Diez vai katrs ir redzējis dzīvu dzeguzi, toties par dzegužkurpīšu trauslo skaistumu priecājušies visi. Tomēr retais zina, ka šis augs ir pasaulē lielākajai puķu saimei– orhidejām – piederīgs.
Arī Latvijā orhideju netrūkst, atklātas jau 34 sugas. Tās aug visur – mežos, pļavās, purvos. Skaistākās ir dzegužkurpītes, reibinošākās – naktsvijoles, bet neparastāko godā celtas mušu ofrīdas. Tiesa gan, lai aplūkotu mušiņām līdzīgās viltnieces (ziedu izskats un smarža pievilina mušu kavalierus, kas tā pilda apputeksnētāju lomu), jādodas uz Latvijas rietumiem. Ja paveiksies, kādā pārpurvotā priežu mežā, kaļķainā zāļu purvā vai purvainā pļavā ezera krastā ieraudzīsiet augu – hameleonu. Zinājāt, ka maigo garšvielu karalieni – vaniļu – iegūst no tropos mītošas orhidejas? Arī tepat Latvijā pie jūras vai citviet, kur smilšu netrūkst, varat izbaudīt vaniļas aromātu – tur uzziedējušas tumšsarkanās dzeguzenes. Savvaļas orhideju ieraugot, nesteidziet tās plūkt, jo gandrīz visas sugas ir valsts vai pat Baltijas aizsargājamo augu sarakstā!
Vairums orhideju sugu ir epifīti (dzīvo uz kokiem, bet nav parazītaugi, jo barojas no trūdvielām, ko piegādā pa koka stumbru plūstošais lietus). Visas Latvijā sastopamās ciltsmāsas ar saknēm stingri turas zemē.
Ja esat orhideju skaistuma apburts, padomājiet, vai nav pienācis laiks tikt pašam pie savas kolekcijas, lai svešzemju tauriņiem līdzīgie ziedi augu gadu virmotu arī jūsu mājās! Maldīgi domāt, ka kolekcijas veidošanai vajadzīga apsildāma siltumnīca vai vismaz ziemas dārzs savrupnamā. Tepat Rīgā LEADA Orhideju un bromēliju draugu kluba priekšsēdētāja Lolita Afanasjeva tipveida dzīvoklī savākusi augus no trim kontinentiem! Kā pusotra kvadrātmetra lielā lodžijā un uz dažām palodzēm atrasta vieta vairākiem simtiem orhideju? Lolitas kolekcijas noslēpums ir vienkāršs, viņa audzē miniatūrās savvaļas orhidejas. Starp savvaļniecēm atrodami tikai divi veikalā iegādāti hibrīdi. Lolita pasmaida: "Man ir interesantāk to ziedēšanu gaidīt, nevis veikalā gatavu nopirkt." Vai viegli lodžijā radīt piemērotu klimatu tik dažādajām orhidejām? Turklāt tad, ja tā nav apsildāma. Saimniecei nav noslēpumu: pie loga augot aukstummīles, istabas pusē vieta atvēlēta siltummīlēm, ļoti vēsajā kaktusu lodžijā aug no augstkalnu lietus mežiem nākušās. Tā kā lodžijai nav durvju, tajā brīvi ieplūst siltais istabas gaiss. Neskaitāmos podiņus tur speciāla reliņu sistēma. Skopo ziemas sauli papildina griestu apgaismojums, par svaigu gaisu augiem gādā ventilators, ko saimniece ik pa brīdim ieslēdz.
Kolekcionāre par savām orhidejām runā ar mīļumu, saucot tās par mazulītēm. (Miniatūro orhideju kolekcijā gan iemaldījušās augumā palielākās burkānorhidejas, kas tikai nesen beigušas ziedēt.) Saimniece ar smaidu atceras: "Pēdējās ziedēšanas dienās mans katazetums kauslapas bija saskrullējis un saslējis augšup kā Dalī ūsas, tāpēc es viņu iesaucu par Dalī!" Brasavolas, helenae, celogīnes, masdevālijas... Peru, Kolumbija, Brazīlija, Ekvadora, Bolīvija... Cik dažādi augi, tik daudzas valstis, no kurām tās atceļojušas. Lolitas lielākais lepnums ir pēc skata necilā spoku orhideja, kuras nav nevienam citam Latvijā. Tās dzimtene ir Malaizija. Periodā, kad nomestas 1 cm garās lapiņas, tā atgādina spoku, jo redzamas vienīgi saknes. Dabā šīs orhidejas var pamanīt vienīgi tad, kad tās zied.
Savu gadiem krāto pieredzi Lolita neslēpj. Viņas atzinums ir arī kļūdainā ziedkātu griešana uzreiz pēc noziedēšanas. "Ziedkātu nekad nedrīkst griezt nost zaļu! Drīkst tikai tad, kad pats atmiris. Ja puse kāta paliek zaļa, griež 1 cm virs snaudošā pumpura, jo tas bieži vien veido jaunu atzarojumu. Tad drīz vien laiks jaunai ziedēšanai!"
Šķiet, arī šī kolekcija nekad netiks pabeigta, jo pēdējos simt gados atklātas tūkstošiem jaunas orhideju sugas!