Lieldienu noskaņai
Pavasara saulgriežiem tuvojoties, veikali ir pilni ar Lieldienu rotājumiem. Tomēr daudziem mīļāki šķiet pašu darinātie. Ierosmei dažas svētku kompozīcijas piedāvā Rīgas Dabaszinību skolas skolotāja Elita Logina un floristikas pulciņa dalībniece Marta Logina.
Lai darbiņš raitāk sokas, der atcerēties dažus Lieldienu ticējumus. Lai tiktu pie turības, Lieldienu rītā pirms saullēkta malkas šķūnī skaidas jāsalasa, tad nauda makā turēsies. Ja arī neesat māņticīgi, drošības pēc kūtī zem siles palūkojiet, vai kāds nelabvēlis nav paripinājis krāsotas olas, lopiem sliktu vēlot. Savs spēks esot arī ūdenim, kurā olas vārītas: ja Lieldienu rītā žogā saspraudīsiet izpērtas pirtsslotas un tās apliesiet ar olūdeni, vistas vasarā būs pasargātas no vanagiem. Lieldienu naktī kādam no saimniekiem ar pīlādža rungu mājai jāapskrien, lai to no burvestībām pasargātu. Nebrīnieties, ja pirms saullēkta pieķersiet saimnieku ar izkapti pār plecu trīs reizes ap māju riņķojot – viņš ļaunos garus dzenā. Saimniecei savukārt savas robežas trīsreiz uz slotas jāapjāj, tad govis nebizos.
Par krāsotajām olām der zināt, ja jauna meita puisim dāvā divas olas, tas nozīmē iedot kurvīti. Ja meiča neskoposies un sniegs piecas, tad jāvārds garantēts! Ja strikti ievērosiet tradīcijas, nedēļu pēc Lieldienām šūpoles jāsadedzina, lai naktīs raganas nevarētu šūpoties.
No dažādu toņu vijīgiem zariņiem tapusi omulīgā ligzdiņa (izmantoti grimoņi, mežvīteņi, kārkli un bērzi). Ar ūdeni piesūcināto zaļo oāzi nosedz ķērpīši. Uz pahisandras un efejas mierīgā zaļuma kā nerātni saules zaķīši satupušas dzeltenās tulpītes
IEROSMEI.
Floristes Elita un Marta Loginas ir pārliecinātas – pavasarīgajām kompozīcijām der it viss dabā atrodamais, vajag vien nedaudz izdomas un uzdrīkstēšanos