3.lapa
Mājas aprūpe - galvenā
«Mājās atrodas lielākā daļa pacientu, kam vajadzīga paliatīvā aprūpe, jo gultasvietu katrā slimnīcai ir tik, cik atvēlēts, un cik valsts par tām maksā. Piemēram, Daugavpilī paliatīvās aprūpes nodaļa var nostrādāt gadā sešus līdz astoņus mēnešus un pārējo laiku tā jāslēdz, jo naudas nav. Tad pacienti izklīst pa dažādām citām slimnīcām un nodaļām, aizņem ķirurģiskās gultas, kas ir dārgas. Tā ir neracionāla saimniekošana,» situāciju raksturo V. Sosārs. «Mājas aprūpes biroji pašreiz ir tie, uz kuriem lielā mērā balstās šo pacientu aprūpe. Ģimenes ārsts to koordinē, viņš nevar katru dienu atnākt, taču var ierasties medicīnas māsa, viņas kompetencē ir sistēmas, pārsiešana, izgulējumu profilakse un kopšana, utt. Iztrūkst citas sastāvdaļas - mobilās komandas, dienas stacionāri, nodaļas reģionālajās slimnīcās. Ja nav attiecīgu struktūru, mājās kādreiz ir ļoti grūti vai pat neiespējami tikt galā ar sarežģītām aprūpes problēmām.»
Komandā neaizstājams kapelāns
«Zināms, ka armijā, ja vien tā nav vienkārši slepkavu banda, kapelāns ir absolūti nepieciešams. Tas saistīts ar upuriem, ievainojumiem, iedrošināšanu, ar sēru periodu, tur ir milzīgi daudz aspektu. Arī normālā slimnīcā jābūt kapelānam, kurš vislabāk pārzina šīs vajadzības,» uzskata ārsts. «Ir garīgā diagnostika, eksistenciālā diagnostika - kāpēc cilvēks grib vai negrib dzīvot, kas ar viņu notiek, kādi ir viņa garīgās dzīves pamati utt. Arī jebkuram ārstam ir jāpārzina dažādas reliģijas un jārēķinās ar pacienta ticību un praktiskajiem aspektiem, kas no tās izriet, piemēram, jāzina, ja ticība kādam liedz pārliet asinis. Ārzemēs reliģisko piederību norāda slimības vēsturē. Kapelāna uzdevums ir nodrošināt garīgo aprūpi jebkuras ticības pārstāvim, pēc viņa lūguma atrast un pieaicināt attiecīgu garīdznieku. Lielas ciešanas var salauzt visstiprāko cilvēku, ja netiek sniegta palīdzība. Ja pacients ir ticīgs, tad kapelānam vai garīdzniekam ir nesalīdzināmi vieglāk strādāt ar viņu. Ungāru sprediķotājs Tihomers Tots teicis: «Ticīgs cilvēks ir kā putns, kurš apsēdies uz nokaltuša zara - ja zars lūst, tad var aizlidot, jo viņam ir spārni.» Ja cilvēks ir neticīgs, viņam vairāk ir eksistenciāli uzskati: pēc nāves nekā nav un pāri paliek tikai tas, ko kāds astronoms trāpīgi nosaucis par zvaigžņu putekļiem. Būtībā nekas jau nezūd, no putekļiem varbūt kaut kur rodas atkal jauna dzīvība.»