Ir pienācis laiks katram cilvēkam sakārtot viņam nolikto dvēseles ceļu, atbrīvoties no negatīvās enerģijas un no tā, kas traucē pa to iet, pilnveidot sevi un mainīt attieksmi pret dzīvi.
"Nesen Bleķa laikmetu nomainīja Zelta laikmets, kuram raksturīgas citas vērtības un dzīves izpratne. Tāpēc cilvēki nesaprot, kas ar viņiem notiek. Galvenais process Zelta laikmetā – mostas dvēseles, ir jāiztīra zemapziņa no negatīvās enerģijas un jāsaskata visa dzīvā vērtība," stāsta dvēseļu ceļvedes Valda Upeniece un Vija Arne.
Sācies Zelta laikmets
Galveno abu laikmetu atšķirību izsaka to nosaukums. Kas ir bleķis salīdzinājumā ar zeltu? "Bleķis ir auksts, tumšs, nedzīvs, bet zeltam piemīt cita enerģija, vērtība un izjūtas. Tāpēc dvēsele tagad mostas un visu, ko zemapziņa sakrājusi sevī, kamēr dzīvo šajā pasaulē, atspoguļo fiziskajā ķermenī. Cilvēki brīnās, kāpēc sāk sāpēt rokas, kājas, mugura, sirds, pazūd balss, pasliktinās redze... Ja ir bijuši dziļi dvēseliski pārdzīvojumi, tad sāp sirds. Ja cilvēks dara darbu, kas viņa dvēselei nepatīk, tad sāp rokas. Ja sāp kājas, tas nozīmē, ka vai nu tu pats negribi, vai tev neļauj iet nolikto dvēseles ceļu. Ja mēs dzīvē nesam vairāk, nekā mūsu dvēselei atļauts, tad sāp sprands, mugura, krusti un tālāk spiež uz kājām. Iespējams, traucē arī tas, kas nāk līdzi no iepriekšējās dzīves, kas pašam šajā dzīvē ir jāsakārto, lai varētu tālāk iet nolikto ceļu."
Izvēle – mainīt vai nemainīt
"Nezinot to visu, cilvēki uzdod jautājumu, kāpēc notiek tā, kā notiek, un nesaprot, kā dzīvot tālāk," atzīst V. Upeniece. Meklējot mediķu palīdzību, var izārstēt fiziskās sāpes, nevis dvēseli. Tā ir katra paša izvēle – iedziļināties un vēlēties saprast, ka vajag kaut ko mainīt vai nemainīt savā dzīvē. Ja cilvēks neko nemainīs, tad viņš ar dzīvi nekad nebūs apmierināts, jo iet blakus ceļu, nevis savējo. "Cilvēkiem, kas nāk pie mums, palīdzam atbildēt uz viņu daudzajiem kāpēc. Galvenais, kā var sevi sakārtot un atbrīvot savu zemapziņu no tumšās enerģijas, ko paši esam sakrājuši dzīves laikā un kas ir citu sūtīta – skaudība, nenovīdība, dusmas, greizsirdība –, lūgt piedošanu un piedot, bet ne tā, kā parasti to darām." Ja tā nenotiek, tad vajā neveiksmes personīgajā dzīvē, darbā, biznesā. Lūgt var ar saviem vārdiem, tā, ka dvēsele jūt! To uzklausīs, sapratīs, atbildēs un palīdzēs. V. Arne apstiprina, ka to nav viegli izdarīt. "Ne no visa cilvēks var atbrīvoties tikai ar saviem spēkiem. Mums abām Dievs dod informāciju un spēku, lai mēs varam cilvēkiem palīdzēt un viņiem būtu vieglāk to izdarīt. Mēs iepriekš nestrādājām šajā jomā. Iespējams, mūsu sūtība ir palīdzēt cilvēkiem tieši šajā Zelta laikmetā."
Vīriešiem arī ir jāraud
"Tad, kad cilvēki atnāk un saka, ka ir dedzinājuši sveces, protams, tas ir labi. Taču ar to nepietiek, pašiem ir jāattīrās un vajadzīgs arī enerģētisks spēks no malas." Rezultātā sakārtojas attiecības ģimenē, uzlabojas veselība, citam pilnībā mainās ne vien domāšana, bet arī uzvedība un pat izskats. "Priecājamies, ka palīdzību nekautrējas meklēt arī vīrieši. Viņi visu pārdzīvo vēl smagāk. Dvēselēm patiesībā nav dzimuma, taču tām ir jāattīrās arī caur asarām. Taču sabiedrībā uzskata, ka vīrietis nedrīkst raudāt. Padomājiet, ko viņš nodara savai dvēselei."
Vija Arne atzīst, ka daļa cilvēku nelielu atvieglojumu gūst jau no tā, ka uzdrošinās runāt par savām problēmām, tās netur sevī. Dvēseļu ceļvedes atzīst, ka arī dziedniekiem šajā laikmetā ir jāprot pārkārtoties un strādāt pa jaunam. Ja viņi to neprot vai tas nav dots, tad nespēj vairs cilvēkiem palīdzēt. "Ir jāapzinās, ka nekas vairs dzīvē nav kā kādreiz. Tas attiecas arī uz sieviešu un vīriešu sasvstarpējām attiecībām."
Misija izaudzināt bērnus
"Tagad bieži nākas secināt, ka kopā tiek saliktas dvēseles, lai radītu un izaudzinātu bērnus, kamēr viņi spēj dzīvot patstāvīgi. Pēc tam dvēselēm vairs nav kopības sajūtas, jo katrai no tām ir dota cita dvēsele, lai gūtu laimi un mīlestību." V. Upeniece aicina pievērst uzmanību bērnu un vecāku attiecībām. "Mēģināsim saprast, ka katra ir atsevišķa dvēselīte ar viņai nolikto dzīves ceļu, kuru mēs nedrīkstam grozīt pēc sava prāta, bet gan ieteikt un palīdzēt saprast dzīves situāciju. Uzspiežot savu gribu, dvēselīte tiek novirzīta no noliktā ceļa. Vecāki, labu gribēdami, bērniem nodara pāri. Bieži vien meitenes neapprecas tikai tāpēc, ka mammas viņas tur enerģētiskā saitē un nelaiž vaļā, bet tas ir neapzināti, pašas to nesaprot."
Valda un Vija mudina cilvēkus novērtēt labo un skaisto, kas ir apkārt. Tas attiecas arī uz mīlestību pret savu valsti un zemi. "Melno plīvuru, kas šobrīd uzkritis pār mūsu valsti, paši vien esam noauduši. Jo vairāk ir negatīvu domu un darbu, jo plīvurs kļūst biezāks. Domāsim labas domas, teiksim labus vārdus, darīsim labus darbus, tad būs vairāk gaišās enerģijas apkārt, bet tumšajai enerģijai nebūs vietas."
Jāgodā latviskās vērtības
Dvēseļu ceļvedes ir pārliecinātas, ka cilvēki aizvien vairāk sapratīs, ka garīgās vērtības ir daudz nozīmīgākas nekā materiālās. "Tā ir šā laikmeta pamatvērtība – saprast, kas esam, no kurienes nākam un kāpēc mums ir tas, kas ir! Tagad ir jāgodā un jāceļ latviskās vērtības, ko esam aizmirsuši. Tad Latvijai būs labi laiki. Mēs dzīvojam sarežģītā posmā, kad jāpāriet no viena laikmeta uz otru. Tāpēc jāmeklē pareizais ceļš un nav jākaunas par to, ka jāiet pie kāda lūgt palīdzību, lai varētu izprast sevi. Jo ātrāk tas notiks, jo būs labāk."
Valda piekrīt, ka daudzi cilvēki grūtā dzīves brīdī palīdzību meklē dievnamā. Viņa mudina izvērtēt baznīcas kā svētvietas lomu.
Apzināti strādā kopā
Valda un Vija strādā kopā divus gadus, palīdzot tiem cilvēkiem, kuri vēlas saprast un sakārtot savu dzīvi. Vija atceras, ka pati meklējusi palīdzību pie Valdas, kura tolaik strādāja par masieri. "Es redzēju it kā ceļu un saņēmu ziņu, ka mēs kopā strādāsim un palīdzēsim daudziem cilvēkiem," stāsta Vija. "Ne jau viss uzreiz tiek iedots, bet pa mazumiņam. Augstākie spēki redz, vai cilvēks to godam ir izpildījis, un tad dod vēl. Dievišķā gudrība ir neizmērojama, tai nav robežu. Cilvēkam tiek dots tik, cik viņš ir nopelnījis."
"Kādai klientei bija liels iekšējs dvēselisks pārdzīvojums, ko viņa nedrīkstēja nevienam stāstīt – no viņas kāds cilvēks bija izkrāpis lielu naudas summu. Tas viņu iekšēji grauza un žņaudza kaklu," V. Upeniece stāsta par kādu klienti, kura nav varējusi strādāt līdzšinējā darbavietā, jo bija pazaudējusi balsi. Sieviete apmeklēja ārstus, un neviens nespēja palīdzēt. Tad viņa atklāti izstāstīja par savām problēmām, un tagad viņai klājas labi. "Ja cilvēks spēj atbrīvoties no problēmas, saprazdams, ka ir jāpiedod un jālūdz piedošana, tā atbrīvodams savu zemapziņu no tumšās enerģijas, dod iespēju pats sev virzīties pa savas dvēseles nolikto ceļu. Cilvēks pats sev ir dziednieks, neviens nedrīkst viņa dvēseles ceļā iejaukties, ja to nelūdz un nevēlas. Līdz tam ir jānonāk, lai saprastu, ka ir vajadzīga palīdzība."
***
Iesaka dvēseļu ceļvedes
Valda Upeniece un Vija Arne(telefons 26415051, 28664397)
Ieklausieties un ieskatieties sevī! Cilvēki bieži vien nenotic tam, ko saka zemapziņa un dvēsele. Ja iejaucas prāts, tas nozīmē, ka iedarbojas negatīvie spēki, kuri vēlas izjaukt un novirzīt dvēseli no pareizā ceļa.
Neklausīties negatīvo! Tas vairo sevī negatīvo enerģiju.
Neizrādīsim otram cilvēkam, ka viņš jums nepatīk – tā taču ir jūsu problēma!
Smaidīt un vairāk teikt citiem labus vārdus! Tas jādara no sirds.
Jādomā gaišas, labas domas!