Kā pareizi izvēlēties mājai kvalitatīvus logus, kuri būtu droši, izturīgi, viegli kopjami un lai pēc tam nerastos problēmas, interesē daudzus mājokļu īpašniekus.
«Kad logi ir jāmaina, cilvēki nonāk izvēles priekšā, kas to izdarīs un kā. Viņiem šķiet, ka uz logu rēķina var ekonomēt,» stāsta SIA REHAU tehniskais konsultants Atis Jumiķis.
Logi ir vissarežģītākā norobežojošā konstrukcija, par kuru Latvijā ir maz informācijas un kuru no profesionālā viedokļa maz izvērtē. Informācijai par logu tehniskajiem parametriem praktiski neviens nepievērš uzmanību. «Labākajā gadījumā pircēji paļaujas uz to, ko piedāvā pārdevēji, ir kaut ko dzirdējuši vai ņem vērā citu ieteikumus. Vairumā gadījumu noteicošais ir cena, nevis ieguvums no pirkuma.»
Jo vairāk informācijas, jo labāk
Logu izvēlē būtisks faktors ir to siltumizolācija. Speciālists skaidro, ka logu siltumizolācijas vērtība praksē ir grūti nosakāma vai pārbaudāma. Tas, ko stāsta pārdevējs par logu, nebūt nenozīmē, ka tā arī ir. Atšķirība var būt liela. Latvijā ir bijuši gadījumi, kad, pārbaudot ievestos importa logus, piemēram, deklarētās 1,1 W/m2K vērtības vietā ir 1,9. «Individuāli iegādājoties logus, to pārbaudīt nevar, tas ir gan dārgs, gan laikietilpīgs process. Vieglāk izdarīt, ja pasūtījums ir lielāks, kad procesā iesaistīti projektētāji un eksperti. Pircējam ir tikai viena iespēja – pieprasīt un apkopot maksimāli vairāk informācijas par konkrēto logu ražotāju, par visām nākamā loga sastāvdaļām. Tad parasti atklājas pārdevēja vai logu izgatavotāja kompetence vai nekompetence. Un īpaši būtu jāvērtē, cik ticams ir viss, ko pircējam stāsta. Ja runa ir tikai par cenas priekšrocībām, bet konstrukcijas, profili, stikli, stiklu atdalītāji, furnitūra, blīvējumi un montāža netiek salīdzināti, vajadzētu būt īpaši uzmanīgiem.»
Procesā vajag iedziļināties
Loga kalpošanas ilgums ir apmēram 30 gadu. Tikpat ilgi būtu jākalpo arī montāžai. «Pašlaik situācija ir tāda, ka logi atkal tiek mainīti jau pēc trim četriem gadiem, jo tikuši izvēlēti par zemāko cenu, un cilvēks nav apmierināts ar to, kā logu var atvērt un aizvērt; atklājas, ka mehānismi ir salūzuši; ekonomija uz veramajām logu daļām ir radījusi neiespējamību tos notīrīt; cauri visām šķirbām jau atkal pūš vējš... Protams, ne vienmēr ir jāizvēlas visdārgākais un vislabākais. Ir arī būves, kur prasības var būt zemākas, taču vai tās atbilst mājoklim – būtu jāpadomā. Vienmēr vajadzētu noteikt robežu, cik ilgs tad būtu vēlamais kalpošanas laiks. Ja vismaz 10 gadu laikā nevēlaties savā mājoklī atkal redzēt visu jezgu, kas saistīta ar logu nomaiņu, tad ir vērts vairāk iedziļināties šajā procesā, jo uzlabot lēto logu pārsvarā gadījumu nav iespējams. Turpretī, piemēram, pat vairāk nekā pirms desmit gadiem ieliktam vietējo ražotāju logam no REHAU profiliem var uzlabot gan mehānismus, gan blīvējumus, gan stiklu paketes, tos pilnībā nemainot. Garantija no valsts, ka logam jākalpo divus gadus, izraisa smaidu, jo neviens taču ēku nebūvē tikai diviem gadiem.»
Nelaiž cauri saules enerģiju
Latvijā pašlaik noteiktais maksimālais siltuma caurlaidības koeficients logiem ir 1,8W/m2K, bet pārsvarā Eiropas valstu apmēram 1,2. «Siltuma zudumi caur logu pamatā veidojas no divām daļām – tie, kas plūst caur stiklu un rāmi, bet otra daļa ir neredzama un nenovērtēta. Ja nav padomāts par ventilāciju, logu tur vaļā, tad pat vislabākā konstrukcija zaudē jēgu.» A.Jumiķis uzsver, ka vajadzētu padomāt arī par citu siltuma ekonomiju, piemēram, vajadzētu izvēlēties tādas stikla paketes, kas laiž cauri saules enerģiju. «Ja saules enerģijas caurlaidība, ko apzīmē ar koeficientu g, ir zem 50 procentiem, tad to siltumu, ko mums varētu dot saule caur logu, esam spiesti kompensēt ar izmaksām par apkuri – jo neizmantosim to, ko var dot pati daba par velti.»
Bieži ražotājiem jautā, kurš logs ir labāks – plastmasas, alumīnija vai koka. «Mūsu uzņēmums saviem sadarbības partneriem piegādā plastmasas logu profilus un Geneo logu profilus, kurus ražo Vācijā no kompozītmateriāla. Tā ir jauna tehnoloģija, kurai pašlaik nav analoga– logu profils ir veidots no plastmasas kopā ar stikla šķiedru no patentēta materiāla RAUFIPRO, tam pārsvarā vairs nav nepieciešams metāla armējums. Līdz ar to tas ir siltāks, stabilāks un, protams, arī dārgāks. Ar to var sasniegt augstu loga konstrukcijas siltumnoturību, kas prasīs minimālu enerģijas patēriņu apkurei. Ar šo konstrukciju var sasniegt atbilstību pasīvo ēku logu standartam. Šādam logam būtu vēl siltāka konstrukcija, ar papildu siltinājuma moduļiem gan aplodai, gan vērtnei un divkāršo stikla paketi.»
Pēc Eiropas Savienības prasībām visām jaunbūvēm, sākot jau no 2020.gada, vajadzēs atbilst pasīvo ēku standartam. Pasīvā ēka ir būvniecības standarts, kurš vienlaikus atbilst visaugstākajām enerģijas taupīšanas, komforta, pieejamu izmaksu un ekoloģiskajām prasībām. «Tas nozīmē, ka pa deviņiem gadiem mums būs jāsasniedz visaugstākais standarts. Ja pasīvie logi vai līdzīgi tiem tiks izvēlēti jau tagad, tad tie pat pēc 9 gadiem pilnībā atbildīs tā brīža tehniskajām prasībām un, kalpojot 30 gadus, ietaupīs ievērojamu siltumenerģijas daudzumu un līdzekļus, īpaši redzot pašreizējos energoresursu cenas pieauguma tempus.»
Reklāmraksts tapis sadarbībā ar SIA REHAU
*
NODERĪGI
Kas jāņem vērā, iegādājoties logus?
• Siltumizolācija jeb siltuma caurlaidības koeficients (U);
• Saules radiācijas caurlaidības koeficients (g);
• Skaņas izolācija;
• Gaisa caurlaidība;
• Ventilācija;
• Furnitūra;
• Drošība;
• Vēdināšana.