Nacionālā Botāniskā dārza oranžērijā Salaspilī 20 gadu vecumā zied Deremēnas dracēna

Deremēnas dracēna, tautā saukta arī par istabas palmu un nereti jaukta ar juku, ir visai bieži izplatīts telpaugs, kuru audzē tā pieticības un dekoratīvo lapu dēļ. Patiesībā ziedus no tās, tāpat kā no papardēm, īsti neviens negaida. Par dracēnu klīst vienīgi runas, ka tā kaut kur, kaut kad un kaut kam tomēr ir ziedējusi. Un, atšķirībā no papardēm, šī ziņa, visticamāk, varētu būt taisnība, informē Nacionālā botāniskā dārza pārstāve Dace Miezīte.

Paparžu ziedus varot ieraudzīt tikai Jāņu naktī un, pilnīgi droši, tikai pasakās, bet dracēnas uzzied, kad labos apstākļos sasniegušas noteiktu vecumu. Botāniskā dārza oranžērijā Deremēnas dracēna (Dracaena deremensis) aug jau vairāk nekā 20 gadus. Stumbrs sasniedzis gandrīz divu metru augstumu, tā galā augošās lapas plašā lokā liecas lejup. Šogad, pirmo reizi dracēnas mūžā, no lapu rozetes vidus izspraukusies gara, zarota ziedkopa ar simtiem ziedpumpuru. Atšķirībā no mītiskā papardes zieda, to nesargā ne vilki, ne lāči, un ziedus var aplūkot ikviens interesents.

Dracēnas, Āfrikas tropu kokaugi, pie mums ir iecienītas kā „ērti” telpaugi. Mazprasīgas, pacietīgas, dracēnas samierinās ar mērenu apgaismojumu, mērenu laistīšanu, mērenu gaisa mitrumu, un cilvēki tās labprāt izmanto interjerā.