Mellenes dārzā

Ģimenes vajadzībām pietiks, ja sākumā iestādīsiet 10–15 krūmmelleņu stādu. Ja vēlaties, varat stādīt dažādu šķirņu stādus, tad raža ienāksies pakāpeniski un varēsiet arī izbaudīt ogu garšas daudzveidību.

Kas jums par to būs? Jo siltāka būs vasara, jo lielāka raža (ap 5 kg no krūma). Varēsiet mieloties no augusta vidus līdz pat septembra beigām.

Mellenēm patīk saule un aizvēnis. Ja vēl laiks padosies sutīgs – kas var būt labāks par to! Stādiem jāatvēl tik daudz vietas, lai dobē ik pēc metra varētu sagatavot 50x50x50 cm lielu bedri. Tajā ar kaudzīti iepilda skābo sūnu purvu kūdru. Katram stādam attiecībā 2:1 augsnē, lai bagātinātu to ar dabīgiem mikroelementiem, iemaisa 0,6 kg kaļķakmens un dolomīta miltus. Pirms stādīšanas noteikti pārbauda augsnes pH, optimālais ir 4,0 līdz 4,5. Labs nāk ar gaidīšanu, ja ir pacietība, speciālisti iesaka zemei gadu ļaut nogatavoties.

Stādus pirms guldīšanas zemē krietni salaista. Kailsakņu saknes stādot izplāj kā vecmammas brunčus, nevis laiž dziļumā kā kokam; sakņu kakliņam jābūt pat nedaudz virs augsnes. Augam apliek aptuveni 2,5 cm augstu mulčas slāni.

Savu dižciltību ogu saimē augstkrūmu mellenes demonstrē arī ar ļoti īpašo ēdienkarti. Tām ir citādas prasības pēc augsnes īpašībām un mēslojuma nekā citām ogu kultūrām. Augsnes analīze ir ļoti svarīga pirms stādīšanas. Galvenā nozīme ir augsnes aktīvajai reakcijai ( tai jābūt skābai), humusa, makro un mikroelementu daudzumam. Sevišķi svarīgi ir pārbaudīt mangāna saturu (Latvijas gruntsūdeņos tā ir pārpārēm). Tā pārbagātība var izraisīt stādu bojāeju. Ja mangāna saturs augsnē stipri pārsniedz pieļaujamo normu, tad vispār nav vērts pūlēties... Būtu vēlams augsnes sastāvu analizēt vismaz reizi gadā Kanādā un ASV to analizē pat 3 reizes gadā – pēc zemes atlaišanās, kad izplaukušas lapas un jūlija beigās/augusta sākumā – pirms ražas sākuma.

NODERĪGI!

Krūmmellenes neaugs, ja būs:

nepareizi sagatavota augsne. Ļoti būtiska ir dziļirdināšana un drenāža. Jāatceras, ka krūmmellenes var ražot 50 gadu, bet nepietiekama drenāža to mūžu stipri saīsina. Nedrīkst aizmirst papildināt organisko sastāvu, ja nepieciešams;

nepareizs pH. Vairākumā augšņu krūmmellenes vislabāk aug pie pH 4,5 līdz 5,0. Tas ir regulāri jāpārbauda, it īpaši, ja pH sliecas būt augstāks par maksimāli pieļaujamo;

nepareizi sagatavotas saknes. Gan podiņu, gan kailsakņu stādi pirms stādīšanas pamatīgi jāsalaista. Stādus izņemot no podiņiem, tie jāpaburza, lai saknes viegli nāktu ārā;

pārāk dziļa stādīšana. Tā ir ļoti izplatīta kļūda. Sakņu kakliņam ir jābūt augsnes līmenī vai nedaudz virs tā;

ogas pirmajā gadā. Augstkrūmu mellenēm pirmajā gadā nav vēlams dot arī ogas;

pārāk daudz nezāļu. Pāris pirmās sezonas nedrīkst pieļaut nezāļu uzvaru pār krūmmellenēm, jo tās stipri novājina augu;

nepareiza herbicīdu izmantošana. Jāatceras, ka 90% krūmmelleņu sakņu atrodas zemes virskārtas 30 centimetros. It īpaši jaunās saknes ieviešas tieši zem pašas virskārtas. Jāuzmanās gan ar sēklu iznīcināšanas, gan ar nezāļu indēšanas herbicīdiem;

pārāk daudz/pārāk maz ūdens. Pirmajos divos mēnešos ar ūdeni jābūt ļoti uzmanīgiem. Jāuzmana ūdens ne vien apkārtējā augsnē, bet arī pašā sakņu sistēmā;

pārmēslošana. Tas pirmajos gados var būt izplatītākais iemesls jauno augu bojāejai. Vajadzētu atlikt mēslošanu, līdz augs ieaudzies;

stādīts nabadzīgs stādmateriāls. Ļoti svarīgs ir stādu materiāls, tam jābūt spēcīgam un veselam. Koksnei jābūt gaišai, jāskatās, vai nav ziemas bojājumu, vai ir spēcīgi pērnie zari, vai sakņu sistēma ir vienmērīga un blīva.