Ierosina iedvesma kulinārijā

Rīdziniecei Guntai Liepiņai patīk darboties virtuvē un it īpaši nodoties eksperimentiem. Viņa gatavo katru dienu, arī atgriežoties vakaros mājās no darba.

«Cik vien sevi atceros no skolas laikiem, pēc mācībām, atnākot mājās, vienmēr bija kaut kas garšīgs pagatavots. Vecmamma bieži izvārīja lielu zupas katlu. No bērnības vismīļākā joprojām ir vistas zupa,» atmiņās kavējas Gunta.

No vecmammas un mammas pārņēmusi tradicionālos ēdienus no latviešu virtuves – skābu kāpostu, pupiņu zupu, karbonādi, bet gatavo arī Austrumu, indiešu virtuves ēdienus. Studiju laikā nav dzīvojusi kopmītnēs, tāpēc allaž nācies domāt par maltītes pagatavošanu. Vēlāk ēst gatavošanas prasmes pilnveidojusi savā ģimenē. «Kopš bērnības atceros vecmammas gatavotās peldošās salas. Neesmu mēģinājusi tās gatavot. Baidos piedzīvot vilšanos, bet joprojām vēlos saglabāt patīkamās atmiņas. Šā saldēdiena gatavošana mūsmājās bija notikums. Mēs ar brāli baudījām fantastisko vaniļas aromātu, ar ko piepildījās visa māja.»

Gardēžu stundas

«Tagad ir dažāda literatūra ar receptēm, iespējams apceļot pasauli un nobaudīt citu tautu virtuvi. Jaunākā meita Linda dzīvo Parīzē, tāpēc iedvesmu kulinārijā gūstu arī no turienes. Tad, kad mēs abas sarunājamies caur skaipu, tad tās dēvējam par gardēžu stundām, jo tās aptver arī virtuves lietas,» secina Gunta un priecājas, ka arī pieaugušās meitas Lauma un Linda pārņēmušas no mammas šīs prasmes un tagad Gunta daudz ko mācoties no abām atvasēm. «Linda ieteica iegādāties garšvielas, kuras pie mums nav nopērkamas, taču vajadzīgas, gatavojot tadžīnā. Franču virtuvē jūtama ietekme no Marokas, kur ēdienu gatavo tadžīnā,» stāsta saimniece un rāda savējo, kurā ik pa laikam gatavo maltīti. Dzīvesbiedrs Didzis, dodoties darba komandējumos, arī atvedot interesantas garšvielas. Sāli gatavošanas procesā cenšoties izmantot minimāli, vairāk ēdienu garšu akcentējot ar garšvielām. Favorīts esot karijs. Kafiju un tēju malko bez cukura, tā pietiekot no kūkām un cepumiem.

Nebaidās arī grēkot

Gunta secina, ka viņas ēdienkarte esot dažāda un daudzveidīga. «Visi zinām, ka tas, kas nav veselīgs, bieži vien ir visgaršīgākais. Tāpēc arī grēkoju šajā ziņā,» smaida sieviete. Brokastis ģimenē sanākot galvenā maltīte. Tajās esot auzu pārslu vai mannas putra, omlete ar piedevām, reti – sviestmaizes ar piedevām. «Vakariņās dažreiz top kāds ātrais variants, piemēram, siera zupa vai makaroni. Obligāts noteikums – vakariņās jābūt siltam ēdienam, savukārt brīvdienās var plaši izpausties, gatavojot ēst.» Guntai labi padodoties cepetis, taču tā gatavošanai izmantojot cepamo maisu. Vispirms gaļu iemarinē. Visgaršīgāko un ātrāko marinādi gatavo no sinepēm un majonēzes, ko ņem vienādās proporcijās. Kakla karbonādi vispirms ierīvē ar sāli, ķiplokiem un apmēram 2 līdz 3 stundas patur marinādē, taču tas nav obligāti, un pusotru stundu gatavo. Gaļiņa iznākot sulīga un mīksta. No vīra Gunta uzzinājusi knifiņu, ko var izmantot, gatavojot frikadeļu zupu. «To vāra tradicionāli, bet, kad tā ir gatava, zupai pievieno marinētu gurķi.» Guntas ģimenē kā uzkoda iecienītas esot marinētas olīvas. «Dažreiz iznāk nopirkt konservētas olīvas, kuras nav garšīgas, taču garšu var uzlabot. Olīveļļu sajauc ar citrona sulu, pievieno ķiploku, zaļumus (vislabāk pētersīļus), čili piparu un uzlej uz olīvām. Tās patur marinādē. Izcila uzkoda.»

Galerts no vārītām olām

No kūkām Gunta cepusi visdažādākās – siera kūkas, braunijus, Napoleona kūku, kuras gatavošanai sanākot veltīt daudz laika, taču esot tā vērts. Garšīga un īsta kaloriju bumba. «Vienmēr vēlos izmēģināt kaut ko jaunu,» atklāj viņa. Ja vēlas sevi ar kaut ko gardu palutināt, tad tie esot vistu spārniņi. Tos viņa arī mēdzot ielikt cepamajā maisā kopā ar burkāniem, sīpoliem un kartupeļiem, kam pievieno garšvielas. Omletes mēdzot gatavot dažādas – gan veģetāras, gan ar gaļu – vistu, bekonu vai tītaru. No dārzeņiem tai izmanto brokoļus, ziedkāpostu, papriku, marinētus gurķus, pieliek arī sēnes vai lasi. Lieldienās Gunta ne vien krāso olas, bet dažreiz aukstajam galdam gatavo galertu no vārītām olām, tīģergarnelēm, laša un zivju buljona. Uzvāra buljonu, pievieno želatīnu un pārlej ripiņās sagrieztām olām, laša gabaliņiem un garnelēm. «Esmu gatavojusi arī pashu, un visticamāk tā svētku galdā būs arī šogad. Vislabāk garšo vārīta. Man nepatīk rozīnes, taču esmu atradusi alternatīvu – žāvētas dzērvenes, kuras izmantoju arī pashai. Tagad populāras ir godži ogas, tās arī var pievienot. Vienīgi žāvēti āboli un melnās plūmes šim ēdienam neder.»

Pārsteigums – krabju kājiņas

Par priekšrocību Gunta uzskata to, ka netālu no mājvietas ir tirgus, kur brīvdienās varot nesteidzīgi iepirkties. «Nevēlos teikt, ka ģimenē ekonomējam, izvēloties pārtiku, taču pievēršam uzmanību, lai tā ir kvalitatīva. Galvenais, lai pagatavotais ēdiens būtu garšīgs un sātīgs.» Gunta bilst, ka viņas vīrs ir izcils pavārs, abi mēdzot arī kopīgi darboties virtuvē. Viņš protot pagatavot gardu boršču. «Man tāds nesanāk. Tad, kad vīrs to vāra, viņam nepieciešama vairāk nekā puse dienas. Tas ir garš pasākums, taču zupa ir fantastiska.» Gunta secina, ka esot visēdāja, patīk vienkārša maltīte, taču nobaudījusi arī eksotiskus produktus. Esot Austrālijā, nogaršojusi izcilas jūras veltes. Ēdusi ķengura gaļu, bet otrreiz vairs nevēlētos to baudīt. Pārsteigums bijis Amerikā tradicionālās krabju kājiņas, kas garšojot tieši tāpat kā krabju gaļa. «Kad nākas kādu laiku būt projām no mājām, tad saprotu, ka visvairāk garšo biezpiens un rupjmaize no mūsu virtuves.» Vasarā Gunta tradicionāli gatavo jāņogu želeju un marinē gurķus. Tagad gaida, kad pavisam drīz varēs izmantot meža ķiplokus, no kuriem gatavo arī pesto. Sablenderē ar riekstiem, pievieno eļļu, nedaudz ķiploku un sāli.