmanīgi, cik apcērp saknes, tik jānoīsina arī auga virszemes daļa.
Sen pagātnē tie laiki, kad uz palodzēm vai postamentiem rindojās māla puķu podi, kas vēl tīri svaigs, kas sen jau apsarmojis. Tagad zaļo augu mājvietas telpas interjerā kļuvušas par punktiņiem uz i. Ja atpūtas zonā ir pītas mēbeles, arī puķu podus var salikt pītos traukos. Ja telpā dominē gaišie toņi, podus tiem var gan krāsās pieskaņot, gan padarīt par pikantu akcentu. Rāmos neglazētos māla podus varat apgleznot ar sienām domātām minerālkrāsām. (Plastmasas podiem der akrilkrāsas.) Trauku rotāšanā ļaujieties fantāzijas lidojumam, lai iedvesmai kalpo viss, ko prot prasmīgs daiļkrāsotājs. Nevēlaties ķēpāties ar krāsām? Tad podus apadiet vai aptamborējiet, apvijiet aukliņām, pielīmējiet to vai šo (lentītes, pogas, čiekurus, dzintariņus u.c. dekorus). Ja telpā ir kāds flīzēts laukums (siena vai grīda), kāpēc gan kādu flīzīti nenoziedot puķu podu rotāšanai? Atliek vien tiem pielīmēt flīzes lauskas, un interjera papildinājums gatavs. Ja esat dekupāžas pratējs, puķu podi jums ir īstais darba lauks. Un kāpēc gan astainais mīlulis dzelkstīgajam kaktuspodam nepalienētu savu veco kakla siksnu?
**
Zane PURNE, Salaspils botāniskā dārza Oranžēriju augu nodaļas vadītāja
Kādu podu izvēlēties
Lēzenos, paplatos traukos vēlams stādīt gastērijas, zefirantes, hipeastrus, vairumu sukulentu, istabas sīpolpuķes, ehmejas, bromēlijas u.c. augus, kam nav dziļa sakņu sistēma. No tādas mājvietas neatteiktos arī falenopši.
Pēc veldzes un barības vielām dziļāk labprāt dotos strelīciju, klīviju, eiforbiju, agavju, filodendru un monsteru saknes.
Ja kaktusam ir mietsakne, arī tam piemērotāks stāvāks puķu pods.
Ja papardei vēlas īpaši izpatikt, tai jāsarūpē kantains, tikpat dziļš, cik plats trauks. Lai augs justos labi, saknēm jāzina, ka līdz poda malām tām vēl jāstiepjas vismaz 2 līdz 3 centimetri.
Poda materiāls
Kad izvēlēts augam vēlamākais pods, rodas jautājums: kāda materiāla trauks vispiemērotākais? Māla, plastmasas, stikla, akmens, koka vai kāds cits?
Vislabākos augšanas apstākļus nodrošina māla podi (aiztur mitrumu un elpo), bet tie viegli plīst un, jo lielāki, jo smagāki.
Plastmasas podos saknēm būs grūti elpot, ja nesarūpēs pietiekami irdenu augsni un krietnu drenāžu (1/3 vai viena ceturtā daļa poda augstuma). Stikla puķu podi ir vispiemērotākie orhidejām, bet tiem tā pati liga kā māla podiem, daudz nevajag, lai pārvērstos lauskās.
Akmens tilpnes lieliski izskatās plašās telpās un ziemas dārzos, bet tās ir bezgala smagas un gandrīz tikpat dārgas. Koka toverus labāk atstāt dārzā.
Pēdējos gados podu saimē strauji iesoļo gan dažnedažādi vara un cinkota skārda darinājumi, gan ieripo vecas bļodas un katli. Un kāpēc gan līganai papardei neierādīt vietu vecāsmātes zupas terīnē? Secinājums viens – puķes var stādīt visur, kaut vai vannā, ja vien spējat tām nodrošināt piemērotus augšanas apstākļus. Augi labi jūtas, ja augsnes virskārta noklāta ar keramzītu, oļiem vai dzirkstošu soleirolas deķi.