Jau astoto gadu par vienu no interesantākajiem Baldones dārziem rūpējas Vaivodu ģimene: Marika un Ainārs Vaivodi un divas viņu atvases – skolas puikas Miks un Raivis.
Ideju ģenerators visam neparastajam ir Aināra māsa Sanita. Un kā gan citādi, jo viņa ir diplomēta daiļdārzniece.
Ainārs smejas: «Viss notiek kā parasti, atnāk Sanita un pasaka – vajag tā un šitā. Un, protams, arī baseinam ar strūklaku jābūt! Labi, es atbildu un izdaru.» Jāsaka, saimnieks visu dara nevainojami. Baseiniņš uzbūvēts tik pareizi, ka pat bargajā ziemā karūsas tajā jutās kā mājās, jo pavasarī it ņipras ziņkārīgi snaikstījās, saulē sildoties.
Pirms gadiem septiņiem 1200 m2 vēl nebija nedz mājas, nedz iekoptā dārza, vien panīcis vecais pagrabs. Tagad elegantajā dārzā slejas divstāvu māja, bet atjaunoto pagrabu sedz daudzgadīgās stefanandras. Turpat arī kalnu priežu puduri un varena sarkanlapu lazda, kas ģimeni apgādā ar riekstiem. Rāmi zaļo klājumu atdzīvina klintsrozīšu košie ziedi. Skujeņu pakājē nevainojami kopts zāliens. Saimnieks gan neslēpj, ka raizes pļava sagādājot, ik pa brīdim parādoties pa kādai pienenei. Toties priecējot salvijas, balzamīnes, kā saulītes dzeltenās vasaras dālijas un visu tauriņu sapnis – nektāra pārpilnās liatras. Kur skujeņi, tur meklējiet rododendrus. Saimniekus gandarī to rozā, sarkanie un gaiši violetie ziedi. Kaimiņu runči savukārt priecātos, ja iznīktu zemais durstīgo vilkābeļu dzīvžogs.
Ugunīgās parka rozes pirtspriekšā un klājenisko rozīšu raibā vija ap māju liecina, ka tās ir Vaivodu mīļākās puķes. Dīķmalā bruņrupuču vectētiņš vērīgi sargā zeltaino zelteņu puduru. Šķietami skarbi Ainārs izturas pret daudzveidīgajām hostām, neļaujot tām uzziedēt. Toties tad viss spēks aizejot krāšņajās lapās! Bergēnijas, dienziedes, kastaņlapu rodžersijas, četru krāsu bārbeles celiņa malā – tās visas ir Aināra māsas Sanitas idejas. Un Vaivodiem ļoti patīk. Kā gan citādi – savējā savējos labi pazīst! Dārzā pārsteidz rūpīgi cirptās jasmīnu bumbas, arī potētā kļava apaļa kā globuss. Tā ir lieliska, aizgūstama ideja – augiem mazos dārzos nedrīkst ļaut izplesties, lai neveidotos nepārskatāmi mūža meži. Kā jau latviešu dārzā savs stūrītis arī kam gardam atvēlēts: blakus pirtiņai rindojas ābelītes, bagātīgi ražo upeņu, ērkšķogu un jāņogu krūms.