Iedzīvotāju skaita pieaugums uz mūsu planētas un derīgo izrakteņu krājumu izsīkšana liek arī mums mainīt paradumus un mājokļu apsildīšanai sākt izmantot atjaunojamos energoresursus – saules, vēja, zemes un ūdens enerģiju.
Par alternatīvās enerģijas veidiem un piemērotākajiem energoapgādes risinājumiem stāsta SIA TopEnergo projektu vadītājs Jānis Zirnis.
«Patlaban pasaulē visplašāk izmantotie energoresursi ir nafta, gāze, kūdra, ogles, koks, degslāneklis. Šie derīgie izrakteņi atjaunojas, taču ļoti ilgā laikā. Attīstoties tehnoloģijām un sabiedrībai, pieaug pieprasījums pēc energoresursiem, līdz ar to katru gadu pieaug arī šo resursu cena. Jo cilvēku vēlme savā mājoklī un darbavietā baudīt maksimālu komfortu nemazinās, tāpēc tiek meklēti alternatīvi enerģijas iegūšanas veidi,» norāda J. Zirnis. «Attīstītajās Eiropas valstīs jau vairākus gadu desmitus tiek izmantota zaļā enerģija. Pilnveidojoties tehnoloģijām zaļās enerģijas iegūšanai, pēdējā laikā tā ir kļuvusi pieejamāka arī mājsaimniecībām.»
Šogad Latvijā noticis būtisks pavērsiens zaļās enerģijas iegūšanas tehnoloģiju ieviešanā. Lai samazinātu oglekļa dioksīda izmešu daudzumu, kā arī nodrošinātu siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem, gada sākumā tika izsludināts projekts Klimata pārmaiņu finanšu instruments (KPFI) Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecībās. Pirmajā konkursa kārtā bija vērojama ļoti liela iedzīvotāju atsaucība – finansējumu saņēma vairāk nekā 1200 projektu. Nu ir sākusies otrā kārta, kurai var pieteikties līdz novembrim. Tā paver iespēju no KPFI saņemt 50% no projekta kopējām izmaksām, lai nodrošinātu siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem un siltuma vai elektroenerģijas piegādi tikai mājsaimniecības vajadzībām.
Vasarā siltais ūdens bez maksas
Globālās sasilšanas iespaidā Latvijā vasaras ir kļuvušas sausākas, bieži pūš spēcīgs vējš un plosās vētras. Šos meteoroloģiskos apstākļus speciālisti uzskata par piemērotiem alternatīvo energoresursu izmantošanai.
Šobrīd Latvijā viens no izplatītākajiem enerģijas iegūšanas veidiem, izmantojot saules tiešo starojumu, ir ar saules kolektoru palīdzību. Latvijas apstākļos, ņemot vērā saules tiešā starojuma lielumu un leņķi, ir iespējams iegūt aptuveni 400–700 kW/h no viena kvadrātmetra gadā. Lielākais ieguvums ir vasaras mēnešos – no maija līdz septembrim, kad saules starojums ir vislielākais. Siltā ūdens sagatavošanai 3–4 cilvēku ģimenei būs nepieciešami aptuveni 4 m2 lielas platības saules kolektori. Saules kolektorus ir iespējams izmantot apkures atbalstam, tomēr jāņem vērā – lai nodrošinātu jūtamu atbalstu apkurei privātmājā, Latvijas apstākļos vajadzēs vismaz 10 m2 saules kolektoru. Šo agregātu cena ir no 250 latiem, kā arī jārēķinās ar papildu izmaksām sistēmas (solārais boilers, automātika, caurules un montāža) ierīkošanai.
«Ieskatoties mūsu uzņēmuma mājas lapā www.topenergo.lv, var aplūkot tā saucamo Saules karti, lai uzzinātu, kuros Latvijas reģionos tā spīd visbiežāk. Starp citu, Ziemeļvalstīs – Norvēģijā, Somijā, Zviedrijā, kur saule spīd retāk nekā pie mums, saules kolektori un saules baterijas ir izplatītas.»
Šis risinājums ir ideāli piemērots lauku mājai, vasarnīcai, saimniecības ēkām, jebkuram privātam vai rūpnieciskam objektam, kuram ir nepieciešams siltums vai karstā ūdens padeve.
Vēja ģeneratori un siltumsūkņi
Viens no atjaunojamiem dabas resursiem ir vējš, kura spēku var izmantot gan mehānismu darbināšanai, gan elektroenerģijas ražošanai. Savā mājsaimniecībā uzstādot vēja ģeneratoru, būs iespējams samazināt atkarību no tradicionālajiem elektroenerģijas piegādātājiem, kā arī, pieaugot tarifiem, ietaupīt naudu. Ar akumulatora palīdzību vēja saražoto enerģiju iespējams uzkrāt un izmantot dienās, kad vēja nav.
«Piejūras teritorijās vēja ģeneratori ir lielisks alternatīvās enerģijas ieguves veids, jo spēj mājsaimniecību nodrošināt ar nepieciešamo elektroenerģiju sadzīves tehnikas darbināšanai, apgaismojumam un apkurei. Šie ģeneratori ir dažāda veida, jaudas, lieluma un formas. Modernie vēja ģeneratori ar zemu un vidēju jaudu efektīvi strādās rajonos ar vēja ātrumu 2,5 – 6 m/ s, bet lielas jaudas ģeneratoriem būs nepieciešams pastāvīgs vējš 4,5 – 12 m/s. Šīs ierīces ir populāras to saimniecību un vasarnīcu īpašnieku vidū, kas dzīvo tālu no elektroapgādes tīkliem. Vēja enerģijas izmantošana ļaus nozīmīgi samazināt ģimenes budžeta tēriņus un būs videi draudzīga.»
Izmaksas par apkuri un karsto ūdeni samazinās arī siltumsūkņi, kuri paņem enerģiju no zemes, no gaisa vai ūdens. Modernie siltumsūkņi spēj atdot piecas un pat vairāk reižu lielāku enerģijas daudzumu par to, ko patērē no elektrotīkla.
Bez profesionāla konsultanta neiztikt
Lai, izvēloties alternatīvo energoapgādi, vieglāk būtu orientēties piedāvājumā un sagatavot nepieciešamo dokumentāciju, prātīgi būtu vērsties pie zinošiem speciālistiem. SIA TopEnergo ir konsultāciju un projektu vadības uzņēmums, kurā strādā speciālisti ar plašu pieredzi un zināšanām. Izmantojot modernās tehnoloģijas un sadarbības partneru tehnisko atbalstu, viņi ikvienam, kam ir tāda nepieciešamība, palīdzēs izvēlēties ekonomiski un tehniski vispiemērotāko alternatīvās energoapgādes risinājumu. Uzņēmums strādā ar pasaulē pazīstamu ražotāju pārstāvjiem Baltijas reģionā. «Mūsu misija ir informēt sabiedrību. Mēs atbalstām zaļo dzīvesveidu un palīdzēsim to ieviest mājsaimniecībās, kurām par to ir interese.»
TopEnergo speciālisti palīdz klientam raksturot prasības, sniedz konsultācijas energoefektivitātes uzlabošanai un alternatīvo energoresursu ieviešanai fizisku un juridisku personu īpašumā, veic cenu aptauju, kā arī sniedz atbalstu, salīdzinot alternatīvās enerģijas risinājumus. «Noteikti ir jāņem vērā kāds būtisks noteikums – lai pretendētu uz valsts finansiālo atbalstu, saules kolektori, saules baterijas, vēja ģeneratori un siltumsūkņi jāiegādājas no uzņēmumiem, kuri ir iekļauti Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta sastādītajā sarakstā.»
Reklāmraksts tapis sadarbībā ar SIA TopEnergo
*
NODERĪGI
Tiek atbalstīti projekti, kuros būs iegādātas un uzstādītas šādas iekārtas:
• šķeldas vai salmu biomasas katli, biomasas granulu vai malkas katli un biomasas kamīni ar kopējo uzstādīto jaudu 50 kW;
• saules kolektoru sistēmas ar kopējo uzstādīto jaudu līdz 25 kW;
• siltumsūkņi ar kopējo uzstādīto jaudu līdz 50 kW;
• vēja ģeneratori ar kopējo uzstādīto jaudu līdz 10 kW;
• saules baterijas ar kopējo uzstādīto jaudu līdz 10 kW;
• vairākas augstāk minētās iekārtas, ņemot vērā konkrētās iekārtas kopējās uzstādītās jaudas ierobežojumus.
*
IEVĒRO!
Projektu šajā konkursā var iesniegt par:
• ēku, kas klasificējas kā dzīvojamā māja;
• ekspluatācijā nodotu dzīvojamo māju vai jaunbūvi;
• visu dzīvojamo māju, nevis dzīvojamās mājas daļu vai atsevišķu dzīvokli;
• nekustamo īpašumu, kura īpašnieks ir ierakstīts zemesgrāmatā.
