Dārza saimniece Hardija Strazdiņa stāsta, ka šie 6000 kvadrātmetri zemes ir Legzdiņu ģimenes piecu paaudžu īpašums, bet dārzs iekopts vien viņas mammas laikā.
Agrāk to par dārzu bijis grūti nosaukt, jo kopš laika gala visā Buļļu ciemā klājās kāpu smilts. Kā plašajā dārzā nonākušas vistas? Hardija neslēpj, ka tas saistīts ar bērnību, jo grūti bijis aizmirst silto lauku olu vienreizējo aromātu. Tad kāpēc gan viņai neatvēlēt pleķi zemes nelielai kūtiņai aploka stūrī? Tagad Strazdiņu ģimene uz veikala olām pat skatīties nespēj. Kādu interesē, ko vistas ziemā dara? Tās katru rītu saimnieces padusē ceļo uz plašo siltumnīcu kājas izvingrināt, jo Hardija ir pārliecināta, ka pastaiga klukstēm nepieciešama ik dienas. Pievakarē tibas notupjas, sakļauj spārnus un gaida, kad saimnieces azotē tiks aizgādātas atpakaļ uz savu mītni. Vasarā vistu sporta laukums atvēlēts tusnīgajiem tomātiem un to kaimiņiem – gurķiem un vīnogām.
Dzīvības šajā dārzā netrūkst, ik pa brīdim saimnieces kājām pieglaužas milzu lempis Ringo, Āgenskalnā atrastā kucīte Sisi Peciņa un Susurs, vecais plušķis no Piņķiem. Bolderājā savāktais vecais runcis par godu Hameleonu rotaļām ticis pie vārda Ridžs.
Visi ģimenes mīluļi respektē kārtību dārzā, zemi nekašā, dobes neizbradā. Vien kurmji uzvedas kā okupanti, pa zemi ņemas kā pa savu ķešu… Žēl gan, jo saimnieks Aigars daudzus augus savedis no saviem darba braucieniem – viņš ir lidotājs. Dārzā labprāt rosās arī Strazdiņu atvase – gleznotāja Harita ar mazdēlu Ernestu. Hardija pasmaida: "Viņu vizītes bieži vien iegadās, kad lielākie darbi dārzā paveikti." Saimnieki savu dārzu bijā, saglabātas gan simtgadīgās egles, gan sirmās ābeles. Hardija stāsta, ka viņas vienaudze ananasu ābele, iespējams, ir vienīgā Latvijā. Lai šo gastronomisko brīnumu mazbērniem saglabātu, saimniece no atvases izaudzējusi jaunu ābelīti.
Daudzviet dārzā grūti saprast, vai jau gladiolu trakums sācies, vai arī… Jā, izrādās, tie ir īrisi. Hardija pasmaida: "Īrisu trakums dārzā sākās, kad es uzzināju, ka Šķēle ticis pie bagātības, šīs puķes audzējot! Bet, ja nopietni, Salaspils botāniskajā dārzā pārstādīja īrisus, un man bija iespēja iegādāties īrisu gumus." Par iecerēm dārzā saimniece atbild: "Vēlētos baseinu ar ūdensrozēm, bet, tā kā pēdējos rudeņos ap māju pienāk jūra, šis pasākums jāatliek uz vēlāku laiku."
***
Eksperta viedoklis
Hardija STRAZDIŅA, dārza saimniece:
– Komposta kaudzi veidoju, apļveidā sadzītiem mietiņiem apvelkot plastikas sietu. Rudenī pamatnei ieklāju kritušās lapas un virsū uzlieku satrunējušās nezāles no vasarā izveidotās komposta kaudzes. Pavasarī no siltumnīcas paņemu zemi un izberu virsējā kārtā. Izveidotā groza vidū iestādu cukīni dēstu un grozam gar malām – salātu dēstus. Grozu pārklāju ar plēvi. Sākoties siltam laikam, plēvi noņemu. Kamēr salāti tiek ēsti, cukīni arī ir izaudzis. Visu vasaru ķirbjveidīgais dāvā savus augļus un ar dekoratīvajām lapām rotā dārzu, piesedzot groza materiālu.
Dārzu kopjot, žēl jauno augu, no kuriem nākas šķirties. Tāpēc rudenī es piedāvāju īrisu gumus, agrīnās mārtiņrozes (dzeltenīgi brūnas un gaiši violetas), dažādu liliju sīpolus un margrietiņas. No istabas puķēm piedāvāju kallas.