Lai gan galvas utis veselībai nopietnus draudus parasti nerada un infekcijas neizplata, to klātbūtne ir ļoti nepatīkama. Galvas ādas nieze rada fizisku diskomfortu, bet apkārtējo cilvēku uztverē pedikuloze jeb utainība bieži saistās ar priekšstatu par netīrīgumu, lai gan ir zinātniski pierādīts, ka utīm par cilvēku higiēnas paradumiem un dzīves apstākļiem ir vienalga, šīs sīkās asinssūcējas vienlīdz labi ieperinās gan rūpīgi mazgātos, gan ilgi nemazgātos matos.
Ja kādam utis nekad nav bijušas, viņš ne vienmēr uzreiz saprot, kādi ir piepešie galvas ādas niezes cēloņi, vaino nepareizi izvēlētus matu kopšanas līdzekļus, maina tos, un tikai tad, kad līdzīga problēma parādās arī citiem ģimenes locekļiem, iedomājas, ka varbūt vainīgas utis. Visātrāk utis izplatās tur, kur cilvēki atrodas tuvu cits citam, tipisks piemērs ir skola vai bērnudārzs. Tiek lēsts, ka ik gadu galvas utis piemeklē 6-12 miljonus cilvēku visā pasaulē un lielākā daļa no viņiem ir tieši bērni. Nereti problēma aktualizējas, sākoties mācību gadam.
Grūti pamanāmas
Pirmās pazīmes, kas liecina par utu invāziju, parasti ir spēcīga galvas un kakla mugurdaļas ādas nieze, mazi, sarkani uztūkumi, ādas sabiezējumi ar ūdeņainiem izdalījumiem, īpaši aizauss rajonā un kakla mugurdaļā; sīki, balti, grūti atdalāmi, blaugznām nedaudz līdzīgi veidojumi - gnīdas pie matu saknēm. Pieaugušas utis pēc krāsas un lieluma atgādina sezama sēkliņas. Tās gandrīz nepārtraukti atrodas kustībā un visbiežāk uzturas uz galvas ādas vai matos. Utu oliņas izskatās dzeltenīgas, brūnas vai dzeltenbrūnas un atgādina ļoti sīkas sēkliņas. Parasti tās pieķeras pie mata tuvāk galvas ādai. Oliņai izšķiļoties, gnīdas kļūst caurspīdīgas. Utis un gnīdas vairās no gaismas, tāpēc visvieglāk tās konstatēt matos tuvu galvas ādai vai vietās, kur mati ir visbiezākie. Lai pārbaudītu, vai matos nav ieviesušās utis, ir vajadzīgs spilgts apgaismojums un ķemme ar smalkiem zariņiem. Mati vispirms jāsamitrina, jo mitros matos utis būs vieglāk pamanāmas, turklāt tās arī lēnāk pārvietosies. Tad matus sāk šķirt, sukājot tos virzienā no saknēm uz galiem, un cenšas saskatīt pieaugušās utis un gnīdas. Labāk saskatāmas ir tieši gnīdas, jo tās ir stingri pieķērušās matiem un nekustas. Dažādi netīrumi, putekļi un blaugznas no matiem ir viegli izķemmējami, bet gnīdas paliek. Uzmanīgi jāpārbauda arī zona aiz ausīm un skausts.
Nieze var arī nesākties uzreiz, jo sevišķi tad, ja utu invāzija cilvēkam nekad iepriekš nav bijusi. Dažkārt paiet mēnesis vai vēl ilgāks laiks, līdz parādās šī raksturīgā pazīme.
Kā utis izplatās
Lielākoties utis izplatās, cilvēkiem fiziski kontaktējoties, tādēļ bērns tās nereti iegūst no cita bērna tieši skolā vai bērnudārzā. Utis nelēkā un nelido, arī ar mājdzīvnieku starpniecību tās neizplatās, bet var nokļūt no viena cilvēka pie cita, ja galvas kādā brīdī saskaras. Apmeklējot peldbaseinu, nav jāuztraucas, ka utis varētu aizpeldēt no viena cilvēka pie cita, jo tās nepeld, bet paliek matos, taču ūdenī var izdzīvot vairākas stundas, un arī hlorēts ūdens šiem parazītiem neko nenodara. Bieži utis tiek nodotas pastarpināti - ar ķemmi, dažādām galvassegām, šallēm, dvieļiem, spilveniem vai citiem personiskas lietošanas priekšmetiem, pat pielaikojot apģērbu veikalā. Galvas utis uz apģērba, paklāja vai gultas piederumiem var izdzīvot no divām līdz pat desmit dienām, bet to oliņas var izdzīvot līdz divām nedēļām.
