Jau 18. gadsimta beigās parādījās pirmie florāriji – slēgti stikla trauki, kuros siltumā no augsnes iztvaikoja mitrums, kas atdziestot pārvērtās ūdenī, tādējādi radot augiem labvēlīgus augšanas apstākļus.
Florāriji bija ideāli piemēroti augu uzglabāšanai un transportēšanai pat lielos attālumos.
Mūsdienās florārijus mēdz saukt arī par galda dārziem, – stikla trauki ar augu kompozīcijām iekarojuši mājas un birojus, slimnīcas un mācību iestādes. Kāpēc gan ne: vieta kaut nelielam stikla traukam ar daudzveidīgiem augiem atradīsies vienmēr uz plaukta, galda vai palodzes; ja trauks paliels, droši var likt arī uz grīdas.
Stikla bļodas un vāzes, kolbas un glāzes, pat akvāriji var kļūt par mājvietu augu kompozīcijām, ko sauc par florārijiem.
Augsne
Vispirms traukā veido drenāžas slāni: ieber keramzītu, rupju granti, akmentiņus vai oļus. Pamatslānim vēlams uzbērt arī sīkas oglītes. Virsū – izvēlētajiem augiem piemērota augsne. Ja sukulentiem domātā augsne būs bagāta ar trūdvielām, tie strauji augs, ātri vien izjaucot kompozīciju.
Augi
Stādot augus florārijā, jārēķinās, ka galda dārziņš būs aplūkojams no visām pusēm. Izvēloties augus kompozīcijai, vieglāk kopjams ir florārijs, kurā stādīti augi ar vienādām prasībām (gaisma, temperatūra, augsnes mitrums un mēslojums). Tomēr nav nelaime, ja jums tīkamajiem augiem nepieciešami atšķirīgi augšanas apstākļi, – tad katru stāda savā podiņā. Ja kompozīcija top no podiņiem, to vēlams vispirms izveidot uz līdzenas virsmas, – iespējams, pēc aplūkošanas augu izkārtojumu nāksies mainīt.
Lai kompozīcija būtu stabilāka, starp podiņiem iekaisa, piemēram, granti vai sīkus olīšus. Neslikti, ja podiņi būs nedaudz atšķirīga augstuma, – ar mulču vai sūnām noklātā virskārta veidos dabisku reljefu.
Ja augiem ir līdzīgas prasības, vispirms stāda malējos, bet pašus pēdējos – augus, kas iecerēti kompozīcijas centrā. Nedrīkst aizmirst, ka augi ar laiku sāks noēnot cits citu, tāpēc nelielās kompozīcijās vēlams tos stādīt vismaz 3 cm attālumā.
Lielākā florārijā labi iederēsies kādā māla amforā, izdobtā siekstā vai milzu gliemežvākā iestādīti augi.
Ieteicams stādīt
Florārijā var stādīt tradeskancijas, aspidistras, klīvijas, ripsāļus, sedumus, graptopetāles, kalanhojes, krasulas, eševērijas, peonijas, gastērijas, dracēnas, stīgu akmeņlauzītes, kriptantes, marantas, papardes, sīklapu efejas, hlorofītus, peperonijas, selaginellas, fitonijas, havortijas, eiforbijas, alvejas, orhidejas, marantas, papardes u.c.
Florārija plusi
Slēgtā vai daļēji slēgtā stikla traukā stādīti augi vienmēr ir pasargāti no caurvējiem; trauku vairāk vai mazāk nosedzot, rodas katrai kompozīcijai piemērotākais siltums un mitrums. Stikla cietoksnis no apkārtējās telpas lieliski pasargā pat viskaprīzākos augus.
Augu kompozīcija vislabāk aplūkojama apaļā stikla traukā, jo stūrainam šķautnes lauzīs redzes leņķi.
Augu kompozīcijas veidoja:
Lilita LUNDERE, SIA "Pulksteņa ezers", Zane PURNE, Nacionālais botāniskais dārzs, un Līga SKRĪVELE, ziedu salons "Kallas zieds", www.parsteigums.lv
***
NODERĪGI!
Lai augi florārijā priecētu iespējami ilgāk, tiem vajadzīgs:
pareizs apgaismojums;
piemērota temperatūra;
nepieciešamais mitrums;
mēslojums.