Pēc vienpadsmit gadu pazīšanās, sešu gadu kopdzīves un meitas Evelīnas Patrīcijas piedzimšanas basketbolists Uģis Viļums un juriste Hedija Gorbunova nolēma juridiski noformēt savas attiecības.
Nu jau pusotru gadu viņi ir laulāts pāris un par vienu bērnu bagātāki – Evelīnai Patrīcijai tagad ir brālītis.
"Draugi bija tie, kas mūs iepazīstināja, – apgrozījāmies vienā kompānijā. Tiesa, līdz pirmajam randiņam pagāja trīs gadi, līdz tam bijām labi paziņas," atceras Uģis un atklāj, ko Hedijā novērtējis, viņu iepazīstot tuvāk. "Mani piesaistīja viņas patstāvība, nezūdošais optimisms, gudrība, pacietība, māka pārvarēt jebkuru situāciju ar smaidu uz lūpām." Savukārt Hedija par Uģi saka – viņš esot piesaistījis ar savu cīņas sparu, mērķtiecību un komunikabilitāti. "Viņš vienmēr bija kompānijas dvēsele, interesanta personība. Bet visvairāk es Uģī cienu viņa ģimeniskumu."
Abi pēc vairāku gadu kopdzīves uzskata, ka esot izvilkuši laimīgo lozi. "Kad bijām kopā nodzīvojuši trīs gadus, sapratām, ka attiecībās ir jābūt virzībai uz priekšu. Tad pieteicās meitiņa," par ļoti būtisku mirkli pāra attiecībās stāsta Hedija. "Neaizmirstama un romantiska bija arī bildināšana, kas notika Siguldā, drauga viesnīcā, bet vairāk neko negribu atklāt. Protams, arī kāzās jutāmies līdzīgi – pamatīgi uztraukušies un laimīgi, kā jau vairākums jaunlaulāto." Svinības esot turpinājušās četras dienas – vispirms atpūtas namā Puduri, kas atrodas Ķegumā pie Daugavas, pēc tam Ogrē, Hedijas vecāku mājās. "Mana mamma teica: ja reiz grib rīkot kāzas, tad tās jātaisa riktīgas – ar daudz viesiem un kārtīgiem galdiem. Paklausīju viņu, kaut sākumā bija doma tikai sareģistrēties dažu cilvēku klātbūtnē. Viens no argumentiem par labu kāzām bija arī tas, ka diezin vai es būtu bijis priecīgs, ja kāds no draugiem nolemtu sarakstīties pa kluso," savus apsvērumus kāzu rīkošanas sakarā pauž Uģis Viļums.
Viņi vērtē, ka pēc meitas piedzimšanas abu attiecībās nekas daudz neesot mainījies, jo dzīvojot pēc principa, ka bērns papildina ģimeni, ir tās sastāvdaļa. "Mēs Evelīnu Patrīciju visur ņēmām līdzi, tāpēc var teikt, ka viņa pielāgojās mūsu dzīves ritmam, nevis mēs – viņas. Šā iemesla dēļ mazā ir komunikabla un atvērta. Tagad, kad piedzimis brālis, esam kļuvuši vecāki, tāpēc gribas padzīvot mazliet mierīgāk."
Uģis un Hedija turpina, sakot, ka kopdzīve ir liela pielāgošanās un kompromisu māksla. "Vīrieši jau nemainās, viņi tikai nomierinās," nosmej sportists, bet viņa otra pusīte piebilst, ka vīrieši esot jāpieņem tādi, kādi ir, jo viņi "gandrīz nemainoties".
"Mēs ar lielu prieku izbaudām un novērtējam laiku, ko varam pavadīt kopā, jo Uģa biežo treniņu, spēļu un izbraukumu dēļ tas ne vienmēr izdodas," neslēpj Hedija, kas tagad ar bērniem no Rīgas pārcēlusies uz Liepāju, kur Uģis spēlē basketbola klubā Liepājas lauvas. "Mūsu kopdzīves pamatā ir māka ikdienas rūpes nepārvērst rutīnā, kā arī prasme izprast otra cilvēka vēlmes un panākties pretī, risinot jebkuru konflikta situāciju."