Kamēr dārzā gribēdams bez sniega lāpstas neiebridīsi, laika gana padomāt, ko labu var no kaimiņiem aizgūt.
Ainavu arhitekte, Latvijas Ainavu arhitektūras biedrības goda biedre, Latvijas Lauksaimniecības universitātes docente Gundega Lināre ir pārliecināta, – katrā no Baltijas valstīm dārzu ierīkošanā var daudz ko mācīties.
Speciāliste pasmaida: "Neviens nav ideāls, gan Latvijā, gan kaimiņzemēs skatāmi izcili, ikdienišķi un nepārdomāti veidoti dārzi. Piemēram, par vienu no Latvijas aplamībām uzskatu celmos ierīkotās puķu dobes. Saimnieki domā, ka tas ir oriģināli, bet patiesībā šie koku stumbeņi apliecina jūsu nespēju sakopt teritoriju, agri vai vēlu celms satrunēs..." Par sevi runājot, ziemeļu kaimiņu dārzkopji atzīst: viņi esot mednieki un makšķernieki no mežu un ūdensmalu cilts, tāpēc igauņiem neesot tik izteiktas zemes sajūtas kā latviešiem un lietuviešiem. Varbūt tieši tāpēc savulaik cara galmā atzīto parku un muižu dārzu projektētāju Rīgas dārzu un parku direktoru Georgu Kufaltu aicināja projektēt arī Tallinas un Pērnavas parkus un dārzus. Protams, izcilajam ainavu arhitektam netrūka darba arī citviet Igaunijā. Viņa padarītais lielā mērā atstāja iespaidu arī uz mūsdienu privāto dārzu veidotājiem. Vēl viena personība, kas ietekmēja Igaunijas dārzu kultūru, ir somu arhitekts Alvars Ālto. Katru ēku projektējot, viņš līdz pēdējam sīkumam ļāva tai iekļauties apkārtējā vidē.
Askētiskajos Igaunijas dārzos skatāmi tie paši materiāli, kas Ālto arhitektūrā: stikls, koks, akmeņi. Protams, tiem vislabāk piestāv dažādu šķirņu egles un priedes, kadiķi un pacipreses, arī mūžzaļie lapu kokaugi (bukši jeb suņu mirtes, mūžzaļie rododendri, kapmirtes, Dammera klintenes, parastie ligustri, Fortina segliņi u. c.).
Protams, dārzos netrūkst arī ziedu. Dominē rāmo toņu ziedētāji, no baltiem līdz dzelteniem un visu nokrāsu zilajiem. Ģeogrāfiskā atrašanās vieta starp ziemeļiem un dienvidiem igauņus rosinājusi ierīkot arī ļoti krāšņus puķu dārzus un veidot milzīgas to kolekcijas. Igaunijas modernajām dzīvojamajām ēkām raksturīgi iekštelpu paplašinājumi – terases pie atpūtas telpām dārza pusē. Cilvēkiem, tāpat kā ziediem, tik ļoti gribas tvert katru skopās ziemeļu saules stariņu!
Lietuvas dārzu veidošanu nosaka divas lietas, gan katoļu baznīcas greznība, gan Baltijā maigākie klimatiskie apstākļi. Daudzi lietuviešu dārzi atgādina Bēthovena Odu priekam, tajos saulē tvanīgi virmo krāšņas ziedu kupenas. Interesanti, ka pēdējos gados Lietuvas dārzos ieskanas arī austrumnieciska nots, tiek rasta vieta arī japāniskām dārzu tendencēm japāņu dārzu mākslai raksturīgām plānojumu tendencēm. Pašlaik Lietuvā Darbenai pilsētas apkaimē netālu no Rucavas pagasta top Eiropā lielākais japāņu stila dārzs Madzuhai. Šī Japānā projektētā dārza īpašnieks ir Šarūnas Kasmauskas.
Daudzi Latvijas dārzkopji savulaik braukuši uz Lietuvu daiļdārzus skatīt. Piemēram, Latvijas daiļdārzu konkursu vairākkārtējie uzvarētāji dobelnieki Lilija un Alfrēds Štelmaheri ideju par laukakmeņiem dārzā smēlušies pie mūsu dienvidu kaimiņiem. Lilija atceras: "Tolaik daudzi brauca uz Lietuvu mācīties dārzus veidot!" Ainavu arhitekte Lināre pasmaida: "Mācīties vienmēr ir labi, tomēr no Vācijas nākušie dārza rūķi lai paliek tupam Polijas un Lietuvas dārzos!"