Labas garšas meistare

Labas garšas darbnīcas izveidotāja pavāre Līva Kļaviņa ir pārliecināta, ka arī veselīgs uzturs ir saistāms ar gardām un baudāmām garšas niansēm. Viņa atklāj, ka, sekojot līdzi ēdienkartei un disciplinējot sevi, iespējams ne vien uzlabot ķermeņa aprises, bet arī iegūt veselīgu izskatu un labsajūtu.

Veselīgas un dabiskas lietas bijušas ap Līvu, cik vien viņa sevi atceras. «Esmu uzaugusi Slīteres rezervātā, apkārt vienmēr bijis mežs. Ejot staigāt, vienmēr varēja salasīt kilogramiem melleņu, gaileņu un citas dabas veltes,» viņa dalās piedzīvotajā.

Svētdienu vafeles

Pirmās ar gatavošanu saistītās atmiņas stāsta par vafelēm. «Bērnībā man patika cept vafeles. Parasti tas notika svētdienu rītos. Reiz pat gadījās pārpratums, kad man bija jāaizbrauc kopā ar tēti un es palūdzu, lai mamma pieskata. Kad atgriezāmies, visa virtuve bija dūmos un vafeļu panna sabojāta,» šodien ar smaidu negadījumu atceras Līva.

Sasniedzot pusaudžu gadus, jaunieti arvien vairāk interesēja ceļošana un dažādu valstu kultūru izzināšana, taču interešu augšgalā nepārprotami bija Indija. «Man gribējās par šo valsti uzzināt maksimāli daudz. Meklēju materiālus un lasīju visu, kas bija pieejams. Sapratu, ka, izzinot zemes kultūru, nav iespējams neiepazīt arī ēšanas tradīcijas. Pamazām sāku gatavot indiešu ēdienus, meklēju veidus, kā tos pagatavot. Gāju arī uz restorāniem, bet sapratu, ka lielākoties ēdieni tur maksā lielu naudu, bet mājās sanāk daudz gardāk,» viņa atklāj.

Mācīties, gūstot pieredzi

Drīz pēc tam Līvu ieinteresēja veselīgs uzturs, kas joprojām caurvij jaunās sievietes nodarbes. «Mani fascinēja ziņa, ka mūsu ķermenis ik pēc septiņiem gadiem pilnībā atjaunojas un ka labsajūta lielākoties atkarīga no ūdens, ko mēs dzeram, un gaisa, ko elpojam. Bija pārsteidzoši saprast, ka, apēdot burkānu, tas kļūst par daļu no mūsu ķermeņa,» viņa dalās iespaidos.

Lai gan Līva nav mācījusies pavārskolās, tas viņai nav liedzis strādāt restorānos un kafejnīcās gan Latvijā, gan ārvalstīs. «Esmu strādājusi par pavāri Innocent Cafe, kafejnīcās MiiT, DAD cafe un Rāmavas muižā, kā arī vairākos restorānos Londonā. «Esmu sapratusi, ka Latvijā īsti nav labu pavārskolu, tikai tās, kurās saglabājusies padomju mācība. Es domāju, ka tas ir arods, ko mācās, gūstot pieredzi,» viņa domā. Londonā līdzās darbam Līva apguvusi uzturmācību un veselīga uztura stūrakmeņus. Stāstot, kādi vēji jaunieti aizveduši uz Londonu, viņa atzīst, ka sākumā tā nemaz nav bijis plānots.

Uzupurēties citu labā

Lielpilsētas magnētisms noturēja Līvu apmēram trīs gadus. Atgriezties neviens un nekas neesot piespiedis, tas bijis pašas Līvas apzināts lēmums. «Es lasīju Bībelē Rutes grāmatu. Mani saviļņoja šīs sievietes sirds, jo viņa spēja upurēties draudzenes Naomijas labā un dzīvot, atmetot savas ambīcijas. Mani aizkustināja tur lasītais, un drīz pēc tam man piezvanīja māsa, kura pastāstīja, ka mūsu omīte ir slima un viņai vajadzīgs atbalsts un palīdzība. Tad es sapratu, ka man jāspēj atteikties no visa, ko piedāvā Londona, un jādodas pie saviem mīļajiem,» Līva vaļsirdīgi stāsta par atklāsmi un teic, ka pēc atgriešanās dzimtenē pusgadu nodzīvoja Latgalē pie omītes. Nu Latvijā Līva ir jau vairāk nekā divus gadus.

«Kādu laiku strādāju par pavāri restorānos Rīgā. Lai gan darbs man patika, sapratu, ka laužu sevi. Centos izprast, kāpēc man ir tik šausmīgi grūti. Kādā rakstā nonācu pie teikuma: tavas sliktās īpašības iespējams ir tavas labās īpašības nepareizā vidē. Lai strādātu par pavāru, ir jābūt ātram un izveicīgam, bet man patīk lietas darīt lēnāk. Ilgi domāju, kur noderētu mans lēnums. Sapratu, ka tā varētu būt laba skolotāja īpašība – mani nekaitina, ka man uzdod daudz jautājumu, un man nesagādā problēmas vairākas reizes atkārtot vienu un to pašu.»

Labas garšas pamatprincipi

Domājot par jaunu darba vietu, Līva nemeklēja vakances sludinājumos, bet centās izprast, kam varētu būt vajadzīgas viņas zināšanas un prasmes. Tā Līva nolēmusi stāstīt cilvēkiem par veselīga uztura nozīmi. «Es sapratu, ka cilvēki vēlas ēst veselīgi, bet viņiem tas saistās ar ko ļoti negaršīgu. Mans aicinājums ir pastāstīt cilvēkiem par veselīga uztura iespējām. Vēlos informēt par to, ka, piemēram, saldumu un skābumu var balansēt ne tikai ar saldo krējumu un etiķi, kā arī citus pamatprincipus.» Līva uzsver, ka viņas mērķauditorija ir gan māmiņas, kurām dienu no dienas jābaro bērni, gan ļaudis ar lieko svaru un citām veselības problēmām. Tieši tāpēc ir izveidota Labas garšas darbnīca, kuras ietvaros tiek rīkoti meistarklašu cikli par tādām tēmām kā mērču gatavošana, salātu gatavošana, veselīgie saldumi un citām. Drīzumā būšot darbnīcas par sēņu ēdienu un ātro vakariņu gatavošanu.

«Mūsu mērķis ir, lai cilvēki ne vien uzzinātu teoriju, bet arī paši piedalītos, mēģinātu jaukt garšas un degustētu. Tāpēc arī grupas nav lielas,» viņa ieskicē nodarbību norisi. Līdz šim gardēdības darbnīcas notika Rīgas Centrāltirgus kultūras telpā – ēdinātavā 371, bet pašlaik labas garšas komanda ir jaunu telpu meklējumos. «Priecāsimies, ja kāds ieteiks telpas kādā skaistā koka mājā,» Līva izsaka aicinājumu.

Svarīgākā ass – balanss

Pavāre un garšas eksperte atzīst, ka pašreizējā nodarbošanās nav salīdzināma ar darbu restorānā. «Pēc darbnīcām ir sajūta, ka esmu izdarījusi kaut ko labu, ka esmu dalījusies savās zināšanās, un arī cilvēki, kuriem to stāstīju, var ar tām dalīties savā ģimenes un draugu lokā,» viņa neslēpj gandarījumu.

Profesionālā gatavotāja atzīst, ka viņas trumpji ir mērces – tām esot īpaša nozīme veselīga ēdiena papildināšanā. «Iesaku izmantot daudz garšaugu. Visiem ir zināma olīveļļas un citrona mērce, bet to var padarīt daudzveidīgāku, pievienojot pētersīļus, baziliku, rukolu, dilles vai jeb ko citu, kas garšo. Salātu mērces bāzē var izmantot arī griķu jogurtu, kura garšu var dažādot, pievienojot sasmalcinātus garšaugus. Svarīgākā ass ir sabalansēt skābo un saldo garšu – ja tiks atrasta pareizā proporcija, ēdienā neko negribēsies uzlabot, bet tikai turpināt ēst,» viņa smej.

Alternatīva sviestmaizēm

Tuvojoties pavasarim, Līva iesaka diedzēt sēklas. «Nediedzētas sēklas ir grūti sagremojamas un līdz ar to diezgan neveselīgas, bet, kad tās izmērcē un ļauj sadīgt, tajās notiek ķīmiskas reakcijas un to uzturvielu daudzums palielinās pat līdz 400 reizēm. Tas ir ārkārtīgi vienkārši, turklāt plaši izmantojami – biezpienā, uz maizes, salātos,» viņa mudina. Pašas Līvas ledusskapī allaž varot atrast citronus, ķiplokus un olīveļļu, kas ir vienkāršāko mērču pamata sastāvdaļas. Tāpat iecienīti esot konservēti dārzeņi – tomāti, pupiņas, kukurūza un citi. «Ja darbadienu vakaros nepieciešams pagatavot vieglas vakariņas, ir labi, ja pa rokai ir produkti, no kuriem ātri pagatavot ko veselīgu,» stāsta Līva, norādot, ka salāti ir labākā sviestmaižu alternatīva.

Līvas Kļaviņas iecienītākā recepte

Vienkāršā tomātu un lēcu zupa

Sastāvdaļas: 1 sīpols, pāris daiviņas ķiploku, 200 ml kokosriekstu piena, 600 ml konservētu, sagrieztu tomātu, 900 ml karsta ūdens/buljona, 400 g sarkano lēcu,eļļa, sāls

Pagatavošana:

1. smalki sagriež sīpolu. Katliņā ar biezu apakšu sakarsē eļļu un uz lēnas liesmas liek cepties sīpolu, līdz tas kļūst caurspīdīgs. Svarīgi sīpolu cept lēni, lai tas nebrūnē – tas attīsta rūgto garšu. Lēni cepot, sīpolā esošie polimēri tiek sadalīti sīkās, saldās fruktozes daļiņās. Tas ir nepieciešams, lai balansētu tomātos esošo skābumu, un lai būtu jāpievieno mazāk cukura vai pat varētu vispār iztikt bez tā.

2. Pievieno karstu ūdeni un lēcas, vāra, kamēr lēcas sāk izjukt. Pievieno tomātus, kokosriekstu pienu, smalki sakapātu un saspiestu ķiploku un sāli, uzvāra. Ja nejūt skābumu, pievieno vairāk sāli. Ja par skābu, pievieno mazliet cukura vai kokosriekstu piena. Zupu pasniedz ar grauzdētām sēkliņām un koriandra lapām.