Daudzi istabas augi vasaru pavadījuši brīvā dabā – dārzos, uz balkoniem vai āra palodzēm. Puķu atvaļinājumam beidzoties, augi vārda tiešā nozīmē atgriežas mājās.
Kā tos pareizi sagatavot ziemai, iesaka Salaspils Nacionālā botāniskā dārza Oranžēriju augu nodaļas vadītāja Zane Purne.
1. Vispirms jāpārbauda, vai augiem nav piemetušās laputis vai baltblusiņas. Ja apakšīrniekus pamanījāt pirms ienešanas telpās, tos varat nomiglot ar deci, nomazgāt ar zaļajām ziepēm vai ūdensstrūklu. Lai gan Zane Purne pasmaida: «Nu švaki ar tām zaļajām ziepēm...» Ja kaitēkļiem karu pieteiks telpās, speciāliste tomēr iesaka izmantot tīru ūdeni, nevis ķīmiju.
2. Uz ziemu daudziem augiem derētu šķēres. Piemēram, ja pelargonijas pārceļ uz ziemas dārzu, tās neapgriež, bet ļauj turpināt ziedēt. Ja pavasaris tām jāgaida virtuvē uz palodzes, pelargonijas līdz nākamajai ziedēšanai februāra nogalē vai martā vismaz reizes divas jāfrizē. Negriezt ir kļūda, jo augs izstīdzēs un ziedēs tikai dzinumu galos. Jāatceras, ka daudzi augi zied vienīgi uz jaunajiem dzinumiem. Noteikti frizējamas arī fuksijas. Vīteņaugus vislabāk apgriezt no pavasara līdz rudenim, novembrī gan ir par vēlu. Dienām sarūkot, ap novembra vidu apgriež arī ziemas dārza iemītniekus. Nav jāfrizē Ziemassvētku kaktusi, jo tie zied arī uz vecajiem dzinumiem.
3. Augi, kurus apgriež, klusajā sezonā nav jāpiebaro. Piemēram, pelargonijām uz diētas jāsēž no novembra vidus līdz februāra sākumam. Arī citi telpaugi gada tumšajā laikā nav ar varu jābaro. Protams, tas neattiecas uz ziemā ziedošajiem. Ziemassvētku kaktusus sāk mēslot jau oktobrī un turpina arī ziedēšanas laikā. Miera periods tiem ir novembris un septembris. Ja vēlas, lai Ziemassvētku skaistums ziedētu pat trīs reizes gadā, Zane Purne iesaka tiem ik pa četriem mēnešiem radīt miera periodu – iekaltēt un nemēslot.
4. Ar laistīšanu klusajā sezonā nevajadzētu pārcensties. Speciāliste iesaka – labāk mazāk nekā par daudz. Tomēr negaidiet, kamēr lapas kļūst ļenganas. Piemēram, ja tā notiks ar mirti, tā nometīs visas lapas. Vispareizāk būtu ar pirkstiem pārbaudīt, vai augsnes virskārta ir kārtīgi izžuvusi. Vai augus rasināt, atkarīgs no temperatūras istabā. Ja tā ir +20, noteikti jārasina, it īpaši papardes. Speciāliste brīdina: «Apkurei sākoties, jārēķinās, ka visiem augiem (bez izņēmuma) lapas birst, jo ir krasa temperatūras maiņa un, galvenais, sauss gaiss.» Augi ar plānām lapām, piemēram, kalādijas jeb eņģeļa spārni, mīl mitrumu gaisā, bet rasināšanu pacieš slikti.
5. Ar pārstādīšanu augus vislabāk traumēt pavasarī. Ja nu tā ir nepieciešama (piemēram, nejauši saplīst puķupods), augu tomēr var pārstādīt, vienīgi jāuzmanās, lai netiktu izjaukts sakņu kamols. Speciālisti to sauc par pārvelšanu. Vispirms augu kārtīgi salej, lai saknes un zeme turētos vienā kamolā, tad atbrīvo no vecā poda lauskām un pārliek citā, nedaudz lielākā traukā. Sakņu kamolam apber zemi.
***
Zane Purne, Salaspils Nacionālā botāniskā dārza Oranžēriju augu nodaļas vadītāja:
– Ja mājās ir mazi bērni, jāpārdomā telpaugu izvēle. Vispirms vēlams atteikties no adatainiem kaktusiem, un jāraugās, lai visi puķu statīvi būtu stabili. Nepatikšanas var sagādāt arī augi, kas satur piensulu, jo mazs bērns pieniņu instinktīvi liks mutē. Tie visi ir izteikti siltzemju augi: krotons, puansetija jeb Ziemassvētku zvaigzne, mirdzošā eiforbija jeb Kristus ērkšķis, dīfenbahija u.c. It sevišķi jāizvairās no dīfenbahijas sulas iekļūšanas acīs. Indīgas šūnas satur arī vesela kallu dzimta filodendri, antūrijas, spatifilas, monsteras u.c. Patiesībā ne no viena auga nomirt nevar, ja to iebāž mutē. Bet slikta dūša vai alerģija būs garantēta.